Maskavas latviešu teātris "Skatuve"

Šis raksts ir par vēsturisko teātri Maskavā. Par teātri Rīgā skatīt rakstu Teātris "Skatuve".

Maskavas latviešu Valsts teātris "Skatuve" sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, bija teātra studija, ko vadīja Osvalds Glāznieks, no 1932. līdz 1937. gadam — valsts teātris. Likvidēts 1938. gadā pēc tam, kad padomju režīms, NKVD "nacionālo operāciju" ietvaros īstenojot "Latviešu operāciju", visus teātra darbiniekus — gan radošo personālu, gan tehniskos darbiniekus, ieskaitot garderobistes — apcietināja un nošāva Butovas poligonā. Teātris atradās Strastnoja bulvārī 8 (Страстной бульвар) Maskavā, kur kopš 1924. gada izvietojās arī latviešu kultūras un izglītības biedrība "Prometejs".

Apcietinātie teātra darbinieki. Augšējā rindā: Ēriks Feldmanis, Teodors Amtmanis, Lidija Bērziņa, Kārlis Baltausis, Ādolfs Vanadziņš, vidējā rindā: Zelma Boksberga, Andrejs Oše, Zelma Zudraga, Roberts Cīrulis, Roberts Bancāns, apakšējā rindā: Vilis Forstmanis?, Jānis Baltausis, Marija Leiko, Irma Balode.

Pazīstamākā aktrise bija Marija Leiko, kas ansamblim pievienojās tā pēdējā sezonā.

Piemiņa labot šo sadaļu

 
LR vēstniecības izstrādāta un uzstādīta piemiņas plāksne teātrim "Skatuve".

2002.gadā Maskavas latviešu kultūras biedrības mēģināja uzstādīt piemiņas plāksni pie bijušās teātra ēkas, bet pilsētas varasiestādes to aizliedza.[1] Tikai 2019. gadā ar Latvijas vēstniecības Krievijā palīdzību izdevās panākt Maskavas domes atbalstu teātra piemiņas iemūžināšanai. 2020. gada 6. martā Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā Māris Riekstiņš kopā ar Maskavas domes pārstāvjiem svinīgā ceremonijā atklāja piemiņas plāksni latviešu Valsts teātrim "Skatuve" pie ēkas Strastnoja bulvārī 8.[2]

Piemiņas plāksni projektēja mākslinieks Jānis Strupulis.

Teātra darbinieku saraksts labot šo sadaļu

1938. gada 3. februārī Butovas poligonā nošāva 226 latviešus, viņu skaitā bija arī latviešu teātra "Skatuve" aktieri un teātra darbinieki:[3][4]

  1. Teodors Amtmanis (1883—1938), aktieris un režisors
  2. Irma Balode (1907—1938), aktrise
  3. Jānis Baltausis (1894—1938), aktieris
  4. Kārlis Baltausis (1904—1938), aktieris
  5. Roberts Bancāns (1891—1938)[5], aktieris, teātra direktors
  6. Rūdolfs Bancāns (1897—1938), aktieris
  7. Lidija Bērziņa (1901—1938), aktrise
  8. Zelma Boksberga (1912—1938), aktrise
  9. Roberts Cīrulis (1896—1938), aktieris
  10. Vilis Forstmanis (1894—1938), aktieris
  11. Marta Kalniņa (1892—1938), aktrise
  12. Augusts Krūmiņš (1894—1938), aktieris
  13. Kārlis Krūmiņš (1897—1938), mākslinieciskā vadītāja vietnieks
  14. Marija Leiko (1887—1938), aktrise
  15. Elfrīda Lesiņa (1896—1938), sekretāre un aktrise
  16. Andrejs Oše (1899—1938), aktieris
  17. Fricis Ulmanis (1899—1938), uzvedumu daļas vadītājs, elektromontieris
  18. Ādolfs Vanadziņš (1884—1938), aktieris, režisors
  19. Oskars Zēbergs (1905—1938), aktieris
  20. Zelma Zudraga (1910—1938), aktrise

Citā laikā nošautie labot šo sadaļu

  1. Voldemārs Baltgalvis (1911—1938), aktieris, nošauts 1938. gada 28. februārī
  2. Ēriks Feldmanis (1913—1938), aktieris, nošauts 1938. gada 26. februārī
  3. Kārlis Veidemanis (1897—1938), dekorātors, nošauts 1938. gada 26. februārī
  4. Nikolajs Zubovs (1904—1938), aktieris, nošauts 1938. gada 28. februārī
  5. Pāvils Zudrags (1881—1938), galdnieks, aktrises tēvs, nošauts 1938. gada 5. aprīlī
  6. Alberts Zvagulis (1904—1938), aktieris, nošauts 5. februārī

Citi apcietinātie labot šo sadaļu

  1. Kārlis Balodis, aktieris, pēdējā laikā Prometeja tipogrāfijas darbinieks
  2. Osvalds Glāznieks (1891—1947), mākslinieciskais vadītājs, atbrīvots
  3. Ernests Grīnvalds, grafiķis
  4. Ansis Lauberts, muzikālās daļas vadītājs
  5. Anna Lācis (1891—1979), režisore, 10 gadu sods Gulaga nometnē
  6. Anna Peika (1904—1987), aktrise, 10 gadu sods Gulaga nometnē

Neapcietinātie labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu