Atvērt galveno izvēlni

Jēzus (arābu: عيسى [i:sa:]) islāmā tiek uzskatīts par vienu no bijušajiem Dieva praviešiem, kas dzīvojis no 8.-2. g. p.m.ē. līdz 29.-36. g. Pravieša jēdziens islāmā ir daudz plašāks nekā jūdaismā vai kristietībā, jo musulmaņi tos iedala ziņnešos (rasul) un praviešos (nabi).[1] Korānā Jēzum tiek dots arī īpašs tituls „mesija” (mesih), kas sūtīts Izraēla bērnu vadīšanai. Korāns arī ietver aprakstus par Jēzus piedzimšanu Marijai (Merjama), kā arī par paveiktajiem brīnumdarbiem ar Dieva atļauju. Pēc nāves Jēzus ticis pacelts pie Dieva un gaidāma Jēzus atkārtota ierašanās uz zemes. Korānā tiek noliegts apgalvojums par to, ka Jēzus būtu sists krustā un, kad viņš pirms Pastarās dienas atgriezīsies, tad sakaus visus savus noliedzējus un islāma pretiniekus.

Daļa no kategorijas:
Istanbul, Hagia Sophia, Allah.jpg
Islāms

Ticības uzskati (akīda)

Dievs · Islāma monoteisms
Eņģeļi  · Dieva Grāmatas
Nākamā dzīve · Kadars
Muhameds · Pārējie pravieši

Prakse

Ticības apliecinājums · Lūgšana
Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums

Svētie raksti un likumi

Korāns · Sunna · Hadīti
Fikhs · Šariats

Vēsture un vadītāji

Vēstures hronoloģija · Sahaba
Sunnīti · Šiīti
Kalamisti · Sūfiji
Rašidūni · Šiītu imāmi

Kultūra un sabiedrība

Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla
Kalendārs · Bērni
Demogrāfija · Svētki
Mošejas · Filozofija
Zinātne · Sievietes
Politika · Sludināšana

Islāms un citas reliģijas

Kristietība · Jūdaisms
Hinduisms · Sikhisms · Džainisms

Skatīt arī

Kritika · Islāmafobija
Islāma terminu rādītājs

EtimoloģijaLabot

Vārds Jēzus ir pārnests no latīņu vārda Iēsus, kas ticis ņemts no grieķu vārda Ἰησοῦς [ie:sou:s]. Vēsturiskajos bībeles tekstos aramiešu valodā Jēzus tiek saukts par ישוע [je:ʃua].

Tādēļ vēsturniekus un valodniekus pārsteidz Korānā minētais vārds Isa un tādēļ pastāv vairāki pieņēmumi par iespējamo šī vārda izcelsmi

Jēzus dzīveLabot

DzimšanaLabot

Islāmā uzskata, ka Jēzus piedzimis nevainīgai jaunavai Marijai (Merjamai) un šis fakts tiek atkārtots vairākās Korāna ajās. Korānā tiek stāstīts, ka Marija patvērusies kādā templī, kur viņu apmeklējis „Dieva gars” erceņģelis Gabriels (Džebrails). Gabriels viņai pavēstījis Jēzus sūtību un paskaidroja, ka Dievs arī pēc Jēzus dzimšanas saglabās viņas nevainību. Eņģelis viņu iedrošināja, paskaidrodams, ka tas nav nekas īpaši grūts Dievam, jo Viņš vēlas, lai tā būtu cilvēkiem zīme (aja) un Viņa žēlsirdības apliecinājums (rahma). Korānā šis process tiek salīdzināts ar Ādama radīšanu.

Hadītā par Jēzus dzimšanu rakstīts, ka, piedzimstot jebkuram bērnam, viņam no abām pusēm pieskaras ar diviem pirkstiem Sātans. Jēzum Sātans neesot pieskāries, jo, kad to darījis, viņš esot aizskāris tikai placentu, kas ir bijusi ap Jēzus miesu.

MisijaLabot

Islāmā uzskata, ka Jēzum tika dota tiešā atklāsme — Indžils un iepriekšējās atklāsmes — Tevrata (Tora) patiesības apliecinājums. Tomēr, Korānā teikts, ka abi šie raksti laika gaitā tikuši sagrozīti, pārprasti un nepareizi pārtulkoti un, ka šos grozījumus var redzēt, salīdzinot jaunos eksemplārus ar vissenākajiem eksemplāriem. Musulmaņi uzskata, ka Jaunā Derība vairs neatspoguļo patieso Dieva atklāsmi, kuru Korāns sauc par gaismu, ceļvedi un dievišķu rakstu.

Korānā tiek attēloti vairāki Jēzus paveiktie brīnumi, kas apstiprina viņa pravietību. Ievērojamākie brīnumi: runāšana pavisam mazā zīdaiņa vecumā, dzīvības iedvešana māla putna figūrās, lepras izārstēšana un akluma atņemšana.

NāveLabot

Korānā vairākās ajās (3:55, 4:157, 5:117 un 19:33) ietverti skaidrojumi par Jēzus nāvi. Saskaņā ar 4. sūras 157. aju, ebreji centušies Jēzu nogalināt, bet viņiem tikai likās, ka viņi sit krustā un nogalina īsto Jēzu.

Islāmā pastāv viedokļu atšķirība par to, vai Jēzus tika pacelts pie Dieva pirms vai pēc savas nāves. Lielākā daļa musulmaņu uzskata, ka Jēzus bija dzīvs, kad notika augšāmcelšanās.

Pr to, kā Jēzus izglābās no sišanas krustā, Korānā nav daudz ziņu un tādēļ arī par šo jautājumu ir atšķirīgi viedokļi. Viens no viedokļiem ir tāds, ka Dievs aizstāja patieso Jēzu ar viņam līdzīgu dubultnieku, bet cits viedoklis ir tāds, ka Dievs pārvērtis Jūdu vai Simonu Jēzus izskatā un romieši situši krustā kādu no viņiem.

Jēzus krustā sišanas noliegšana pilnībā saskan ar Korāna loģiku un Jēzus stāsts Korānā ir pielīdzināts citu islāma praviešu (Jobs, Mozus, Jāzeps u.c.) stāstiem, kas apliecina islāma uzvaru pār tumšajiem spēkiem. Ja islāmā tiktu atzīta Jēzus vajāšana, tad musulmaņiem būtu jāatzīst arī viņa vajātāju uzvara, kas būtu pretrunā ar islāma pamata uzskatu, ka Dievs vienmēr aizsargā ticīgos.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Atšķirībā no praviešiem, ziņnešiem tika dota ziņa vai raksti kādas grāmatas formā. Visi ziņneši ir arī pravieši, bet ne otrādi. Džons Esposito (2002), 12. lpp.

SaitesLabot