Maskavas latviešu teātris "Skatuve"
- Šis raksts ir par vēsturisko teātri Maskavā. Par teātri Rīgā skatīt rakstu Teātris "Skatuve".
Maskavas latviešu Valsts teātris "Skatuve" sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, bija teātra studija, ko vadīja Osvalds Glāznieks, no 1932. līdz 1937. gadam — valsts teātris. Likvidēts 1938. gadā pēc tam, kad padomju režīms, NKVD "nacionālo operāciju" ietvaros īstenojot "Latviešu operāciju", visus teātra darbiniekus — gan radošo personālu, gan tehniskos darbiniekus, ieskaitot garderobistes — apcietināja un nošāva Butovas poligonā. Teātris atradās Strastnoja bulvārī 8 (Страстной бульвар) Maskavā, kur kopš 1924. gada izvietojās arī latviešu kultūras un izglītības biedrība "Prometejs".
Pazīstamākā aktrise bija Marija Leiko, kas ansamblim pievienojās tā pēdējā sezonā.
Piemiņa
labot šo sadaļu2002. gadā Maskavas latviešu kultūras biedrības mēģināja uzstādīt piemiņas plāksni pie bijušās teātra ēkas, bet pilsētas varasiestādes to aizliedza.[1] Tikai 2019. gadā ar Latvijas vēstniecības Krievijā palīdzību izdevās panākt Maskavas domes atbalstu teātra piemiņas iemūžināšanai. 2020. gada 6. martā Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā Māris Riekstiņš kopā ar Maskavas domes pārstāvjiem svinīgā ceremonijā atklāja piemiņas plāksni latviešu Valsts teātrim "Skatuve" pie ēkas Strastnoja bulvārī 8.[2]
Piemiņas plāksni projektēja mākslinieks Jānis Strupulis.
Teātra darbinieku saraksts
labot šo sadaļu1938. gada 3. februārī Butovas poligonā nošāva 226 latviešus, viņu skaitā bija arī latviešu teātra "Skatuve" aktieri un teātra darbinieki:[3][4]
- Teodors Amtmanis (1883—1938), aktieris un režisors
- Irma Balode (1907—1938), aktrise
- Jānis Baltausis (1894—1938), aktieris
- Kārlis Baltausis (1904—1938), aktieris
- Roberts Bancāns (1891—1938)[5], aktieris, teātra direktors
- Rūdolfs Bancāns (1897—1938), aktieris
- Lidija Bērziņa (1901—1938), aktrise
- Zelma Boksberga (1912—1938), aktrise
- Roberts Cīrulis (1896—1938), aktieris
- Vilis Forstmanis (1894—1938), aktieris
- Marta Kalniņa (1892—1938), aktrise
- Augusts Krūmiņš (1894—1938), aktieris
- Kārlis Krūmiņš (1897—1938), mākslinieciskā vadītāja vietnieks
- Marija Leiko (1887—1938), aktrise
- Elfrīda Lesiņa (1896—1938), sekretāre un aktrise
- Andrejs Oše (1899—1938), aktieris
- Fricis Ulmanis (1899—1938), uzvedumu daļas vadītājs, elektromontieris
- Ādolfs Vanadziņš (1884—1938), aktieris, režisors
- Oskars Zēbergs (1905—1938), aktieris
- Zelma Zudraga (1910—1938), aktrise
Citā laikā nošautie
labot šo sadaļu- Voldemārs Baltgalvis (1911—1938), aktieris, nošauts 1938. gada 28. februārī
- Ēriks Feldmanis (1913—1938), aktieris, nošauts 1938. gada 26. februārī
- Kārlis Veidemanis (1897—1938), dekorātors, nošauts 1938. gada 26. februārī
- Nikolajs Zubovs (1904—1938), aktieris, nošauts 1938. gada 28. februārī
- Pāvils Zudrags (1881—1938), galdnieks, aktrises tēvs, nošauts 1938. gada 5. aprīlī
- Alberts Zvagulis (1904—1938), aktieris, nošauts 5. februārī
Citi apcietinātie
labot šo sadaļu- Kārlis Balodis, aktieris, pēdējā laikā Prometeja tipogrāfijas darbinieks
- Osvalds Glāznieks (1891—1947), mākslinieciskais vadītājs, atbrīvots
- Ernests Grīnvalds, grafiķis
- Ansis Lauberts, muzikālās daļas vadītājs
- Anna Lācis (1891—1979), režisore, 10 gadu sods Gulaga nometnē
- Anna Peika (1904—1987), aktrise, 10 gadu sods Gulaga nometnē
Neapcietinātie
labot šo sadaļu- Elza Miške (1899—1973), aktrise, vēlāk Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātra direktore (1944—1946)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Maskavas Valdība neļauj pie bij. teātra "Skatuve" uzstādīt piemiņas plāksni
- ↑ «Latvijas vēstniecība Krievijā». www.mfa.gov.lv. 2020-03-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-18. Skatīts: 2020-07-18.
- ↑ GENOCĪDA UPURI — LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ Jānis Riekstiņš (1997)
- ↑ Raksts par "Nošauto teātru" "Skatuve" ar fotogrāfijām un datiem no notiesāto lietām
- ↑ Банцан Роберт Фрицевич Жертвы политического террора в СССР lists.memo.ru
Šis ar kultūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |