Jelgavas teātris
Jelgavas teātris bija profesionāls teātris Jelgavā, Latvijā, kas darbojās no 1924. gada līdz 1953. gadam. Teātris vispirms pastāvēja ar nosaukumu Jelgavas Latviešu teātris, 20. gadsimta trīsdesmitajos gados to sauca par Jelgavas teātri, pēc kara darbības posmā Rīgā — par Jelgavas drāmas teātri.
| Jelgavas teātris | |
|---|---|
 Jelgavas Latviešu biedrības nams | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Katoļu iela 11, Jelgava, Latvija |
| Dibināta(-s) | 1924. gada 23. augustā |
| Slēgta(-s) | 1953. gada 11. jūnijā |
Teātra īso pastāvēšanas laiku ietekmēja Otrais pasaules karš, kurā līdz ar lielu daļu pilsētas tika nopostīts arī Jelgavas Latviešu biedrības nams, kurā teātris darbojās.
Vēsture labot šo sadaļu
Zināmākais Jelgavas teātra vēstures pētnieks ir teātra zinātnieks Viktors Hausmanis (1931—2023). Viņš sarakstījis grāmatu "Jelgavas teātris" (2014).
Jelgavas teātrim liktenīgi bijuši kari — pēc Pirmā pasaules kara un Bermonta armijas izdzīšanas no pilsētas 1919. gada rudenī Jelgava tika atbrīvota. Pilsēta bija karā smagi cietusi, tomēr tā sāka atdzīvoties. Jelgavas Latviešu biedrībā radās doma par sava teātra izveidošanu. Pie idejas realizācijas ķērās Jānis Stakle, kas skatuves gaitas bija sācis Rīgas Latviešu teātrī. Jelgavas Latviešu biedrības teātri var uzskatīt par Jelgavas teātra sākumu.
Jelgavas Latviešu biedrības teātris (1919—1923) labot šo sadaļu
1919. gada 23. novembrī Jelgavas Latviešu biedrības namā notika izrāde — Dāvida Šveņķa lugas "Smalki ļaudis" iestudējums. Starp spēlētājiem neviena profesionāla aktiera nebija, bet kopai bija saikne ar latviešu teātra aizsākumiem — tajā darbojās Ādolfa Alunāna mazmeita Zuzanna Andersone.
1920. gadā teātris sāka oficiāli saukties par Jelgavas Latviešu biedrības teātri. Līdzās entuziastiem — amatieriem sāka pievienoties arī profesionāļi. Teātrim pievienojās Jēkabs Zaķis. 1921. gada beigās uz Jelgavu pārnāca režisors Augusts Kokalis un aktrise Irma Vēsmiņa. Teātrī iekļāvās arī aktrise Nadīna Poruka. 1922. gadā viesojās Emma Ezeriņa, kas 1925. gadā kļuva par Jelgavas teātra aktrisi. Atsevišķās izrādēs piedalījās Teodors Podnieks, Lilija Ērika, Berta Rūmniece, Tija Banga, Mirdza Šmithene, Aleksis Mierlauks.
1922. gadā teātrī sāka strādāt aktieris un režisors Jānis Kļava.
Teātrī bija liels iestudējumu skaits — sezonā notika apmēram ap divām pirmizrādēm katru mēnesi.
1924. gada sākumā Jelgavas Latviešu biedrībā sapulcējās pārstāvji no 26 dažādām biedrībām un konstatēja, ka pēc Latvijas valsts dibināšanas no vietējo diletantu trupas tapis Jelgavas teātris. Tika dibināta Jelgavas teātra biedrība un jauno 1924./1925. gada sezonu teātris iesāka zem jaunas izkārtnes un tika nosaukts par Jelgavas Latviešu teātri.[1]
Jelgavas Latviešu teātris (1924-) labot šo sadaļu
Liecības par Jelgavas teātra izrādēm var atrast galvenokārt Mārtiņa Zīverta recenzijās avīzē "Jaunais Zemgalietis".
1920. gadi labot šo sadaļu
1924. gada 23. augustā Jelgavas Latviešu biedrības zālē notika Jelgavas Latviešu teātra svinīgā atklāšana un notika jaundibinātā teātra pirmā izrāde — Annas Brigaderes lugas "Ilga" iestudējums Jāņa Kļavas režijā.
Teātra trupa tika papildināta ar jauniem aktieriem — pievienojās Tija Banga, Emīlija Griķīte, Roberts Brīvmanis, Emīlija Haselbauma, Žanis Kopštāls. Pirmajā sezonā teātrī darbojās 14 profesionāli aktieri.
