Islāma arābu valodas terminu rādītājs

Šajā lapā ir ietverti arābu valodas termini gan no islāma, gan arābu kultūras tradīcijām. Šī saraksta nolūks ir Vikipēdijā unificēt islāma terminu lietojumu un sniegt īsu skaidrojumu par katra termina nozīmi.

Daļa no kategorijas: Islāms Ticības uzskati (akīda) Dievs · Islāma monoteisms Eņģeļi  · Dieva Grāmatas Nākamā dzīve · Kadars Muhameds · Pārējie pravieši Prakse Ticības apliecinājums · Lūgšana Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums Svētie raksti un likumi Korāns · Sunna · Hadīts Fikhs · Šariats Vēsture un vadītāji Vēstures hronoloģija · Sahaba Sunnīti · Šiīti Kalamisti · Sūfiji Rašidūni · Šiītu imāmi Kultūra un sabiedrība Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla Kalendārs · Bērni Demogrāfija · Svētki Mošejas · Filozofija Zinātne · Sievietes Politika · Sludināšana Islāms un citas reliģijas Kristietība · Jūdaisms Hinduisms · Sikhisms · Džainisms Skatīt arī Kritika · Islāmafobija Islāma terminu rādītājs

Jāņem vērā arī tas, ka arābu valoda lieto atšķirīgu alfabētu ar saviem burtiem, simboliem un ortogrāfiju (sk. arābu alfabēts). Terminu pamatā ir transliterācija no arābu valodas, bet arī transliterācija latviešu valodā vairākos avotos atšķiras un nepastāv vienots viedoklis par to, kā latviešu valodā pārnesami termini, kuri latviešu valodā jau pastāv (piemēram, vārds Allāh arābu valodā ir Dievs, bet latviešu valodā to bieži raksta kā Allāhs).

Satura rādītājs	Sākums - 0-9 A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž

A

abd

(arābu: عبد ʻbd; valodā: [Dieva] kalps, vergs, cilvēks kā Dieva radība;) fikhā: vergs, nebrīvībā nonākušais. Musulmaņi ir Dieva kalpi un tādēļ musulmaņu vidū ir populāri tādi vārdi kā Abdullahs (Dieva kalps), Abdulmaliks (Valdnieka kalps), Abdurrahmāns (Visžēlīgākā kalps), Abdussalāms (Miera kalps) u.c., kas tiek atvasināti no Dieva vārdiem.

adab

(arābu: أدب adb; valodā: augsta morāle, audzinātība, apzīmējums parauga uzvedībai; zinātnēs: literatūra; fikhā: kultūra, pareizā rīcība (piem.: adab al-akl - ēsanas kultūra, pareiza ēšanas veida normu apkopojums)).

azans (أذان) (arī adhans vai azāns)

aicinājums uz salatu (lūgšanas)

adl (عدل)

jur publiskās tiesības, islāma ekonomiskās tiesības, politiskās tiesības un vides tiesības

ahad (أحد)

viens, isl vienīgais, unikāls, neatkārtojams

ahkām (أحكام)

Korāna un Sunnas dogmas: važibs, mustahabs, muharams, makruhs un halāls.

Allāhs (الله)

Dievs (monoteismā)

Allāhumma (اللَّهُمَّ)

Ak Dievs!

Allāhu akbar (الله أكبر)

Dievs ir dižens!

al-isra (الإسراء)

Muhameda nakts ceļojums

amānah (أمانة)

uzticība, kas no visām radībām dota tikai cilvēkiem kā brīva griba

amīr al-muminīn (أمير المؤمنين)

visu ticīgo pavēlnieks

Amina (أمنة)

Muhameda māte

al amr-bil maruf

islāma pamatu dogma: baudīt labo un atklāt slikto

anfal

imama īpašums

ansār (أنصار)

palīgi; pārnācēji islāmā, kas pēc ceļojuma palīdzēja musulmaņiem izkļūt no Mekas

akīdah (عقيدة)

islāma sešas ticības: ticība Dievam, eņģeļiem, ziņnešiem un praviešiem, rakstiem, Tiesas dienai un liktenim

akl (عقل)

saprāts, intelekts, prāts, sapratne

arkan

viensk. rukn (ركن/أركان) pieci islāma pīlāri, sk. rukn

asl

dsk. usūl sakne, izcelsme, avots, pamats

aslim taslam (أسلم تسلم)

padoties islāmam

asr (العصر)

1. salata (lūgšanu) trešā lūgšana; 2. laiks pēc pusnakts un pirms saulrieta; ēra

ašūra (عاشوراء)

muharama mēneša desmitā diena. Šajā dienā Dievs paglāba Mozu un Izraēla tautu no faraona. Šiītiem šī ir piemiņas diena par godu šiītu imama Husaina ibn Alī un 72 viņa sekotāju nāvei Karbalas kaujā.

as-salāmu alajkum (السلام عليكم)

Lai ar Tevi miers!

avlijā (أولياء)

dsk. draugi, aizstāvji, palīgi; viensk. vali

avrah (عورة)

ķermeņa daļa, ko atļauts atklāt tikai savam laulātajam (-ai)

aja (آية)

1. zīme; 2. Korāna pants

Ā

āl al-bajt (أهل البيت)

Muhameda saimes loceklis

āl al-fatrahs (أهل الفترة)

cilvēki, kas dzīvojuši un nav ņēmuši vērā reliģijas atklāsmes, bet ievērojuši fitra — cilvēkiem iedzimto dabas ticību

āl al-kitāb (أهل الكتاب )

grāmatas cilvēki, pirms islāma izveidoto monteisma ticību piekritēji — jūdaisti, kristieši, sābieši un zoroastrieši, bet mūsdienās dažkārt par tādiem uzskata arī budistus, hinduistus, taoistus un konfūciešus

āhirah (الآخرة)

aizsaule, mūžība

ahlāk (أخلاق)

tikumiska rīcība, morāle

ājatollāhs (آية الله)

Dieva zīme; tituls, ko piešķir augstas pakāpes reliģiskam darbiniekam šiītu islāmā

ālamīn (عالمين)

pasaules: cilvēki, džini, eņģeļi un visas pārējās

ālajhis salam

Lai miers ar viņu! Parasti lieto pēc kāda pravieša vārda (izņemot Muhamedu), kā arī pēc ievērojamāko eņģeļu vārdiem (piem. Gabriels, Mikaels u.c.)

ālhamdu Lillāh (الحمد لله)

Lai slavēts Dievs!

ālims (عالم)

zinošais, kādas nozares speciālists, zinātnieks, teologs, skolotājs

āmīn (آمين)

āmen, Dievs, pieņem mūsu lūgšanas! Vārds tiek lietots tikai sunnītu islāmā

B

bagavat

pretošanās likumīgajai varai (valdībai)

baija

solījums, zvērests

batil

spēkā neesošs

bajtullah (بيت الله)

Dieva nams, mošeja

barakah (بركة)

svētība

barzah (برزخ)

pēcnāves dzīves posms, kurā mirušās personas dvēsele šķērso mirstīgo pasaules robežu un nokļūst dvēseliskajā pasaulē

bašer (بشر)

cilvēks, seja, persona

bašīrah (بصيرة)

ieskats, padziļinātas zināšanas

bidah (بدعة)

jaunrade reliģijā, piem. jauna dievkalpojuma formas ieviešana. Tiek uzskatīta par atkāpi no normas un vairums musulmaņu to uzskata par grēku

bidah saijiah

islāmā aizliegts jautājums

bint (بنت)

meita

bismillāhi rahmāni rahīmi (بسم الله الرحمن الرحيم)

Labsirdības Kunga, Labsirdības Devēja, Dieva vārdā

burda (بردة)

persiešu valodā lietv. aizkars, darb. v. aizsegt, apsegt

bajah (بيعة)

uzticības zvērests vadonim, parasti — kalifam vai imamam

D

dahri

ateists, no vārds ad dahr laiks. Islāmā par ateistiem uzskata cilvēkus, kas domā, ka laiks ir destruktīvs

dažžal (دجّال)

nodevējs, melis, tēls, kas līdzīgs antikristam

dallal (ضلال)

nomaldīties, pazaudēt ceļu

dar al-ahd (دار العهد)

Osmaņu impērijas attiecības ar tai pakļautajām kristiešu valstīm

dar al-amn (دار الأمن)

drošības mājvieta, musulmanis, kas dzīvo kādā no rietumu valstīm

dar ad-dava (دار الدعوة)

teritorija, kurā nesen ieviests islāms

dar al-harb (دار الحرب)

kara mājvieta, teritorijas, kas nav pakļautas musulmaņu varai, ne-islāma valstis

dar al-islam (دار الإسلام)

islāma mājvieta, teritorija, kurā valda islāms

dar al-kufr (دار الكفر)

neticības mājvieta, vieta, kurā valdīja kuraišu cits līdz Muhameda uzvarai

dar aš-šahada (دار الشهادة)

šk. dar al-amn

darūd

svētība

davah (الدعوة)

uzaicinājums islāmā, sk. aslim taslam

derviš (درويش)

sūfiju ceļa sākums; persona, kas praktizē sūfismu; dervišs

dīn (الدين)

1. uz islāma atklāsmes balstīts dzīves gājums; musulmaņa ticības un kalpošanas summa; 2. islāma ticība, reliģija

dijja (دية)

soda nauda par slepkavību bez iepriekšēja nolūka

dua (دعاء)

personiska lūgšana, lūgums

dūnja (دنيا)

fiziskais visums; realitāte pretstatā aizsaulei

E

eid al-adha

upurēšanas dzīres; svētki, kurus svin laikā no 10. līdz 13. zul-hižžaham (12. islāma kalendāra mēnesis)

eziāt

arī ahvat; piesardzība, gan obligātā, gan izvēles

eziāt-mustahabi

vēlama piesardzība

eziāt-vāžib

obligāta piesardzība

F

fažarah (فجرة)

dsk. ļaunie grēcinieki; viensk. fažir (فاجر)

fažr (فجر)

rīts; rīta lūgšanas; laiks, kad pie horizonta pirms saullēkta redzama gaisma

falāh (فلاح)

veiksme, labklājība, prieks

falsafah

filosofija; grieķu filosofijas metodes un idejas, kuras pārņemtas islāmā; persona, kas cenšas skaidrot islāmu, pielietojot racionālo filosofiju; fajlasuf filosofs

fanā (فناء)

sūfismā izdzišana; dzīvības zaudēšana, esot dzīvam šajā pasaulē; zaudēt savu eksistenci ārpus Dieva

fakih

persona, kas padziļināti izprot islāmu, tā likumus un tiesību zinātni; skat. fikh

al-faraž

šiītu Mahdi atgriešanās

fard (فرض)

dsk. faraid (فرأض) pienākums reliģijā, obligāta rīcība; piemēram, fard ir lūgties piecas reizes dienā; fard neizpildīšana tiks sodīta aizsaulē

fard ajn

obligāts pienākums musulmanim palīdzēt otram cik vien ir spējīgs

fard kifajah

obligāts pienākums visai musulmaņu sabiedrībai, no kura atsevišķi musulmaņi tiek atbrīvoti, ja citi to uzņemās izpildīt

fāsik (فاسق)

jebkurš, kas pārkāpis islāma likumu

fātiha

pirmā Korāna sūra, kas ir neatņemama sastāvdaļa musulmaņu lūgšanās

fatva (فتوى)

ālima oficiālais viedoklis, kas ir saistošs noteikums visiem, kas seko viņa taklidam

fikhs (فقه)

pilnīga izpratne, islāma likumu izpratne; jur tiesību norma, kas attīstījusies no šariata tradīcijām

fī sabīl Allāh (في سبيل الله)

uz Dieva ceļa; izteiciens, ko lieto džihādā un katlu; Dieva dēļ, Dieva labā, ziedojums Dieva labā

fitna (فتنة)

tiesa, tribunāls; juku laiki, nemieri, pilsoņu kara laiks, laiks pirms pasaules gala

fitrah (فطرة)

iedzimts skaistums, gudrība un izveicība; musulmaņi uzskata, ka visi bērni piedzimst ar fitrah

furkān (فرقان)

šķirtne, šķīrējs (starp labu un ļaunu, patiesu un nepatiesu u.tml.); Korāns ir furkān

G

gafara (غفر)

pag. piedot, atlīdzināt grēkus; Dievam raksturīga īpašība

gaflah (غفلة)

nevērība, Dieva aizmirstība, vienaldzība

gajb (غيب)

svešs, neredzēts, nezināms

gasbi

nelikumīgi iegūts

gusl (غسل)

pilnīga visa ķermeņa nomazgāšana; gusl ženobat ir obligāts pēc seksuālām attiecībām

H

hātib (خاطب)

piektdienas (džumuā) lūgšanu teicējs

harādž (خراج)

zemes nodoklis

hādī (هادي)

vadonis, gids; viens no Dieva vārdiem ir 'Al-Hādī, Vadonis

hidāja (هداية)

Dieva norādījumi

hadaz asgar

nesvarīga netīrība

hadaz akbar

svarīga netīrība, kurai nepieciešams nijjat, lai attīrītos

hadīt (حديث)

runa; pravieša Muhameda teiktais vai darītais; hadīts kopā ar siru veido sunnu un atklāj šariatu

hadīt mašūr

labi zināms hadīts; hadīts, ko pastāstījis un nodevis tālāk kāds no pravieša līdzgaitniekiem un kļuvis zināms visai pirmajai musulmaņu paaudzei

haid

menstruācijas

halāl (حلال)

likumīgs, atļauts, labs, uzslavas vērts, cienījams

halk

radīšana; vērtēšanas, noteikšanas un aprēķināšanas process

al-halik

radītājs; viens no Dieva vārdiem

hamar

apreibinoša viela; alkohols

hāfiz (حافظ)

cilvēks, kas no galvas zin Korānu

hadž (الحجّ)

svētceļojums uz Meju; sunnīti to uzskata par vienu no pieciem islāma pīlāriem

hākim (حاكم)

valdnieka vai vietvalža tituls

hakmija

suverenitāte

hanīf (حنيف)

pirms islāma monoteisti, izņemot jūdaistus un kristiešus

hak (‎‍حق)

taisnība, patiesība, realitāte, taisnīgums; Al-Hak Taisnīgais ir viens no Dieva vārdiem

harām (حرام)

aizliegts; ticīgais nedrīkst darīt neko, kas ir harām tādēļ, ka ir paklausīgs (nevis baidās, kaunās vai nespēj no tā atturēties); harēms, svētnīca

hasan (حسن)

labs, skaists, apbrīnojams

havā

egoistiskas tieksmes; personīgā kaisle; impulsīva rīcība

hidžāb (حجاب)

apsegs; ķermeņa apsegšana, lai nodrošinātu nepieciešamo atturību un šķīstību

hikmah

gudrība; augstākais zināšanu līmenis, kādu varētu iegūt musulmanis; zināšanas tādā līmenī, ko spētu sasniegt tikai garīga būtne vai sūfijs

hidžra (الهجرة)

Muhameda un viņa sekotāju pārcelšanās no Mekas uz Medinu; pārcelšanās

hilāf

nesaskaņa, strīds

hilāfah (خلافة)

cilvēku aizbildnība un pārvaldība pār zemi; kalifāta pamata teorija; daba: fora un fauna

himā (حمى)

dabas liegums, aizsargājams mežs

hizb (حزب)

puse no džuz; aptuveni 1/60 no Korāna

hūrija (حورية)

skaisti un šķīsti jaunieši, kas pēc musulmaņu uzskatiem, dzīvo paradīzē

hudā (هدى)

vadība

hudna (هدنة)

miers; pamiers

hudūd (حدود)

robeža, limits; ierobežojumi, ko Dievs noteicis cilvēkam; šariata sods par pārkāpumiem, kas noteikti Korānā (apreibināšanās, zādzība, sacelšanās u.c.)

hudžadž

svētceļnieks

hukm (حكم)

Korāna vai Sunnas nosacījums

halīfāt rašīdūn

pirmie četri kalifi; musulmaņi uzskata, ka pirmie četri kalifi bija taisnīgākie visā islāma vēsturē

hums (خمس)

noteikuma nosaukums šiītu ticībā, ar ko apzīmē piektās daļas nodokli, ko maksā mudžtahidam un sadala starp sehme sadāt un sehme imām

hutbah (خطبة)

ceremonija piektdienas (džumuā) lūgšanās

I

ibādah (عبادة)

kalpošana, tai skaitā rituāli; jebkādas darbības, ko veic, lai kalpotu Dievam, tai skaitā zināšanu apguve, pieticīgs dzīvesveids, palīdzība, ziedošana u.c.

Iblīs (إبليس)

džins, kas izdzīts ellē par savu augstprātību un nepaklausību; velns, sātans, Lucifers

idad al-oda

gatavošanās kaujai, saskaņā ar Korānu

itaku

ticīgie, kas baidās no Dieva

iftār (إفطار)

maltīte, ēdienreize ramadāna gavēņa laikā pēc saulrieta

ihrām (إحرام)

svētbrīdis pirms hadža

ihsān (إحسان)

kalpošanas izcilība, ko musulmaņi panāk, visu laiku sajūtot to, ka Dievs viņus vēro, neskatoties uz to, ka Dievu pašu nevar redzēt, jo Viņš ir visur

idžaz (إعجاز)

brīnums; apzīmējums Korāna formai un saturam

idžazah

atļauja, sertifikāts, kas personai dod tiesības nodot vai pārsūtīt tālāk citiem kādu islāma zināšanu kopumu vai tekstu

idžma (إجماع)

jur ummas (arī tikai ulamā) vienprātīgs lēmums — viens no islāma jurisprudences pamatprincipiem; musulmaņu kopienas vienošanās, kas dara likumīgu kādu juridisku lēmumu; pol vienprātīgs lēmums, vienbalsīgs lēmums; šiītu pakļaušanās imāmam sk. iktilaf

idžtihāda (إجتهاد)

1. neatkarīga, uz tradīcijām nebalstīta spriešana, ko juristi izmanto, lai pielāgotu šariatu mūsdienu apstākļiem; islāma pirmsākumos praktizēta jaunu juridisku problēmas risinājumu metode, kuru kopš viduslaikiem aizliedz praktizēt konservatīvajā islāmā; nosaukums liberālai islāma kustībai. Islāma liberālās kustības uzskata, ka idžtihādu var spriest jebkurš individuāli, pamatojot to ar uzskatu, ka islāmā nav noteikta konkrēta organizatoriskā pārvaldes iekārta; 2. imitācija, atdarināšana

iktilaf

uzskatu nesakritība madhabu starpā par reliģijas principiālu jautājumu; pretstats idžmai

illāh (إله)

dievība, dievs; arī polteistu dievība

ilm (علم)

zināšanas par to, kas ir labs un kas slikts un kā musulmaņiem nākas uzvesties; jebkādas zināšanas, zinātne

imāms (إمام)

1. vadītājs, līderis; 2. persona, kas vada sabiedrību vai lūgšanu ceremoniju; 3. šiīti ar šo vārdu apzīmē pravieša [Muhameda] meitas Fātimas un viņas vīra Alī ibn Abī Tāliba pēcnācējus, kurus šiīti uzskata par patiesajiem musulmaņu kopienas valdniekiem

imamāts (إمامة)

pravieša Muhameda pēctecība un cilvēces vadība

imān (إيمان)

personīgā ticība

infāk (إنفاق)

ierasta vēlme dāvāt, nevis ņemt; labdarības pamats

indžīl (الإنجيل)

arābu valodas apzīmējums evaņģēlijam, kas ticis dots Jēzum; musulmaņi uzskata, ka Jēzum dotais evaņģēlijs laika gaitā ir pazudis un Jaunās derības avaņģēliji nav Dieva vārds, bet tikai kristiešu stāsti par Jēzu

inša-allāh (إن شاء الله)

Dieva griba!

ikamah (إقامة)

otrs sauciens uz lūgšanām, tāpat kā azāns

Isa (عيسى)

