Artis Kampars
- Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena kampars nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Artis Kampars (dzimis 1967. gada 3. maijā Tukumā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs un triju Saeimas sasaukumu deputāts no partijas "Jaunais laiks" un "Vienotība".
Artis Kampars | |
---|---|
Artis Kampars 2012. gadā | |
Latvijas ekonomikas ministrs | |
Amatā 2009. gada 12. marts — 2011. gada 25. oktobris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
Priekštecis | Kaspars Gerhards |
Pēctecis | Daniels Pavļuts |
| |
Dzimšanas dati |
1967. gada 3. maijā Tukums, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Tukums, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija |
|
Dzīvesbiedrs(-e) | Ilva Kampare (šķīrušies) |
Profesija | uzņēmējs, politiķis |
Augstskola | Rīgas Tehniskā universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1967. gadā Tukumā. Mācījās Tukuma 2. vidusskolā, studēja Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas un Mašīnbūves fakultātē, iegūstot inženiera — mehāniķa diplomu specialitātē "Automobiļi un automobiļu saimniecība". 2001. gadā nesekmīgi kandidēja Tukuma pilsētas domes vēlēšanās no Latvijas Demokrātiskās partijas. Bija uzņēmuma "Ronis" direktors, koordinēja arī kino kluba "Grands" darbību Tukumā.[1]
Politiskā darbība
labot šo sadaļu2002. gadā iestājās jaunveidotajā partijā "Jaunais laiks" un ievēlēts par 8. Saeimas deputātu, 2006. gadā ievēlēts par 9. Saeimas deputātu. Bija "Jaunā laika" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, partijas Reģionālās padomes vadītājs, kopš 2008. gada arī Domes priekšsēdētājs. Darbojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un Eiropas lietu komisijā. Pašvaldību un 9. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadības grupas vadītājs. Līdztekus budžeta un finanšu jautājumiem nodarbojās arī ar pašvaldību lietām un ar pilsoniskās sabiedrības attīstību saistītajiem likumpojektiem.
2009. gada 12. martā kļuva par Ekonomikas ministru Valda Dombrovska valdībā. Oponenti kritizējuši viņu par vājo izpratni par ekonomiskajiem procesiem valstī, kamēr piekritēji atzīmējuši A. Kampara sasniegumus, izvedot valsti no ekonomiskās krīzes. 2010. gadā opozīcija vairākkārt mēģināja viņu atbrīvot no ministra amata, tomēr izšķirīgajā Saeimas balsojumā 2010. gada 10. jūnijā ar minimālu pārsvaru A. Kampars saglabāja savu vietu Ministru kabinetā.
2010. gada rudenī ievēlēts par 10. Saeimas deputātu no apvienības "Vienotība" saraksta, taču drīz mandātu nolika, jo nolēma turpināt darboties Ekonomikas ministra amatā arī V. Dombrovska otrajā valdībā.
2011. gada aprīlī portāls pietiek.com publicēja informāciju un vērsās KNAB ar iesniegumu par nesakritībām A. Kampara 2010. gada amatpersonas ienākumu deklarācijā, kas radīja aizdomas par nelikumīgiem ienākumiem.[2] A. Kampars uz apvainojumiem atbildēja, ka visi uzrādītie ienākumi ir legāli un noliedza iespēju atkāpties no amata.[3]
11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās A. Kampars nekandidēja, tāpat arī visās sekojošajās Saeimas vēlēšanās. 2011. gada novembrī ieņēma partijas "Vienotība" ģenerālsekretāra posteni, turpinot aktīvi darboties politikā, bet neesot vēlētos amatos.
Personīgā dzīve
labot šo sadaļuA. Kamparam ir attiecības ar žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti un partijas "Vienotība" biedri Elīnu Bīviņu.[4] 2019. gadā viņš šķīrās no multimākslinieces Ilvas Kampares.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Arta Kampara dzīvesgājums Ekonomikas ministrijas mājas lapā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. februārī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.
- ↑ L. Lapsa. «Kampara deklarācija liek secināt: ministram bijuši vismaz 20 000 latu nelegāli ienākumi». Pietiek.com, 2011. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.
- ↑ Indra Sprance. «Kamparam naudu avansā iedevis anonīms investors». Ir, 2011. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.[novecojusi saite]
- ↑ «VAKARA ZIŅAS: Kampars var droši mīlēt Bīviņu, beidzot šķīris laulību». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-22.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Arta Kampara blogs portālā Diena.lv
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Kaspars Gerhards |
Latvijas ekonomikas ministrs 2009. gada 12. marts — 2011. gada 25. oktobris |
Pēctecis: Daniels Pavļuts |