Teātrī darbu uzsāka dekorators Arvīds Spertāls, kurš bija viens no balstiem profesionāla un patstāvīga teātra tapšanā. Līdz ar viņu ienāca arī viņa sieva, kostīmu māksliniece Marga Spertāle. Spertālu pāris Jelgavas teātra vaibstus daudzējādā ziņā radīja kopīgi.
Joprojām katru mēnesi tika izrādīts pa divām vai pat trim pirmizrādēm, lai piepildītu zāli ar skatītājiem.
1925. gadā teātra komisija no darba atbrīvoja teātra pamatlicēju Jāni Stakli. Par teātra direktoru kļuva Jānis Kļava.
1926. gadā Pjēra Frondē lugas "Tuksneša dēli" iestudējumam mūziku komponēja Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs Burhards Sosārs.
Teātra dramaturga postenī tika iecelts dzejnieks Edvarts Virza. Tika pieaicināti galvaspilsētas aktieri Lilija Štengele un Teodors Lācis. Viesojās arī Ludmila Špīlberga un Marija Leiko. Jelgavas teātra ansambli pamazām papildināja teātra kursu beidzēji.
1928. gadā uz sezonu teātrī kā aktrise un pēc tam arī kā režisore strādāja Olga Bormane. Tajā pašā gadā Žanis Kopštāls pamēģināja sevi kā režisoru.
1929. gadā teātrim pievienojās aktrise Alma Ābele.
Toreiz ar aktieriem un māksliniecisko personālu līgumus slēdza tikai uz vienu sezonu.
1920. gadu beigās Jelgavas teātra repertuārā parādījās operetes, sākot ar Imres Kalmana "Silvu". Nelielu orķestri bija savācis Alfrēds Vinters. Pēc tam sekoja Imres Kalmana "Bajadēra" un Franca Lehāra "Jautrā atraitne".[2]
1930. gadi labot šo sadaļu
Trīsdesmito gadu svarīga iezīme bija ekonomiskā krīze. Samazinājās skatītāju skaits, saruka aktieru algas, teātra glābšanai aktieriem pat mēnesi neizmaksāja algas. Teātris devās viesizrādēs. Repertuārā tika pārstāvētas operetes, kas piesaistīja skatītājus. Līgumi ar darbiniekiem tika slēgti tikai uz darba mēnešiem, līdz ar to pēc sezonas noslēgšanās viņiem algas netika maksātas.
Biedru kopsapulcē par māksliniecisko vadītāju atkal apstiprināja Jēkabu Zaķi.
1931. gadā Jelgavas teātrī ienāca aktrise Ērika Prindule, kas drīz vien kļuva par vienu no vadošajām aktrisēm. Skatītāju atmiņā viņa īpaši palikusi ar muzikālajām lomām. Tajā pašā gadā teātrī ienāca arī Elza Barūne, kas pēc Jelgavas teātra ilgus gadus strādāja Valmieras teātrī.
Par operetēm īpaši svarīgo dejisko pusi gādāja kustību konsultante Alma Kūmiņa. Vizuāli spilgtus iestudējumus darīja Margas Spertāles izdoma, no lētiem materiāliem radot krāšņa izskata kostīmus. Dažiem operešu iestudējumiem viņa bija arī dekorāciju autore, bet galvenokārt par tām gādāja Arvīds Spertāls.
Skatuves daudzveidībai, mēģinot to padarīt dinamiskāku, Arvīds Spertāls izveidoja plašu proscēniju, kura priekšpusē no abām pusēm lejup veda plaši pakāpieni, pa kuriem aktieri varēja nonākt skatītāju zālē.[3]
1953. gada 11. jūnijā notika pēdējā Jelgavas teātra izrāde, pēc tam trupa tika izformēta, aktierus pārvietojot uz Valmieras teātri.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Viktors Hausmanis. Jelgavas teātris. Rīga : Zinātne, 2014. 37–51. lpp. ISBN 978-9984-879-64-2.
- ↑ Viktors Hausmanis. Jelgavas teātris. Rīga : Zinātne, 2014. 52–109. lpp. ISBN 978-9984-879-64-2.
- ↑ Viktors Hausmanis. Jelgavas teātris. Rīga : Zinātne, 2014. 110–144. lpp.. lpp. ISBN 978-9984-879-64-2.