Jēzus, Isa ibn Marjam Jēzus Marijas dēls; Korānā uzsvērts, ka Dievam nav dēlu un tādēļ Jēzus nav Dieva dēls, bet musulmaņi ciena un godā Jēzu kā pravieti un ziņnesi

išā (عشاء)

nakts; piektā salata lūgšana

islām (الإسلام)

pakļaušanās, padošanās, miers, skaidrība; padošanās Dievam

isnād (إسناد)

hadīta sūtītāju ķēde

isra (الإسراء)

nakts ceļojums, kura laikā Muhameds pabijis Debesīs; sk. miraž

istigfar

piedošana

istihada

asiņošana vagīnā, izņemot haid un nifas

istislah (إستصلاح)

sabiedrības vajadzības — islāma likumdošanas pamats

istišhād (إستشهاد)

mocības, mokpilna dzīve

itikaf

vientulība masdžidā ar nolūku nodoties lūgšanām; parasti istikaf notiek pēdējās ramadāna mēneša dienās

ittihad

piederība kādai kopībai, vienotība, savienība; personiskā savienība ar Dievu, ko sajūt mistiķis

itmām al-hudžah (اتمام الحجة)

taisnības noskaidrošana

J

ja Allāh

Ak Dievs!

jākin

noteikti, protams, noteikts

javm ul-kijāmah (يوم القيامة)

augšāmcelšanās diena, Tiesas diena, pastardiena

K

kabah (الكعبة)

kāba, kubveida svētnīca svētajā Mekas pilsētā, ko pravietis [Muhameds] veltīja Dievam un padarīja par vissvētāko vietu islāma pasaulē; kuba formas celtne; Mekā esošā kāba ir vieta, uz kuru visi musulmaņi pagriežas lūgšanu laikā

kadar

pareģojums

kādī (قاضي)

jur tiesnesis islāmā

kāfir (كافر)

persona, kas slēpj patiesību; neticīgie, ticības slēpēji; nepateicīgs; dsk. kāfirūn

kalām (علم الكلم)

teiktais, sacīts vārds, runa; uz islāmam raksturīgajiem pieņēmumiem balstīta diskusija par teoloģijas jautājumiem. Ar šo vārdu bieži apzīmē musulmaņu sholastiskās teoloģijas tradīciju

kalifs (خليفة)

pēctecis, pravieša Muhameda pēctecis un islāma teokrātiskās monarhijas valdnieks

kiblah

musulmaņu lūgšanu virziens

kitāl fī sibil Allāh ( وقاتلوا في سبيل الله )

cīņa Dieva vārdā — pienākums, ko uzdod Korāns

kijāmah

augšāmcelšanās; mirušo atgriešanās Tiesas dienā

kisās (قصاص)

naudas sods par slepkavības mēģinājumu ar iepriekšēju nolūku, ja laulātais (-ā) piedevis (-usi)

kijam

stāvēt; pozīcija lūgšanās

kijās (القياس)

analoģija, tiesiskās loģikas pamats

kitāb (كتاب)

grāmata; Korānu bieži sauc al-kitāb tā grāmata

kufr (كفر)

nepateicība, neticība Dievam, taisnības noliegšana

kufri džāli

neticība, kuru izraisījusi neizpratne vai nezināšana

kufri džuhudi

neticība, kuru izraisījusi stūrgalvība un negribēšana ticēt pēc tam, kad tikusi parādīta patiesība

kufri hukmi

neticība, kuru izraisījis nepareizs spriedums

kun (كن)

Lai top!; Dieva pavēle visumam

kutba (خطبة)

ceremonija, kuru mošejā vada imāms

kudsī

hadītu iedalījums; hadīti, kurus Muhamedam devis Dievs

Kurān (القرآن)

Korāns; musulmaņi uzskata, ka Korāns ir tieši Dieva teiktais un ar to vainagojas visas Dieva atklāsmes, kas jebkad dotas cilvēcei

L

lagv (لغو)

netīrs, neķītrs; netīra runa

lā ilāha ill-Allāh (لاإله إلا الله)

šahadas pirmā daļa; nav cita dieva kā Dievs

lanah (لعنة)

Dieva žēlastības izlūgšanās

lajlat al-kadr (ليلة القدر)

spēka nakts, vakars ramadāna mēneša beigās, kad Muhameds saņēma pirmo Korāna atklāsmi

M

mazhāb (مذهب)

izraudzītais ceļš — viena no četrām likumīgajām islāma jurisprudences skolām

medrese (مدرسة)

skola, augstskola; musulmaņu vidējās vai augstākās izglītības iestāde, kur topošie ulamā apgūst tādas disciplīnas kā jurisprudence (fikh) vai kalāms

mahrib (مغرب)

ceturtā lūgšana salata lūgšanās

mahdi (مهدي)

vadonis; al-mahdi Vadonis — tēls, kas parādīsies pie pravieša Jēzus pirms pasaules beigām, kad Dievs būs tam atļāvis nest pasaulē mieru, kārtību un taisnību pēc netaisnības un vardarbības sakāves. Imāms mahdi, imāms e-zamana šiītu islāmā ir divpadsmitais imāms, kas piecu gadu vecumā ticis paslēpts alā un vēlāk no tās iznāks. Sunnītu islāmā mahdi ir kāds nezināmais

mahram (محرم)

pretējā dzimuma radinieks; radinieks, kura priekšā var neievērot hidžabu (apsegšanās nosacījums) un ar kuru nevar būt laulāto attiecības

makrūh

nicināms; gandrīz kā harām (aizliegts); tas, kas ir nepatīkams un kaitīgs; par tādu rīcību, kas ir makrūh, nesoda, bet izsaka nopēlumu

malāikah (ملائكة)

eņģeļi; Muhamedam Dieva atklāsmes piegādāja viens no malāikah, eņģelis Džibrils (Gabriels)

ma malakat ajmanukum (ما ملكت أيمانكم)

personas pilntiesīgs laulātais (-ā); labajā rokā esošs

mandub

ieteicams; nedarīt to, kas ir mandub nav pārkāpums

manzil (منزل)

viena no septiņām Korāna daļām

marūf (معروف)

sabiedrības vienprātība, vienbalsīgi pieņemts sabiedrības lēmums

makasid (مقصد)

mērķi, nolūki

maša Allāh (ما شاء الله)

Lai notiek Dieva griba!

mašhad

svētvieta, vieta, kur kāds mocīts, piemiņas vieta

masīh (مسيح)

mesija, Jēzus

masdžid (مسجد)

lūgšanu vieta, mošeja

masdžidul harām

kābai apkārt esošā teritorija

masūm (معصوم),

nevainīgs, šķīsts; islāmā par nevainīgiem un negrēkojušiem uzskata visus bērnus

mavla

ne arābu tautības cilvēks, kas kļuvis par musulmani

mavlānā (مولانا)

mūsu kungs, mūsu pavēlnieks; tituls, ko parasti lieto pirms kāda reliģiskā vadītāja vārda un pirms reliģiskās skolas absolventa vārda

maulvi (مولوی)

goda tituls islāmā, ko piešķir kādam ulemā loceklim pirms viņa vārda; reliģisks darbinieks, skolotājs

miād (معاد)

augšāmcelšanās; Dievs liks visiem augšāmcelties no mirušajiem, lai tiesāti; šiītu islāmā augšāmcelšanās ir piektais no pieciem islāma pīlāriem

mihrāb (محراب)

mihrāba; dobums mošejas sienā, kas norāda virzienu uz kābu, resp. lūgšanu virzienu

millāh

reliģija, izņemot islāmu, ko sauc par din

millet

millets, islāma valsts; grāmatas cilvēki savu reliģiju drīkst praktizēt savā autonomajā milletā

minaret (منارة)

minarets; tornis pie mošejas, no kura sauc uz lūgšanām

minbar (منبر)

minbars; pults uz paaugstinājuma mošejā, no kuras imāms vada lūgšanu ceremoniju

minhadž (منهج)

metodoloģija

miraž (المعراج)

Muhameda uzbraukšana septiņās debesīs nakts ceļojuma laikā

muhartik

ķeceris

mutasibūn

fanātiķis

mubāh (مباح)

atļauts; nav aizliegts un nav slavējams; neitrāls

mufti (مفتى)

islāma speciālists, kas skaidro islāma likumus (šariatu) ar tiesībām izdot fatvas

mubalih (مبلغ)

cilvēks, kas deklamē Korānu

muhajabah (محجبة)

sieviete, kas valkā hidžabu

Muhammadun rasulullāh

Muhameds ir Dieva ziņnesis; otrā šahadas daļa

muazzin (مأذن)

muedzins; cilvēks, kas sauc uz lūgšanām

mufsidūn (مفسدون)

persona, kas veic džihādu neatbilstoši Korānam

muhādžirūn (مهاجرون)

pirmie musulmaņi, kas kopā ar Muhamedu devās uz Medīnu

mudžāhid (مجاهد)

islāma kareivis; dsk. mudžahidīn

mudžtahid (مجتهد)

speciālists, kas piemēro loģiku, izdodot noteikumus vai viedokli par kādu reliģisku jautājumu; dsk. mudžtahidun

mullah (ملا)

islāma ierēdniecība

mumin (مأمن)

musulmanis, kas ievēro Korāna noteikumus

munafik (منفق)

liekulis; dsk. munafikun

muntakabah (منتقبة)

sieviete, kas valkā nidžabu; dzk. muntakabāt (منتقبات)

mušaf

kopija, izdevums; Korāna izdevums

mušrik (pl. mushrikoon)

One who associates others in worship with God; a polytheist.

muršid (مرشد)

sūfiju skolotājs

muslim (مسلم)

musulmanis, islāma piekritējs, sekotājs; cilvēks, kas pakļaujas Dieva gribai

mustahab (مستحبّ)

vēlams, ieteicams

mutah (متعه)

prieks; pagaidu laulība šiītu islāmā; darbības starp umrah un hadž

mutavīn (مطوعين)

dsk. reliģiskā policija; viensk. mutava

mutavātir (متواتر)

atbalstīts, pieņemts; hadīts, ko apstiprinājuši isnada gaitā atpakaļ līdz pašam Muhamedam

N

nabī (نبي)

pravietis; islāmā pravietis ir Dieva sūtīts cilvēks, kura uzdevums ir dot norādījumus cilvēcei, bet pravietim nav doti svētie raksti, jo pravieti, kuram doti arī svētie raksti, sauc rasūl ziņnesis

nafs (النفس)

dvēsele, novec. būte

nadžāsah

nešķīstība, netīrība

nadžasat

netīra lieta

nadži

neskaidrs

nasīha

padoms

nash

citu noraidījums Korāna noteiktām daļām, pantiem; sk. Korāns (2:106)

nass (نصّ)

jur vispārzināms, skaidrs rīkojums, pavēle

nifas

asiņošana pēc bērna dzemdēšanas

nifak

meli, netaisnība

nijjat

nolūks

nikāb (نقاب)

