Jūras krauklis
- Šis raksts ir par pelikānveidīgo putnu. Par citām jēdziena Krauklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis[1] (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns. Izdala 5 jūraskraukļu pasugas.[2] Samērā parasts ligzdotājs arī Latvijā.
| Jūras krauklis Phalacrocorax carbo (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Pelikānveidīgie (Pelecaniformes) |
| Dzimta | Jūraskraukļu dzimta (Phalacrocoracidae) |
| Ģints | Jūras kraukļi (Phalacrocorax) |
| Suga | Jūras krauklis (P. carbo) |
 Jūras krauklis Vikikrātuvē | |
Eiropā pašlaik dzīvo apmēram 1,2 miljoni jūras kraukļu, lai gan nesenā pagātnē tie bija gandrīz izmiruši, jo zvejnieki tos uzskatīja par saviem konkurentiem zivju ieguvē. Jūras kraukļi tika nežēlīgi iznīcināti, bet pateicoties aizsardzības pasākumiem, to populācija ir atjaunojusies,[3] līdz ar to atsākoties konfliktiem ar zvejniekiem un zivjaudzētājiem.
Izplatība
labot šo sadaļu
Jūraskraukļi sastopami plašā areālā Eiropā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā Atlantijas okeāna krastā, kā arī Fēru salās, Islandē un Grenlandē. Jūras kraukļi dzīvo arī okeāna krastā Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Indijā un Ķīnā.
Ziemeļos dzīvojošie putni ziemas laikā migrē uz dienvidiem un apmetas jebkuru ūdeņu krastā, ja tie ir bagāti ar zivju resursiem.
Latvijā
labot šo sadaļuVēsturiski Latvijas faunas pārstāvis, taču, tāpat kā citur Eiropā, ticis iznīcināts. Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām jūras krauklis Latvijas teritorijā bija reti sastopams, taču no tā laika skaits strauji pieaudzis. Ligzdošana pirmo reizi pierādīta 1989. gadā.[4] Tiek uzskatīts, ka šobrīd jūras kraukļu skaits pārsniedz 3000, tie ir izveidojuši vismaz 20 ligzdošanas kolonijas lielajos ezeros. Sevišķi strauji to skaits audzis pēdējās pāris desmitagdēs (vairāk kā par 30%[5]). Latvijā ligzdošanas vietas koncentrējušās Lubāna ezerā un apkārtnē, lielajos piekrastes un Latgales ezeros.
Skaitu Latvijā ietekmē arī ligzdotāju skaita pieaugums citās reģiona valstīs, piemēram, Latvijas tuvumā liela jūras kraukļu kolonija atrodas Kuršu kāpā Lietuvā.
Ziemā sastopams retāk, pārsvarā jūras piekrastē. Tomēr arī ziemotāju skaits pieaug, sevišķi Latvijas dienvidrietumos ap Liepāju un Daugavas lejtecē.
Izskats
labot šo sadaļu_in_Hyderabad,_AP_W_IMG_5008.jpg)
Jūras krauklis ir liels putns, tā ķermenis ir 72—102 cm garš, spārnu plētums 121—160 cm, svars 1,5—5,3 kg,[6][7] vidējais svars 2,6—3,7 kg.[8] Putnam ir salīdzinoši gara aste ar 14 lidspalvām. Jūras kraukļa apspalvojums ir melns ar dzeltenu plankumu pazodē rīkles daļā. Pieaugušam putnam riesta laikā uz augšstilbiem ir balti laukumi.
No līdzīgā cekulainā jūras kraukļa atšķiras ar lielāku un masīvāku ķermeni, biezāku, platāku knābi, cekula trūkumu, un tam apspalvojumā nav zaļā spīduma.
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuJūras krauklis barību meklē jūrā, upēs un to grīvās, kā arī saldūdens ezeros. Ziemeļos dzīvojošie putni migrē uz dienvidiem un ziemu pavada jebkurā piekrastē, kur vien atrodams pietiekami daudz zivju.
Barības meklējumos jūras krauklis var ienirt ļoti dziļi, tomēr bieži tas medī arī seklumā. Jūras krauklis savu lomu parasti iznes ūdens virspusē.
Apvienotās Karalistes ūdeņos ir novērots, ka jūras krauklis bieži ienirst uz 20—30 sekundēm, virs ūdens tas atelpai atvēl vienu trešdaļu laika no niršanas, tad atkal ienirst. Jūras krauklis ir viens no retajiem putniem, kurš spēj grozīt acis, lai sekotu medījumam.[8]
Ligzdošana
labot šo sadaļuJūras krauklis ligzdo galvenokārt jūras vai iekšzemes ūdenstilpju piekrastē, veidojot ligzdas uz klintīm vai kokos. Tās ir sakrautas no zariem un ūdensaugiem. Jūraskraukļi ligzdo lielās kolonijās, līdz ar to vietās, kur kokos sāk ligzdot jūras kraukļi, pēc kāda laika koki nokalst no pārmērīgā un nepārtrauktā mēslojuma. Nereti ligzdas nokrīt un olas saplīst. Dējumā 3—4 olas.
Sistemātika
labot šo sadaļuJūras krauklim ir 5 pasugas:[2][8]
- Phalacrocorax carbo carbo — nominālpasuga, sastopama Kanādas austrumos, ASV ziemeļaustrumos, Grenlandē, Islandē, Norvēģijā un Britu salās;
- Phalacrocorax carbo hanedae — sastopams Japānā;
- Phalacrocorax carbo maroccanus — sastopams Ziemeļāfrikas rietumos;
- Phalacrocorax carbo novaehollandiae — sastopams Austrālijā, Tasmanijā, Jaunzēlandē, Jaunkaledonijā, Zālamana un Četema salās;
- Phalacrocorax carbo sinensis — sastopams no Centrāleiropas līdz Indijai un Ķīnai.
Citi interesanti fakti
labot šo sadaļuKad putns žāvē spārnus, tā kontūras atgādina krustu — tādēļ dažkārt putns tika izmantots viduslaiku kristīgajā heraldikā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Putni Latvijā un pasaulē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2016. gada 9. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Hamerkop, Shoebill, pelicans, boobies, cormorants, 2019
- ↑ Barrie Heather and Hugh Robertson, "The Field guide to the Birds of New Zealand"(revised edition), Viking, 2005
- ↑ «Jūras krauklis». www.putni.lv. Skatīts: 2023-02-12.
- ↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
- ↑ Water retention in the plumage of diving great cormorants Phalacrocorax carbo sinensis — Ribak — 2005 — Journal of Avian Biology — Wiley Online Library[novecojusi saite]
- ↑ «Cormorant - The Canadian Encyclopedia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. novembrī. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 «Great Cormorant, Identification, All About Birds - Cornell Lab of Ornithology». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. maijā. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību. Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti.
- Latvijas Ornitoloģijas Biedrība