Alma Ābele
Alma Ābele (dzimusi Cūnābele; 1907. gada 12. jūlijā, mirusi 1984. gada 10. februārī)[1] bija latviešu teātra aktrise, Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1956).[2]
| Alma Ābele | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
| Dzimusi |
Alma Cūnābele 1907. gada 12. jūlijs  Rīga, Krievijas Impērija | |||||
| Mirusi |
1984. gada 10. februārī (76 gadu vecumā).svg){kind=small} Rīga, Latvijas PSR | |||||
| Nodarbošanās | aktrise | |||||
| Darbības gadi | 1929—1984 | |||||
| Dzīvesbiedrs | Nikolajs Krauklis | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Alma Ābele piedzima 1907. gada 12. jūlijā Zaķusalas enkurnieka un laivu meistara ģimenē. Mācījās Rīgas Valsts paraugpamatskolā (1921–1924), pēc tam Rīgas 4. vidusskolā (1924–1928). Jau skolas laikā apmeklēja dramatiskā pulciņa nodarbības, ko vadīja Latvijas Nacionālā teātra aktieris un režisors Kristaps Linde, mācījusies Ernesta Feldmaņa teātra kursos. 1929. gadā sāka strādāt Jelgavas Latviešu teātrī, tur viņa pieņēma vārdu Alma Ābele.[3] Pirmā loma bija Laimdota Raiņa lugas "Uguns un nakts" iestudējumā. Veiksmīgi tēlojusi gan jaunas, romantiskas mīlētājas, gan kaislīgas, spēcīga rakstura sievietes. Septiņās sezonās Jelgavas teātrī aktrise ir nospēlējusi vairāk nekā 50 lomu. Recenzijās slavētas gan Almas Ābeles aktrises dotības, gan tērpi, kas tajā laikā aktrisēm bija jāgādā pašām.[4]
Bija precējusies ar Jelgavas teātra aktieri un režisoru Nikolaju Kraukli (dēls arhitekts Oļģerts Krauklis).[3]
1935. gadā aktrise kopā ar dzīves biedru pārcēlās uz Rēzekni, kur nepilnus divus gadus strādāja Latgales teātrī (1935-36). No 1936. gada Rīgas Mazā teātra aktrise. Ievērību guvusi ar dramatisku Ingas lomu Mārtiņa Zīverta lugas "Tīreļpurvs" iestudējumā (1936) un Maijas lomu Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi" (1937). Pēc tam, kad 1937. gadā Rīgas Mazais teātris tika pārveidots par Dailes teātra Mazo ansambli, Alma Ābele tajā spēlēja visas galvenās sieviešu lomas. Mazā ansambļa talantīgākie aktieri ar laiku tika iekļauti Dailes teātra sastāvā. Ābeles pirmā loma Dailes teātrī bija Benita Viļa Lāča lugas "Bāka uz salas" iestudējumā. 1938. gadā aktrise oficiāli pieņemta Dailes teātra štatā un līdz mūža beigām (ar pārtraukumu 1967-77) spēlējusi daudzveidīgus skatuves tēlus, bet īpaši tuva bijusi Raiņa dramaturģija. Alma Ābele kļuva par Eduarda Smiļģa pēdējo lomu partneri Blaumaņa "Ugunī" (1938), Šekspīra "Spītnieces precībās" (1939) un Ibsena "Pērā Gintā" (1939). Ozes lomu aktrise ir spēlējusi četros Ibsena lugas iestudējumos — Dailes teātrī 1939. un 1964. gadā (rež. Eduards Smiļģis), koncertuzvedumā Operas un baleta teātrī 1956. un 1976. gadā (rež. Artūrs Dimiters) ar četriem dažādiem partneriem — Eduardu Smiļģi, Artūru Dimiteru, Eduardu Pāvulu un Hariju Liepiņu.[4] Kopumā Alma Ābele nospēlēja vairāk nekā 160 lomu, pusi no tām — Dailes teātrī.[3]
Strādājusi par runas mākslas pasniedzēju Dailes teātra trešajā studijā (1959-62). Alma Ābele ir bijusi arī skatītāju iemīļota daiļlasītāja un literārajos vakaros runājusi dažādu autoru dzeju, kā arī latviešu tautasdziesmas.[2]
Mirusi 1984. gadā, apbedīta Rīgā, Meža kapos.
Nozīmīgākās lomas teātrī labot šo sadaļu
Jelgavas Latviešu teātrī
- Heliante — Aspazijas "Madlienas baznīcas torņa cēlējs" (1931)
- Elīna — Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (1932)
- Made — Rūdolfa Blaumaņa "Trīnes grēki" (1933)
- Zane — Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1934)
- Vēra — Jūlija Pētersona "Pieklīdušais kaķēns" (1934)
- Anita — Viļa Lāča "Zvejnieka dēls" (1934)
- Ģertrūde — Kārļa Zariņa "Negudrā Ģertrūde" (1934)
- Margarita Gotjē — Aleksandra Dimā (dēla) "Kamēliju dāma" (1935)
Latgales teātrī
- Gundega — Annas Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda" (1935)
- Pindacīša — Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (1935)
- Čivleja kundze — Oskara Vailda "Ideāls vīrs" (1935)
Rīgas Mazajā teātrī
- Inga — Mārtiņa Zīverta "Tīreļpurvs" (1936)
- Maija — Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi" (1937)
- Ieva — Rūdolfa Blaumaņa "Indrāni" (1937)
Dailes teātrī
- Benita — Viļa Lāča "Bāka uz salas" (1937)
- Kristīne — Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī" (1938)
- Katarīna — Viljama Šekspīra "Spītnieces precības" (1939)
- Inga — Mārtiņa Zīverta "Tīreļpurvs" (1940)
- Irme — Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precības" (1941)
- Elizabete — Frīdriha Šillera "Marija Stjuarte" (1943, 1956)
- Spīdola — Raiņa "Uguns un nakts" (1947)
- Olga — Antona Čehova "Trīs māsas" (1951, 1959)
- Ekebijas majoriene — Selmas Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958)
- Minna Krauze — Gunāra Priedes "Tava labā slava" (1978)
- Krustmāte — Hermaņa Heses "Stepes vilks" (1982)
Filmogrāfija labot šo sadaļu
- 1941 — "Kaugurieši" — Anna
- 1956 — "Pēc vētras" — epizodē
- 1961 — "Kārkli pelēkie zied" — Elizabete Velduma
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Alma Ābele». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2022-06-01.
- ↑ 2,0 2,1 Enciklopēdija Latvija un latvieši 1.sēj. Teātris un kino biogrāfijās. Rīga : Preses nams, 1999., 14.-16. lpp. ISBN 9984-00-331-0
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Mamaja E. Alma Ābele Nacionālā enciklopēdija. Atjaunots 2022. gada 28. janvārī. Skatīts: 2022. gada 16. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 Rodiņa, I., Aktrise ar ziemeļniecisku raksturu. 100 izcili Latvijas aktieri 1. daļa. Radzobe Silvija (sast., zin. red.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2019., 16.-23. lpp. ISBN 978-9934-18-403-1