Akīda

Akīda (arābu: عقيدة - aqīdah) islāmā nozīmē konfesiju, ticību vai pārliecību. Par akīdah var uzskatīt ticības pamatus jebkurā reliģijā un islāma teoloģijā šis jēdziens tiek lietots, lai apzīmētu parādību, lietu un uzskatu kopumu, kam tic musulmaņi.

Daļa no kategorijas: Islāms Ticības uzskati (akīda) Dievs · Islāma monoteisms Eņģeļi  · Dieva Grāmatas Nākamā dzīve · Kadars Muhameds · Pārējie pravieši Prakse Ticības apliecinājums · Lūgšana Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums Svētie raksti un likumi Korāns · Sunna · Hadīts Fikhs · Šariats Vēsture un vadītāji Vēstures hronoloģija · Sahaba Sunnīti · Šiīti Kalamisti · Sūfiji Rašidūni · Šiītu imāmi Kultūra un sabiedrība Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla Kalendārs · Bērni Demogrāfija · Svētki Mošejas · Filozofija Zinātne · Sievietes Politika · Sludināšana Islāms un citas reliģijas Kristietība · Jūdaisms Hinduisms · Sikhisms · Džainisms Skatīt arī Kritika · Islāmafobija Islāma terminu rādītājs

Musulmaņi pamata uzskatus savā pārliecībā iedala sešos ticības pantos. Visiem islāma novirzieniem tie ir nepārprotami vienādi, jo tie ir rakstīti Korānā.

Atšķirības starp islāma atzariem — šīismu un sunnismu pastāv tikai sīkākos šo galveno sešu ticības pantu skaidrojumos un dalījumos. Piemēram, var atšķirties šiītu un sunnītu uzskati par Dieva rakstura īpašībām vai eņģeļu sūtību, bet neatšķirsies uzskats, ka pastāv viens vienīgs Dievs, kurš sūtījis savus praviešus un, ka cilvēkiem būs jāatskaitās un jāsaņem sods vai atlīdzība Pastarajā dienā.

Seši sunnas ticības panti

1. Ticība vienam vienīgajam, pielūgsmes vērtajam Dievam (Allāhs).
2. Ticība visiem Dieva sūtītajiem praviešiem un ziņnešiem (Islāma pravieši).
3. Ticība Dieva dotajām grāmatām.
4. Ticība eņģeļiem.
5. Ticība Tiesas un augšāmcelšanās dienai.
6. Ticība liktenim.

Šiītu ticība un uzskati

Ticības pamati

1. Dieva vienotība (توحيد [tawhiːd]).
2. Dieva taisnība (عدالة [adaːlah]).
3. Pravietība (نبوة [nubuwwah]), Dievs cilvēcei, ticības mācīšanai, sūtījis labus un sekmīgus praviešus un ziņnešus, tā rādīdams ideālu kārtību dzīvošanai saticībā.
4. Vadonība (إمامة [imaːmah]), Dievs iecēlis noteiktus vadoņus cilvēces vadīšanai — pravietis pirms aiziešanas ieceļ pēcteci.
5. Tiesas diena (يوم القيامة [jawm al qijaːmah]), Dievs uzcels no mirušajiem katru, lai tiesātu.

Ticības nozares

1. Ticības apliecinājums (شهادة [ʃahaːdah]), apliecinot, ka nav cita dieva kā Dievs un, ka Muhameds ir viņa ziņnesis.
2. Lūgšanas (صلوة [salah]), piecas reizes dienā.
3. Gavēšana (صوم [sawm]), ramadāna laikā.
4. Svētceļojums (حج [hadʒʒ]) uz Meku.
5. Žēlsirdība (زكاة [zakaːt]), ziedot žēlsirdībai.
6. Piektdaļa ([hums]), maksāt 20% no gada ienākumiem.
7. Cīņa (جهاد [ʤihæ:d]), cīnīties Dieva labvēlības iegūšanai. Lielā cīņa ir pretošanās ļaunumam pašam savā dvēselē. Mazā cīņa ir nežēlīga, kad cīnās kaujas laukā savas ticības aizsardzībā.
8. Mudināšana (امر بامعرف [amr bilmaruf]), uzdrošināt citus darīt labus darbus.
9. Atturēšana no grēka (النهي عن المنكر [nakhiː anil munkar]).
10. Mīlēt (تولّى [tawalla]) Muhameda dzimtu (أهل البيت [ahl al bajt]) un viņa sekotājus.
11. Nepiekrist (تبرأ [tabarra]) Muhameda dzimtas (أهل البيت [ahl al bajt]) pretiniekiem.

Ismailiešu ticība

Islāma novirziens, kas pazīstams ar Ismaila vārdu, ir otrs lielākais šiītu sabiedrībā. Lielākā daļa musulmaņu uzskata, ka viņi nav pieskaitāmi islāmam, jo nepiekrīt visiem pamata ticības uzskatiem. Viņu ticības pamati:

1. Dieva vienotība (توحيد [tawhiːd]).
2. Vadonība (إمامة [imaːmah])
3. Pravietība (نبوة [nubuwwah])
4. Tiesas diena (يوم القيامة [jawm al qijaːmah])
5. Lūgšanas (صلوة [salah])