Mārkalnes pagasts

(Pāradresēts no Mārkalnes ciems)

Mārkalnes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastiem, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Hānjamās pagastu (agrāk Miso pagastu).

Mārkalnes pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Mārkalne
Kopējā platība:[1] 123,9 km2
 • Sauszeme: 121,6 km2
 • Ūdens: 2,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 287
Blīvums (2024): 2,4 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Fianden
krievu: Масбергская
Mārkalnes pagasts Vikikrātuvē

Atrodas Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā un Malienas paugurainē.[4] Visa teritorija atrodas vismaz 170 m vjl, augstākā vieta pagastā — 203,6 m vjl.[5] Virs pamatiežiem atrodas 50-100 m biezi kvartāra nogulumi.[4] Meži aizņem 58,5% teritorijas, no tiem valstij pieder 23%.[5] Apzinātie derīgie izrakteņi pagastā ir kūdra, grants, smilts un sapropelis. Izpēte veikta tikai Noriņu smilts karjerā, novērtētais krājums tajā 80 000 m³.[5]

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Vaidava, Melderupīte (iztek no Lūkumieša), Lūkumiešu strauts, Pededze, Akaviņa, Vornupīte, Ķerupīte un Laikupe.

Pagasta lielākais ezers ir Lūkumietis (51,5 ha). Citi lielāki ezeri — Mellītis (4,7 ha), Mudenieks (3,7 ha), Lielais Vārnu ezers (3 ha), Sīļu ezers (2,8 ha).[5] Pagasta robeža dienvidrietumos 2,48 km iet pa Alūksnes ezera krastu,[4] tam pieder 400 m plata josla ezerā.[5]

Kāmeņu purvs (daļa), Baltais purvs — Kāmeņu purva daļa, 74 ha.

Dabas aizsardzība

labot šo sadaļu

2013. gada plānojums teritorijā norādīja 3 dižkokus, 4 dižakmeņus, 3 senkapus, Baltā purva dabas liegumu, 2 mikroliegumus, tai skaitā Melderupītes mežu mikroliegumu Vaidavas labajā krastā līdz Igaunijas robežai. Nelielu (19,9 ha) platību pagastā aizņem aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene".[4]

 
Lāzberģa (Fianden) muiža 20. gadsimta sākumā.

Vēsturiskais pagasta nosaukums ir Lāzberģa pagasts (līdz 1925. gadam). 19. gadsimta beigās tas veidojies uz Lāzberģa (Fianden), Jaunlāzberģa un Kalnapededzes (Charlottenberg) muižu zemēm. Lāzberģis 16.gadsimta beigās piederēja poļu muižniekam Vazickim, Zviedru Vidzemes laika sākumā — Johanam Ikskilam fon Mencenam.[6]

1935. gadā Valkas apriņķa Mārkalnes pagasta platība bija 122,29 km² un tajā dzīvoja 1949 iedzīvotāji.[7] 1945. gadā pagastā izveidoja Mārkalnes un Akaviņas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Mārkalnes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946—1949) un Alūksnes (1949—1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962—1967) rajonos. Mārkalnes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Akaviņas ciemu, 1958. gadā — Ziemera un Bejas ciemu padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju. 1971. gadā padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju pievienoja Jaunalūksnes ciemam.[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārkalnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

  • Nr. 202.: Mellīšu senkapi (Zviedru kapi) — Mellīšu ezera ziemeļu krastā
  • Nr. 203.: Ignašu senkapi — Vaidavas upes labajā krastā pie bijušā Ignašu kroga
  • Nr. 204.: Vuķu senkapi — Vuķos[9]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 949—    
19591 500−23.0%
19671 150−23.3%
1979727−36.8%
GadsIedz.±%
1989609−16.2%
2000512−15.9%
2011359−29.9%
2021302−15.9%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārkalne (pagasta centrs), Blekteskalns, Cirakalns, Degumi, Ezīšava, Volkova.

Pamatnodarbošanās pagastā ir lauksaimniecība. Lielākie uzņēmumi 2013. gadā bija z/s „Sauleskalns” ar 18 strādniekiem un SIA „Alūksnes bruģakmens” ar 12 strādniekiem.[4] Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 2012. gadā aizņēma 3443 hektārus, bet mežu platības 7791 hektāru.

Pagastu īsā posmā šķērso reģionālas nozīmes autoceļš P40 Alūksne — Zaiceva (0,9 km) un vietējas nozīmes autoceļi: V389 Lāzberģis-Šļukums (3,0 km), V390 Kolberģis — Ponkuļi (15,1 km), V391 Mārkalne — Auguri (8,5 km) un V392 Klimentīne — Akaviņas (4,2 km).[4]

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijā.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Alūksnes novada teritorijas plānojums. Pašreizējās situācijas raksturojums (2013)
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Mārkalnes pagasta pārvalde». Arhivēts no [/http://www.aluksne.lv/01_03_12.php oriģināla], laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2024. gada 19. februārī.
  6. «Par Alūksnes novadu. Mārkalnes pagasta pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. augustā. Skatīts: 2010. gada 2. novembrī.
  7. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  8. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  9. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  10. OSP