Lalita Muižniece

Lalita Muižniece (dzimusi Lalita Lāce 1935. gada 11. augustā Rīgā) ir latviešu rakstniece un valodniece.

BiogrāfijaLabot

L. Muižniece dzimusi Rīgā, rakstnieku Rūtas Skujiņas un Jūlija Lāča ģimenē. 1944. gadā kopā ar māti un māsu devušās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļojusi uz ASV. 1958. gadā apprecējusies ar sabiedrisko darbinieku un kiropraktiķi Valdi Muižnieku, L. Muižnieces meita ir dzejniece un māksliniece Sarma Muižniece.

Beigusi ģimnāziju Betlehemā, Pensilvānijā (1953). Studējusi Rietummičiganas Universitātē vācu un angļu literatūru. 1981. gadā ieguvusi doktora grādu valodniecībā par disertāciju "Linguistic analysis of Latvian death and burial songs" ("Latviešu miršanas un bēru dziesmu lingvistiskā analīze"). No 1970. gada bijusi Rietummičiganas Universitātes profesore, latviešu valodas kursu lektore (1970—1993), latviešu studiju programmas vadītāja (1981—1993). 1974. gadā pirmoreiz atkal viesojusies Latvijā. No 1993. līdz 2004. gadam lasījusi lekcijas par latviešu folkloru un trimdas dzeju Latvijas Universitātē un Latvijas Kultūras akadēmijā.[1] Kopš 2014. gada regulāri uzturas Latvijā.

Literāras publikācijas kopš 1955. gada. Bijusi redakcijas locekle žurnālā "Jaunā Gaita" (1956—1958), žurnālā "Mazputniņš" (1960—1961) un žurnālā "Mēs" (1961—1966), apgāda "Ceļinieks" redaktore (1971—1981).

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekle (1993). Ērika Raistera piemiņas fonda balva par ieguldījumu latviešu trimdas izglītībā (2014).[2] Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu (2020).

BibliogrāfijaLabot

  • Cūka cilpo [pasaka bērniem]. Morton Grove: Ceļinieks, 1967.
  • Latvija: zeme, ūdeņi, kalni. Morton Grove: Mazputniņš, 1968.
  • Latvija: daba, ļaudis, darbi. Morton Grove: Mazputniņš, 1970.
  • Žuburu rota [dzeja]. Shippenville: Upeskalns, 1970.
  • Rikšiem ziloni es palaidu [dzejlapa]. Madisona: Latviešu rakstnieku apvienība, 1975.
  • Pēdas [proza]. Annarbora: Ceļinieks, 1975.
  • Turi pa rokai, iemet aci. Kalamazū: LSC apgāds, 1990.
  • Vingrinājumi ar I konjugācijas verbiem [kopā ar Antru Šmidchenu-Brammani un Dainu Ūli]. Kalamazoo, MI: LSC apgāds, 1992.
  • Latviešu literatūras vēsture. 3. sējums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001 (līdzautore).
  • Latviešu valodas praktiskā fonoloģija. Rīga: Rasa ABC, 2002.
  • Pēdas. Melita Rīgā [proza]. Rīga: Mansards, 2020.

AtsaucesLabot

  1. Viesturs Vecgrāvis. Lalita Muižniece. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 412.-413. lpp.
  2. Lalita Muižniece — Literatura.lv