lakats sejas aizsegšanai

nubuvvah (نبوّة)

pravietība; šiītu islāmā tas ir trešais no pieciem islāma pīlāriem

nūr

gaisma; musulmaņi tic, ka eņģeļi ir radīti no gaismas

R

rabb

kungs, pavēlnieks, saimnieks, uzturētājs

rahman

labsirdīgs, žēlīgs; ar-rahman labsirdīgākais

rahim

līdzjūtīgs, iejūtīgs, žēlīgs; ar-rahim žēlīgākais

radžm

nomētāšana ar akmeņiem

rakāt

daļa no salata lūgšanām; katrs salats sastāv no noteikta skaita rakātiem

ramazān

ramazāns; svētais mēnesis, kura laikā ievēro gavēni un ar to tiek atzīmēts laiks, kad Muhameds saņēma pirmo Korāna atklāsmi

rašidun

sunnītu islāmā pirmos četrus kalifus uzskata par rašiduniem: pareizi vadītie

rasūl

ziņnesis, pravietis, kam dota ziņa vai svētie raksti; nabi vienkāršam pravietim nebija doti svētie raksti, jo tādi bija tikai ziņnešiem: Mozus, Dāvids, Jēzus un Muhameds

riba (ربا)

peļņa no augļošanas vai peļņa no aizdevuma; Korāns aizliedz aizdevējam no aizņēmēja vairāk par to, cik tika aizdots

riddah

atteikšanās no islāma vai pāriešana citā ticībā

risalah

ziņa, vēstule, ziņojums; lieto lai apzīmētu gan parastas vēstules, gan dievišķu vēsti

ruh

gars; dievišķa dvaša, ko Dievs iepūta mālā un radīja Ādamu

rukn

neredzams, neredzēts; ticība neredzētajam ir viens no šiītu islāma pieciem pīlāriem; dsk. arkan

ruku

klanīšanās musulmaņu lūgšanu laikā

S

sabr

pacietība, noturība, atturība

sadakah

labdarība, brīvprātīgi dāvinājumi, kas pārsniedz zakat

sahabah (الصحابه)

Muhameda līdzgaitnieki; viensk. sahābi

sadžda

stāvēšana uz ceļiem; viena no pozīcijām salata lūgšanās

sakina

dievišķais miers, kas pārņem cilvēku, kad viņš deklamē Korānu

salaf (السلف الصالح)

priekšteči; pirmās trīs musulmaņu paaudzes

salah (صلاة)

arī salat; vienas no piecām obligātajām ikdienas lūgšanām; sunnītu islāmā salah ir otrs no pieciem islāma pīlāriem

salām (سلام)

miers

salalahu alājhi va salām (صلى الله عليه و سلم)

SAV, SAVS; Lai viņam Dieva svētība un miers!; teiciens, kuru min pēc pravieša Muhameda vārda

samad

mūžīgs, absolūts; Dievs ir Mūžīgais

Salsabil

upe aizsaulē

sava

atmoda, atdzimšana

savm (صَوم)

gavēnis ramazāna mēneša laikā

šahāda (الشهادة)

ticības apliecinājums islāmā; sunnītu islāmā tas ir pirmais no pieciem islāma pīlāriem

sira (السيرة)

pravieša Muhameda dzīves gājums vai biogrāfija

sirat al-mustakim

pareizais ceļš

subhanahu va ta-ala

teiciens, kas seko rakstītam vai izteiktam vārdam Allāh

subhan allāh

teiciens, ko musulmaņi lieto, lai pastiprinātu jūtas: prieku vai atvieglojumu

sūfī (صوفي)

islāma mistiķis; sk. sūfisms (tasavuf)

suhūr

ēšana pirms saullēkta gavēņa laikā

sukuk

ienākumi, kas gūti no pārdošanas, iznomāšanas vai ieguldījumiem, pretstatā aizliegtajiem ienākumiem no aizdevumiem

sunna (السنّة)

arī sunna al-nabi (سنّة النبي), pravieša Muhameda ceļš, paraugs

sunnat

izvēles

sunni (سنّي)

sunnisms, sunnīti; lielākais islāma atzars

sūra (سورة)

nodaļa Korānā; Korāns sastāv no 114 sūrām

Š

šahīd (شهيد)

liecinieks, moceklis, upuris; parasti par šahīd tiek saukts cilvēks, kurš miris džihādā; dsk. šuhada

šajh (شيخ)

garīgais vadonis, musulmaņu ierēdnis

šarīah (الشريعة)

šariats, ceļš uz aku; islāma ētikas un morāles noteikumu un likumu kodekss, kas balstīts uz Korānu un sunnu

šarīf (شريف)

tituls, ko piešķir Muhameda pēcnācējiem no Hasana puses, kas bija viņa meitas Fatimas Zahras dēls

šajtan (شيطان)

sātans, velns, arī Iblīss

šīah (الشيعة)

pravieša Muhameda un viņa pēcnācēju (12 imamu) sekotājs; šiītu islāma piekritējs

širk (شرك)

elkdievība, politeisms, daudzdievība; grēks, kas izpaužas ticībā kādai citai dievībai nevis Dievam

šūrā (شورى)

apspriede

madžlis aš-šūrā (مجلس الشورى)

kalifāta apspriežu padome

T

tabaīn

sahaba sekotāji

tagut

nešķīstība, neīstās dievības

tahadžud

vēlās nakts izvēles lūgšanas

taharah

attīrīšanās ar vudu vai gusl palīdzību

tahir

tīrs, šķīsts

tahrīf (تحريف)

korupcija, pagrimums, sagrozījums; musulmaņi uzskata, ka kristiešu Bībele ir sagrozīta un tikai Korāns ir palicis kā oriģināls Dieva vārda pieraksts

tadždīd (تجديد)

sabiedrības reformēšana un pārveidošana, lai tā kļūtu taisnīgāka un tiesiskāka

tadždif

ķecerība

tadžvīd (تجويد)

īpašs Korāna deklamēšanas veids, atbilstoši noteiktiem izrunas un intonācijas noteikumiem

takbīr (تكبير)

Dieva diženuma slavēšana, piesaukšana

takfir (تكفر)

iepriekš bijuša musulmaņa vai musulmaņu grupas pasludināšana par kafir

tamaninat

nekustīgs

taklīd (تقليد)

akli sekot cilvēkam, kura mācībai nav pierādījumu un nav balstīta uz zināšanām

takija (تقيّة)

personas tiesības slēpt savu patieso ticību noteiktos piespiedu apstākļos

takva

labestība, pareizums

taravih

papildus lūgšanas pēc iša lūgšanām ramazāna laikā

tarkīb (تَرْكِيب)

uz Korāna balstīta arābu valodas gramatikas pētniecība

tarīka (طريقة)

musulmaņu ordenis (brālība), gk. sūfiji

tartīl (ترتيل)

lēna un meditatīva Korāna deklamēšana

taškīl (تشكيل)

teksta vokālais izpildījums

taslim (تسلم)

sveiciens lūgšanu beigās

tavassul

jautāt Dievam ar kāda starpnieka palīdzību

tavba

nožēlošana

tasavuf (التصوّف)

sūfisms

tavaf

iešana pa apli ap kābu hadža laikā

tavhīd (توحيد)

nedalāmība, vienotums, veselums; Dieva nedalāmība

tavrat

arī tevrats, Mozum Dieva sūtītās Toras nesabojātais oriģināls

tajib

viss, kas ir labs: lietas, darbi, uzskati, ticība, cilvēki, ediens u.c.

tazkija

dvēseles attīrīšana

tilava

Korāna pantu deklamēšana rituālā

U

ulamā (علماء)

arī ulemā, islāma sabiedrības vadītāji, skolotāji, imami un tiesneši; vsk. ālim

ummā (الاُمّة)

arī umma, visu musulmaņu kopums (sabiedrība) visā pasaulē

umra (عمرة)

mazais svētceļojums Mekā; atšķirībā no hadž, umra var veikt jebkurā gada laikā

urf (عرف)

noteiktas sabiedrības paraša, kurai tiek vēlāk piemērots fikh

usul

principi, pamati, saknes

usul al-fikh

islāma jurisprudences (fikh) pamatu un prakses pētniecība

V

vafat

nāve

vahdat al-vudžūd (وحدة الوجود)

pastāvēšanas vienotība; terminu lieto sūfismā

vahij

Dieva atklāsme visas cilvēces praviešiem

vadžib

obligāts

vali (والي)

draugs, aizstāvis, atbalstītājs, palīgs

vakf

naudas ziedojums noteiktam mērķim, piemēram, nodošanai tālāk trūcīgajiem, mazturīgai ģimenei, ciematam vai mošejai

varāk (ورّاق)

tradicionāls rakstvedis, izdevējs, notārs vai pārrakstītājs

vasat

vidusceļš, līdzsvars, viduvējs

vasīlah

veids, kā kāds kļūst tuvāks Dievam

vitr (وتر)

brīvprātīga izvēles lūgšana, kas sastāv no trīs rakāt

vudu (الوضوء)

mazgāšanās pirms salata lūgšanām

Z

zikr (ذكر)

Dieva piemiņa; sūfiju garīgā nodarbīa; musulmaņi uzskata, ka primārais uzdevums ir cilvēkiem atgādināt par Dievu

zuhr (الظهر)

salata otra lūgšana

zimmi (ذمّي)

zimmijs; aizsargājama persona; jūdaisti un kristieši (arī budisti, sikhi, hinduisti un zoroastrieši), kas dzīvo islāma valstī un kuru tiesības praktizēt savu reliģiju aizstāv islāma likumi; zimmijiem tika atļauta pilnīga reliģiska brīvība, un viņi drīkstēja veidot paši savas kopienas (millets) saskaņā ar pieņemtajiem likumiem, tomēr no viņiem tika prasīts, lai viņi atzītu islāma augstāko varu

zabur (زبور)

zaburs, karalim Dāvidam dotie psalmi

zaidi (الزيدية)

šiītu islāma atzars, kas populārs Jemenā un ir tuvāks uzskatos sunnītu islāmam

zakat (زكاة)

nodoklis, nodeva, obligāts ziedojums; sunnītu islāmā zakat ir ceturtais no pieciem islāma pīlāriem

zalimun

politeisti, ļaundari, nepareizi ticīgie

zinā (زناء , زنى)

ārpus laulības seksuālas attiecības

zuhr

lūgšanas dienas vidū