Jamala (krievu: Ямал, ņencu: Я'мал) ir mazapdzīvota pussala Āzijas galējos ziemeļos.[1] Administratīvi ietilpst Krievijas Jamalas Ņencu autonomā apvidus Jamalas rajonā. Nosaukums cēlies no tās pamatiedzīvotāju ņencu valodas Я'мал — ‘Zemes gals’. Pussalā ir ievērojamas dabasgāzes atradnes.

Jamala
Ямал, Я'мал
Jamala
Jamalas tundra
Jamala (Jamalas Ņencu autonomais apvidus)
Jamala
Jamala
Jamala (Krievija)
Jamala
Jamala
Ģeogrāfija
Koordinātas 71°N 70°E / 71°N 70°E / 71; 70Koordinātas: 71°N 70°E / 71°N 70°E / 71; 70
Platība 122 000 km²
Garums 700 km
Platums 140—230 km
Augstākais kalns 90 m
Administrācija
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Jamalas Ņencu autonomais apvidus
Lielākā pilsēta Jarsaļe
Demogrāfija
Iedzīvotāji 16 900 (2020)
Pamatiedzīvotāji ņenci
Jamala Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Pussala izvietojusies Rietumsibīrijas ziemeļrietumos Karas jūras krastā. Izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 700 km garumā, platumā 140—230 km. Tās sauszemes robeža tiek vilkta no Baidaratas upes grīvas ziemeļos līdz punktam iepretī Saļemala ragam Obas upes grīvā. Rietumos pussalu apskalo Baidaratas līcis un Karas jūra, austrumos un dienvidos — Obas līcis un Obas grīva. Ziemeļos Maligina šaurums pussalu atdala no Belijas salas.

Pussalas ainavu veido tundra ziemeļos, un mežatundra dienvidos. Reljefs līdzens, augstums nepārsniedz 90 m vjl Hojas augstienē. Daudz upju un ezeru, lielākais no kuriem ir Jambuto ezers Neito ezeru grupā. Valda subarktiskais klimats, ziemeļos — arktiskais. Vidējā janvāra temperatūra −23 līdz −27 °C, jūlija — +3 līdz +9 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ap 400 mm gadā, sniega segas biezums ap 50 cm. Ziema ilgst 230 dienas ziemeļos un 190 dienas dienvidos. Valda mūžīgais sasalums.

Derīgie izrakteņi labot šo sadaļu

 
Novijportas atradne

Jamalā koncentrēti apmēram 20% no Krievijas dabasgāzes krājumiem. Pussalā un tās piekrastē atklātas 11 gāzes un 15 naftas gāzes kondensāta atradnes, kuru kopējie krājumi tiek lēsti ap 16 triljoniem m³. Tāpat atklāti ievērojami naftas krājumi — ap 290 miljoni tonnu.

Lielāka daļa krājumu koncentrēta piecās atradnē, katrā vairāk par 500 miljaru m³. Ģeoloģiskie izpētes darbi sākti 1963. gadā un jau nākamajā gadā tika atklāta pirmā — Novijportas gāzes kondensāta atradne. Turpmākos gadus līdz pat 1980. gadu beigām gandrīz katru gadu tika atklāta jauna atradne. Sākotnēji šo atradņu rūpniecisku izmantošanu bija plānots sākt 1991. gadā, bet krīzes dēļ to atlika. Reāla rūpnieciskā gāzes ieguve tika sākta 2012. gada oktobrī Bovaņenkovas atradnē.[2] Atradnes apgūšanai tika izbūvēta 570 km gara dzelzceļa līnija no Obas stacijas 12 km no Labitnangi dienvidos līdz Bovaņenkovai ziemeļos. Tāpat izbūvēti divi gāzes vadi un ciemats maiņu personālam.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Pussala maz apdzīvota, kopējais iedzīvotāju skaits ap 16 000, no kuriem ap 10 000 ir pamatiedzīvotāji ņenci, vidējais iedzīvotāju blīvums — 0,11 cilv./km². Lielākā apdzīvotā vieta ir rajona centrs Jarsaļe pussalas dienvidos (6486 iedzīvotāji 2010. gadā). Citas pastāvīgās apdzīvotās vietas ir Sjojaha (2792), Panajevska (2475), Novijporta (1820), Miskamennija (1653), Sjunajsaļe (442), Japtiksaļe (63), Tambeja (34) un Porcjaha (12).[3] Gāzes atradnes apkalpo vairāki rotācijas ciemati (Bovaņenkova, Sabeta, Harasaveja), kuros vienlaicīgi maiņas laikā uzturas līdz pat 3000 cilvēku katrā. Pussalas piekrastē izvietotas vairākas aktīvas un slēgtas polārstacijas — Harasaveja, Marresaļa, Sejaha, Tambeja, Miskamennija, Misdrovjanoja, Moržovaja.[4]

Vietējo iedzīvotāju ņencu tradicionālā nodarbošanās ir lopkopība (ziemeļbrieži) un zveja. Daļa iedzīvotāju piekopj nomadu dzīvesveidu.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu