Jamalas rajons
Jamalas rajons (krievu: Ямальский район, ņencu: Я'мал район) ir Krievijas Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais rajons tās ziemeļrietumu daļā Karas jūras krastā. Administratīvais centrs ir Jarsaļes ciems rajona dienvidos.
| Jamalas rajons Ямальский район Я'мал район |
|||
| — rajons — | |||
 |
|||
|
|||
.png) Jamalas rajons Jamalas Ņencu autonomā apvidus kartē
|
|||
| Valsts |  Krievija
| ||
|---|---|---|---|
| Federālais subjekts | Jamalas Ņencu autonomais apvidus | ||
| Dibināts | 1930. gada 10. decembrī | ||
| Centrs | Jarsaļe | ||
| Administratīvais iedalījums | 6
|
||
| Platība | |||
| - Kopā | 148 726 km² | ||
| Iedzīvotāji (2020) | |||
| - Kopā | 16 990 | ||
| - Blīvums | 0,1/km² | ||
| Mājaslapa: http://www.mo-yamal.ru/ | |||
 Jamalas rajons Vikikrātuvē
| |||
.png)
.png)
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Rajons aizņem visu Jamalas pussalu, Belijas salu ziemeļos no pussalas un vairākas nelielas saliņas piekrastē. Sauszemes robeža rajonam ir ar Pieurālu rajonu dienvidrietumos, bet pa Obas līci rajons robežojas ar Tazas un Nadimas rajoniem rietumos un dienvidrietumos. Rajona krastus apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Karas jūra un tās līči — Baidaratas līcis rietumos un Obas līcis austrumos.
Rajona ainavu veido tundra ziemeļos, un mežatundra dienvidos. Reljefs līdzens, augstums nepārsniedz 90 m vjl Hojas augstienē. Daudz upju un ezeru, lielākais no kuriem ir Jambuto ezers Neito ezeru grupā. Valda subarktiskais klimats, ziemeļos — arktiskais. Vidējā janvāra temperatūra −23 līdz −27 °C, jūlija — +3 līdz +9 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ap 400 mm gadā, sniega segas biezums ap 50 cm. Ziema ilgst 230 dienas ziemeļos un 190 dienas dienvidos. Valda mūžīgais sasalums.
Vēsture labot šo sadaļu
Rajons izveidots 1930. gada 10. decembrī.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Rajons maz apdzīvots, kopējais iedzīvotāju skaits ap 16 000, no kuriem ap 10 000 ir pamatiedzīvotāji ņenci, vidējais iedzīvotāju blīvums — 0,11 cilv./km². Lielākā apdzīvotā vieta ir rajona centrs Jarsaļe pussalas dienvidos (6486 iedzīvotāji 2010. gadā). Citas pastāvīgās apdzīvotās vietas ir Sjojaha (2792), Panajevska (2475), Novijporta (1820), Miskamennija (1653), Sjunajsaļe (442), Japtiksaļe (63), Tambeja (34) un Porcjaha (12).[1] Gāzes atradnes apkalpo vairāki rotācijas ciemati (Bovaņenkova, Sabeta, Harasaveja), kuros vienlaicīgi maiņas laikā uzturas līdz par 3000 cilvēku katrā. Rajona piekrastē izvietotas vairākas aktīvas un slēgtas polārstacijas — Harasaveja, Marresaļa, Popova, Sejaha, Tambeja, Miskamennija, Misdrovjanoja, Moržovaja.[2]
Vietējo iedzīvotāju ņencu tradicionālā nodarbošanās ir lopkopība (ziemeļbrieži) un zveja. Daļa iedzīvotāju piekopj nomadu dzīvesveidu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Доклад о социально-экономической ситуации муниципального образования Ямальский район за 2015 год». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. septembrī. Skatīts: 2021. gada 26. februārī.
- ↑ Полярная Почта. Мыс Дровяной (Обская губа)