Ņencu valoda (ненэцяʼ вада) ir viena no divām Krievijas ziemeļos mītošās ņencu tautas valodām. Izplatīta plašā areālā gar Ziemeļu Ledus okeāna piekrasti no Kolas pussalas rietumos līdz Taimiras pussalai austrumos. Pieder urāliešu valodu saimes samodiešu valodu grupai. To prot ap 22 000 cilvēku — apmēram puse no ņencu skaita. Oficiālā valoda Ņencu autonomajā apvidū[2] un Jamalas Ņencu autonomajā apvidū.

Ņencu valoda
ненэцяʼ вада
Valodu lieto: Karogs: Krievija Krievija
Pratēju skaits: 21 926 (2010)[1]
Valodu saime: Urāliešu
 Samodiešu
  Ziemeļsamodiešu
   Ņencu valoda 
Rakstība: kirilica 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Ņencu autonomais apvidus Ņencu autonomais apvidus
Karogs: Jamalas Ņencu autonomais apvidus Jamalas Ņencu autonomais apvidus
Regulators: nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: yrk 

Ņencu valodas (zaļš) izplatības areāls

Savulaik tika uzskatīts, ka ņencu valodai ir divi dialekti — tundras ņencu dialekts, ko lieto lielākā daļa ņencu, un meža ņencu dialekts. Pēdējā laikā meža ņencu dialekts tiek uzskatīts par atsevišķu valodu — to lieto ap 1000 cilvēku galvenokārt Jamalas Ņencu autonomā apvidus taigas zonā.

Rakstība kopš 19. gadsimta beigām uz kirilicas pamata; no 1931. līdz 1937. gadam rakstība bija latīņu alfabētā. Literārā valoda veidojusies uz tundras ņencu dialekta Boļšezemeļskas tundras varianta pamata. Ņencu sākumskolās ņencu valoda ir obligātais priekšmets, vēlāk — fakultatīvs priekšmets.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu