Islāma arābu valodas terminu rādītājs

Wikimedia projekta saraksts

Šajā lapā ir ietverti arābu valodas termini gan no islāma, gan arābu kultūras tradīcijām. Šī saraksta nolūks ir Vikipēdijā unificēt islāma terminu lietojumu un sniegt īsu skaidrojumu par katra termina nozīmi.

Daļa no kategorijas:

Islāms

Ticības uzskati (akīda)

Dievs · Islāma monoteisms
Eņģeļi  · Dieva Grāmatas
Nākamā dzīve · Kadars
Muhameds · Pārējie pravieši

Prakse

Ticības apliecinājums · Lūgšana
Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums

Svētie raksti un likumi

Korāns · Sunna · Hadīts
Fikhs · Šariats

Vēsture un vadītāji

Vēstures hronoloģija · Sahaba
Sunnīti · Šiīti
Kalamisti · Sūfiji
Rašidūni · Šiītu imāmi

Kultūra un sabiedrība

Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla
Kalendārs · Bērni
Demogrāfija · Svētki
Mošejas · Filozofija
Zinātne · Sievietes
Politika · Sludināšana

Islāms un citas reliģijas

Kristietība · Jūdaisms
Hinduisms · Sikhisms · Džainisms

Skatīt arī

Kritika · Islāmafobija
Islāma terminu rādītājs

Jāņem vērā arī tas, ka arābu valoda lieto atšķirīgu alfabētu ar saviem burtiem, simboliem un ortogrāfiju (sk. arābu alfabēts). Terminu pamatā ir transliterācija no arābu valodas, bet arī transliterācija latviešu valodā vairākos avotos atšķiras un nepastāv vienots viedoklis par to, kā latviešu valodā pārnesami termini, kuri latviešu valodā jau pastāv (piemēram, vārds Allāh arābu valodā ir Dievs, bet latviešu valodā to bieži raksta kā Allāhs).


Satura rādītājs Sākums - 0-9 A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
abd
(arābu: عبد ʻbd; valodā: [Dieva] kalps, vergs, cilvēks kā Dieva radība;[1][2]) fikhā: vergs, nebrīvībā nonākušais.[3] Musulmaņi ir Dieva kalpi un tādēļ musulmaņu vidū ir populāri tādi vārdi kā Abdullahs (Dieva kalps), Abdulmaliks (Valdnieka kalps), Abdurrahmāns (Visžēlīgākā kalps), Abdussalāms (Miera kalps) u.c., kas tiek atvasināti no Dieva vārdiem.
adab
(arābu: أدب adb; valodā: augsta morāle, audzinātība, apzīmējums parauga uzvedībai;[4] zinātnēs: literatūra; fikhā: kultūra, pareizā rīcība (piem.: adab al-akl - ēsanas kultūra, pareiza ēšanas veida normu apkopojums)[5]).
azans (أذان) (arī adhans vai azāns)
aicinājums uz salatu (lūgšanas)
adl (عدل)
jur publiskās tiesības, islāma ekonomiskās tiesības, politiskās tiesības un vides tiesības
ahad (أحد)
viens, isl vienīgais, unikāls, neatkārtojams
ahkām (أحكام)
Korāna un Sunnas dogmas: važibs, mustahabs, muharams, makruhs un halāls.
Allāhs (الله)
Dievs (monoteismā)
Allāhumma (اللَّهُمَّ)
Ak Dievs!
Allāhu akbar (الله أكبر)
Dievs ir dižens!
al-isra (الإسراء)
Muhameda nakts ceļojums
amānah (أمانة)
uzticība, kas no visām radībām dota tikai cilvēkiem kā brīva griba
amīr al-muminīn (أمير المؤمنين)
visu ticīgo pavēlnieks
Amina (أمنة)
Muhameda māte
al amr-bil maruf
islāma pamatu dogma: baudīt labo un atklāt slikto
anfal
imama īpašums
ansār (أنصار)
palīgi; pārnācēji islāmā, kas pēc ceļojuma palīdzēja musulmaņiem izkļūt no Mekas
akīdah (عقيدة)
islāma sešas ticības: ticība Dievam, eņģeļiem, ziņnešiem un praviešiem, rakstiem, Tiesas dienai un liktenim
akl (عقل)
saprāts, intelekts, prāts, sapratne
arkan
viensk. rukn (ركن/أركان) pieci islāma pīlāri, sk. rukn
asl
dsk. usūl sakne, izcelsme, avots, pamats
aslim taslam (أسلم تسلم)
padoties islāmam
asr (العصر)
1. salata (lūgšanu) trešā lūgšana; 2. laiks pēc pusnakts un pirms saulrieta; ēra
ašūra (عاشوراء)
muharama mēneša desmitā diena. Šajā dienā Dievs paglāba Mozu un Izraēla tautu no faraona. Šiītiem šī ir piemiņas diena par godu šiītu imama Husaina ibn Alī un 72 viņa sekotāju nāvei Karbalas kaujā.
as-salāmu alajkum (السلام عليكم)
Lai ar Tevi miers!
avlijā (أولياء)
dsk. draugi, aizstāvji, palīgi; viensk. vali
avrah (عورة)
ķermeņa daļa, ko atļauts atklāt tikai savam laulātajam (-ai)
aja (آية)
1. zīme; 2. Korāna pants
āl al-bajt (أهل البيت)
Muhameda saimes loceklis
āl al-fatrahs (أهل الفترة)
cilvēki, kas dzīvojuši un nav ņēmuši vērā reliģijas atklāsmes, bet ievērojuši fitra — cilvēkiem iedzimto dabas ticību
āl al-kitāb (أهل الكتاب )
grāmatas cilvēki, pirms islāma izveidoto monteisma ticību piekritēji — jūdaisti, kristieši, sābieši un zoroastrieši, bet mūsdienās dažkārt par tādiem uzskata arī budistus, hinduistus, taoistus un konfūciešus
āhirah (الآخرة)
aizsaule, mūžība
ahlāk (أخلاق)
tikumiska rīcība, morāle
ājatollāhs (آية الله)
Dieva zīme; tituls, ko piešķir augstas pakāpes reliģiskam darbiniekam šiītu islāmā
ālamīn (عالمين)
pasaules: cilvēki, džini, eņģeļi un visas pārējās
ālajhis salam
Lai miers ar viņu! Parasti lieto pēc kāda pravieša vārda (izņemot Muhamedu), kā arī pēc ievērojamāko eņģeļu vārdiem (piem. Gabriels, Mikaels u.c.)
ālhamdu Lillāh (الحمد لله)
Lai slavēts Dievs!
ālims (عالم)
zinošais, kādas nozares speciālists, zinātnieks, teologs, skolotājs
āmīn (آمين)
āmen, Dievs, pieņem mūsu lūgšanas! Vārds tiek lietots tikai sunnītu islāmā
bagavat
pretošanās likumīgajai varai (valdībai)
baija
solījums, zvērests
batil
spēkā neesošs
bajtullah (بيت الله)
Dieva nams, mošeja
barakah (بركة)
svētība
barzah (برزخ)
pēcnāves dzīves posms, kurā mirušās personas dvēsele šķērso mirstīgo pasaules robežu un nokļūst dvēseliskajā pasaulē
bašer (بشر)
cilvēks, seja, persona
bašīrah (بصيرة)
ieskats, padziļinātas zināšanas
bidah (بدعة)
jaunrade reliģijā, piem. jauna dievkalpojuma formas ieviešana. Tiek uzskatīta par atkāpi no normas un vairums musulmaņu to uzskata par grēku
bidah saijiah
islāmā aizliegts jautājums
bint (بنت)
meita
bismillāhi rahmāni rahīmi (بسم الله الرحمن الرحيم)
Labsirdības Kunga, Labsirdības Devēja, Dieva vārdā
burda (بردة)
persiešu valodā lietv. aizkars, darb. v. aizsegt, apsegt
bajah (بيعة)
uzticības zvērests vadonim, parasti — kalifam vai imamam
dahri
ateists, no vārds ad dahr laiks. Islāmā par ateistiem uzskata cilvēkus, kas domā, ka laiks ir destruktīvs
dažžal (دجّال)
nodevējs, melis, tēls, kas līdzīgs antikristam
dallal (ضلال)
nomaldīties, pazaudēt ceļu
dar al-ahd (دار العهد)
Osmaņu impērijas attiecības ar tai pakļautajām kristiešu valstīm
dar al-amn (دار الأمن)
drošības mājvieta, musulmanis, kas dzīvo kādā no rietumu valstīm
dar ad-dava (دار الدعوة)
teritorija, kurā nesen ieviests islāms
dar al-harb (دار الحرب)
kara mājvieta, teritorijas, kas nav pakļautas musulmaņu varai, ne-islāma valstis
dar al-islam (دار الإسلام)
islāma mājvieta, teritorija, kurā valda islāms
dar al-kufr (دار الكفر)
neticības mājvieta, vieta, kurā valdīja kuraišu cits līdz Muhameda uzvarai
dar aš-šahada (دار الشهادة)
šk. dar al-amn
darūd
svētība
davah (الدعوة)
uzaicinājums islāmā, sk. aslim taslam
derviš (درويش)
sūfiju ceļa sākums; persona, kas praktizē sūfismu; dervišs
dīn (الدين)
1. uz islāma atklāsmes balstīts dzīves gājums; musulmaņa ticības un kalpošanas summa; 2. islāma ticība, reliģija
dijja (دية)
soda nauda par slepkavību bez iepriekšēja nolūka
dua (دعاء)
personiska lūgšana, lūgums
dūnja (دنيا)
fiziskais visums; realitāte pretstatā aizsaulei
eid al-adha
upurēšanas dzīres; svētki, kurus svin laikā no 10. līdz 13. zul-hižžaham (12. islāma kalendāra mēnesis)
eziāt
arī ahvat; piesardzība, gan obligātā, gan izvēles [6]
eziāt-mustahabi
vēlama piesardzība[6]
eziāt-vāžib
obligāta piesardzība[6]
fažarah (فجرة)
dsk. ļaunie grēcinieki; viensk. fažir (فاجر)
fažr (فجر)
rīts; rīta lūgšanas; laiks, kad pie horizonta pirms saullēkta redzama gaisma
falāh (فلاح)
veiksme, labklājība, prieks
falsafah
filosofija; grieķu filosofijas metodes un idejas, kuras pārņemtas islāmā; persona, kas cenšas skaidrot islāmu, pielietojot racionālo filosofiju; fajlasuf filosofs
fanā (فناء)
sūfismā izdzišana; dzīvības zaudēšana, esot dzīvam šajā pasaulē; zaudēt savu eksistenci ārpus Dieva
fakih
persona, kas padziļināti izprot islāmu, tā likumus un tiesību zinātni; skat. fikh
al-faraž
šiītu Mahdi atgriešanās
fard (فرض)
dsk. faraid (فرأض) pienākums reliģijā, obligāta rīcība; piemēram, fard ir lūgties piecas reizes dienā; fard neizpildīšana tiks sodīta aizsaulē
fard ajn
obligāts pienākums musulmanim palīdzēt otram cik vien ir spējīgs
fard kifajah
obligāts pienākums visai musulmaņu sabiedrībai, no kura atsevišķi musulmaņi tiek atbrīvoti, ja citi to uzņemās izpildīt
fāsik (فاسق)
jebkurš, kas pārkāpis islāma likumu
fātiha
pirmā Korāna sūra, kas ir neatņemama sastāvdaļa musulmaņu lūgšanās
fatva (فتوى)
ālima oficiālais viedoklis, kas ir saistošs noteikums visiem, kas seko viņa taklidam
fikhs (فقه)
pilnīga izpratne, islāma likumu izpratne; jur tiesību norma, kas attīstījusies no šariata tradīcijām
fī sabīl Allāh (في سبيل الله)
uz Dieva ceļa; izteiciens, ko lieto džihādā un katlu; Dieva dēļ, Dieva labā, ziedojums Dieva labā
fitna (فتنة)
tiesa, tribunāls; juku laiki, nemieri, pilsoņu kara laiks, laiks pirms pasaules gala
fitrah (فطرة)
iedzimts skaistums, gudrība un izveicība; musulmaņi uzskata, ka visi bērni piedzimst ar fitrah
furkān (فرقان)
šķirtne, šķīrējs (starp labu un ļaunu, patiesu un nepatiesu u.tml.); Korāns ir furkān
gafara (غفر)
pag. piedot, atlīdzināt grēkus; Dievam raksturīga īpašība
gaflah (غفلة)
nevērība, Dieva aizmirstība, vienaldzība
gajb (غيب)
svešs, neredzēts, nezināms
gasbi
nelikumīgi iegūts
gusl (غسل)
pilnīga visa ķermeņa nomazgāšana; gusl ženobat ir obligāts pēc seksuālām attiecībām
hātib (خاطب)
piektdienas (džumuā) lūgšanu teicējs
harādž (خراج)
zemes nodoklis
hādī (هادي)
vadonis, gids; viens no Dieva vārdiem ir 'Al-Hādī, Vadonis
hidāja (هداية)
Dieva norādījumi
hadaz asgar
nesvarīga netīrība
hadaz akbar
svarīga netīrība, kurai nepieciešams nijjat, lai attīrītos
hadīt (حديث)
runa; pravieša Muhameda teiktais vai darītais; hadīts kopā ar siru veido sunnu un atklāj šariatu
hadīt mašūr
labi zināms hadīts; hadīts, ko pastāstījis un nodevis tālāk kāds no pravieša līdzgaitniekiem un kļuvis zināms visai pirmajai musulmaņu paaudzei
haid
menstruācijas
halāl (حلال)
likumīgs, atļauts, labs, uzslavas vērts, cienījams
halk
radīšana; vērtēšanas, noteikšanas un aprēķināšanas process
al-halik
radītājs; viens no Dieva vārdiem
hamar
apreibinoša viela; alkohols
hāfiz (حافظ)
cilvēks, kas no galvas zin Korānu
hadž (الحجّ)
svētceļojums uz Meju; sunnīti to uzskata par vienu no pieciem islāma pīlāriem
hākim (حاكم)
valdnieka vai vietvalža tituls
hakmija
suverenitāte
hanīf (حنيف)
pirms islāma monoteisti, izņemot jūdaistus un kristiešus
hak (‎‍حق)
taisnība, patiesība, realitāte, taisnīgums; Al-Hak Taisnīgais ir viens no Dieva vārdiem
harām (حرام)
aizliegts; ticīgais nedrīkst darīt neko, kas ir harām tādēļ, ka ir paklausīgs (nevis baidās, kaunās vai nespēj no tā atturēties); harēms, svētnīca
hasan (حسن)
labs, skaists, apbrīnojams
havā
egoistiskas tieksmes; personīgā kaisle; impulsīva rīcība
hidžāb (حجاب)
apsegs; ķermeņa apsegšana, lai nodrošinātu nepieciešamo atturību un šķīstību
hikmah
gudrība; augstākais zināšanu līmenis, kādu varētu iegūt musulmanis; zināšanas tādā līmenī, ko spētu sasniegt tikai garīga būtne vai sūfijs
hidžra (الهجرة)
Muhameda un viņa sekotāju pārcelšanās no Mekas uz Medinu; pārcelšanās
hilāf
nesaskaņa, strīds
hilāfah (خلافة)
cilvēku aizbildnība un pārvaldība pār zemi; kalifāta pamata teorija; daba: fora un fauna
himā (حمى)
dabas liegums, aizsargājams mežs
hizb (حزب)
puse no džuz; aptuveni 1/60 no Korāna
hūrija (حورية)
skaisti un šķīsti jaunieši, kas pēc musulmaņu uzskatiem, dzīvo paradīzē
hudā (هدى)
vadība
hudna (هدنة)
miers; pamiers
hudūd (حدود)
robeža, limits; ierobežojumi, ko Dievs noteicis cilvēkam; šariata sods par pārkāpumiem, kas noteikti Korānā (apreibināšanās, zādzība, sacelšanās u.c.)
hudžadž
svētceļnieks
hukm (حكم)
Korāna vai Sunnas nosacījums
halīfāt rašīdūn
pirmie četri kalifi; musulmaņi uzskata, ka pirmie četri kalifi bija taisnīgākie visā islāma vēsturē
hums (خمس)
noteikuma nosaukums šiītu ticībā, ar ko apzīmē piektās daļas nodokli, ko maksā mudžtahidam un sadala starp sehme sadāt un sehme imām
hutbah (خطبة)
ceremonija piektdienas (džumuā) lūgšanās
ibādah (عبادة)
kalpošana, tai skaitā rituāli; jebkādas darbības, ko veic, lai kalpotu Dievam, tai skaitā zināšanu apguve, pieticīgs dzīvesveids, palīdzība, ziedošana u.c.
Iblīs (إبليس)
džins, kas izdzīts ellē par savu augstprātību un nepaklausību; velns, sātans, Lucifers
idad al-oda
gatavošanās kaujai, saskaņā ar Korānu
itaku
ticīgie, kas baidās no Dieva
iftār (إفطار)
maltīte, ēdienreize ramadāna gavēņa laikā pēc saulrieta
ihrām (إحرام)
svētbrīdis pirms hadža
ihsān (إحسان)
kalpošanas izcilība, ko musulmaņi panāk, visu laiku sajūtot to, ka Dievs viņus vēro, neskatoties uz to, ka Dievu pašu nevar redzēt, jo Viņš ir visur
idžaz (إعجاز)
brīnums; apzīmējums Korāna formai un saturam
idžazah
atļauja, sertifikāts, kas personai dod tiesības nodot vai pārsūtīt tālāk citiem kādu islāma zināšanu kopumu vai tekstu
idžma (إجماع)
jur ummas (arī tikai ulamā) vienprātīgs lēmums — viens no islāma jurisprudences pamatprincipiem; musulmaņu kopienas vienošanās, kas dara likumīgu kādu juridisku lēmumu;[7] pol vienprātīgs lēmums, vienbalsīgs lēmums; šiītu pakļaušanās imāmam sk. iktilaf
idžtihāda (إجتهاد)
1. neatkarīga, uz tradīcijām nebalstīta spriešana, ko juristi izmanto, lai pielāgotu šariatu mūsdienu apstākļiem;[7] islāma pirmsākumos praktizēta jaunu juridisku problēmas risinājumu metode, kuru kopš viduslaikiem aizliedz praktizēt konservatīvajā islāmā; nosaukums liberālai islāma kustībai. Islāma liberālās kustības uzskata, ka idžtihādu var spriest jebkurš individuāli, pamatojot to ar uzskatu, ka islāmā nav noteikta konkrēta organizatoriskā pārvaldes iekārta; 2. imitācija, atdarināšana
iktilaf
uzskatu nesakritība madhabu starpā par reliģijas principiālu jautājumu; pretstats idžmai
illāh (إله)
dievība, dievs; arī polteistu dievība
ilm (علم)
zināšanas par to, kas ir labs un kas slikts un kā musulmaņiem nākas uzvesties;[7] jebkādas zināšanas, zinātne
imāms (إمام)
1. vadītājs, līderis; 2. persona, kas vada sabiedrību vai lūgšanu ceremoniju; 3. šiīti ar šo vārdu apzīmē pravieša [Muhameda] meitas Fātimas un viņas vīra Alī ibn Abī Tāliba pēcnācējus, kurus šiīti uzskata par patiesajiem musulmaņu kopienas valdniekiem[7]
imamāts (إمامة)
pravieša Muhameda pēctecība un cilvēces vadība
imān (إيمان)
personīgā ticība
infāk (إنفاق)
ierasta vēlme dāvāt, nevis ņemt; labdarības pamats
indžīl (الإنجيل)
arābu valodas apzīmējums evaņģēlijam, kas ticis dots Jēzum; musulmaņi uzskata, ka Jēzum dotais evaņģēlijs laika gaitā ir pazudis un Jaunās derības avaņģēliji nav Dieva vārds, bet tikai kristiešu stāsti par Jēzu
inša-allāh (إن شاء الله)
Dieva griba!
ikamah (إقامة)
otrs sauciens uz lūgšanām, tāpat kā azāns
Isa (عيسى)
Jēzus, Isa ibn Marjam Jēzus Marijas dēls; Korānā uzsvērts, ka Dievam nav dēlu un tādēļ Jēzus nav Dieva dēls, bet musulmaņi ciena un godā Jēzu kā pravieti un ziņnesi
išā (عشاء)
nakts; piektā salata lūgšana
islām (الإسلام)
pakļaušanās, padošanās, miers, skaidrība; padošanās Dievam
isnād (إسناد)
hadīta sūtītāju ķēde
isra (الإسراء)
nakts ceļojums, kura laikā Muhameds pabijis Debesīs; sk. miraž
istigfar
piedošana
istihada
asiņošana vagīnā, izņemot haid un nifas
istislah (إستصلاح)
sabiedrības vajadzības — islāma likumdošanas pamats
istišhād (إستشهاد)
mocības, mokpilna dzīve
itikaf
vientulība masdžidā ar nolūku nodoties lūgšanām; parasti istikaf notiek pēdējās ramadāna mēneša dienās
ittihad
piederība kādai kopībai, vienotība, savienība; personiskā savienība ar Dievu, ko sajūt mistiķis
itmām al-hudžah (اتمام الحجة)
taisnības noskaidrošana
ja Allāh
Ak Dievs!
jākin
noteikti, protams, noteikts
javm ul-kijāmah (يوم القيامة)
augšāmcelšanās diena, Tiesas diena, pastardiena
kabah (الكعبة)
kāba, kubveida svētnīca svētajā Mekas pilsētā, ko pravietis [Muhameds] veltīja Dievam un padarīja par vissvētāko vietu islāma pasaulē[7]; kuba formas celtne; Mekā esošā kāba ir vieta, uz kuru visi musulmaņi pagriežas lūgšanu laikā
kadar
pareģojums
kādī (قاضي)
jur tiesnesis islāmā
kāfir (كافر)
persona, kas slēpj patiesību; neticīgie, ticības slēpēji; nepateicīgs; dsk. kāfirūn
kalām (علم الكلم)
teiktais, sacīts vārds, runa; uz islāmam raksturīgajiem pieņēmumiem balstīta diskusija par teoloģijas jautājumiem. Ar šo vārdu bieži apzīmē musulmaņu sholastiskās teoloģijas tradīciju[7]
kalifs (خليفة)
pēctecis, pravieša Muhameda pēctecis un islāma teokrātiskās monarhijas valdnieks
kiblah
musulmaņu lūgšanu virziens
kitāl fī sibil Allāh ( وقاتلوا في سبيل الله )
cīņa Dieva vārdā — pienākums, ko uzdod Korāns
kijāmah
augšāmcelšanās; mirušo atgriešanās Tiesas dienā
kisās (قصاص)
naudas sods par slepkavības mēģinājumu ar iepriekšēju nolūku, ja laulātais (-ā) piedevis (-usi)
kijam
stāvēt; pozīcija lūgšanās
kijās (القياس)
analoģija, tiesiskās loģikas pamats
kitāb (كتاب)
grāmata; Korānu bieži sauc al-kitāb tā grāmata
kufr (كفر)
nepateicība, neticība Dievam, taisnības noliegšana
kufri džāli
neticība, kuru izraisījusi neizpratne vai nezināšana
kufri džuhudi
neticība, kuru izraisījusi stūrgalvība un negribēšana ticēt pēc tam, kad tikusi parādīta patiesība
kufri hukmi
neticība, kuru izraisījis nepareizs spriedums
kun (كن)
Lai top!; Dieva pavēle visumam
kutba (خطبة)
ceremonija, kuru mošejā vada imāms
kudsī
hadītu iedalījums; hadīti, kurus Muhamedam devis Dievs
Kurān (القرآن)
Korāns; musulmaņi uzskata, ka Korāns ir tieši Dieva teiktais un ar to vainagojas visas Dieva atklāsmes, kas jebkad dotas cilvēcei
lagv (لغو)
netīrs, neķītrs; netīra runa
lā ilāha ill-Allāh (لاإله إلا الله)
šahadas pirmā daļa; nav cita dieva kā Dievs
lanah (لعنة)
Dieva žēlastības izlūgšanās
lajlat al-kadr (ليلة القدر)
spēka nakts, vakars ramadāna mēneša beigās, kad Muhameds saņēma pirmo Korāna atklāsmi
mazhāb (مذهب)
izraudzītais ceļš — viena no četrām likumīgajām islāma jurisprudences skolām[7]
medrese (مدرسة)
skola, augstskola; musulmaņu vidējās vai augstākās izglītības iestāde, kur topošie ulamā apgūst tādas disciplīnas kā jurisprudence (fikh) vai kalāms[7]
mahrib (مغرب)
ceturtā lūgšana salata lūgšanās
mahdi (مهدي)
vadonis; al-mahdi Vadonis — tēls, kas parādīsies pie pravieša Jēzus pirms pasaules beigām, kad Dievs būs tam atļāvis nest pasaulē mieru, kārtību un taisnību pēc netaisnības un vardarbības sakāves. Imāms mahdi, imāms e-zamana šiītu islāmā ir divpadsmitais imāms, kas piecu gadu vecumā ticis paslēpts alā un vēlāk no tās iznāks. Sunnītu islāmā mahdi ir kāds nezināmais
mahram (محرم)
pretējā dzimuma radinieks; radinieks, kura priekšā var neievērot hidžabu (apsegšanās nosacījums) un ar kuru nevar būt laulāto attiecības
makrūh
nicināms; gandrīz kā harām (aizliegts); tas, kas ir nepatīkams un kaitīgs; par tādu rīcību, kas ir makrūh, nesoda, bet izsaka nopēlumu
malāikah (ملائكة)
eņģeļi; Muhamedam Dieva atklāsmes piegādāja viens no malāikah, eņģelis Džibrils (Gabriels)
ma malakat ajmanukum (ما ملكت أيمانكم)
personas pilntiesīgs laulātais (-ā); labajā rokā esošs
mandub
ieteicams; nedarīt to, kas ir mandub nav pārkāpums
manzil (منزل)
viena no septiņām Korāna daļām
marūf (معروف)
sabiedrības vienprātība, vienbalsīgi pieņemts sabiedrības lēmums
makasid (مقصد)
mērķi, nolūki
maša Allāh (ما شاء الله)
Lai notiek Dieva griba!
mašhad
svētvieta, vieta, kur kāds mocīts, piemiņas vieta
masīh (مسيح)
mesija, Jēzus
masdžid (مسجد)
lūgšanu vieta, mošeja
masdžidul harām
kābai apkārt esošā teritorija
masūm (معصوم),
nevainīgs, šķīsts; islāmā par nevainīgiem un negrēkojušiem uzskata visus bērnus
mavla
ne arābu tautības cilvēks, kas kļuvis par musulmani
mavlānā (مولانا)
mūsu kungs, mūsu pavēlnieks; tituls, ko parasti lieto pirms kāda reliģiskā vadītāja vārda un pirms reliģiskās skolas absolventa vārda
maulvi (مولوی)
goda tituls islāmā, ko piešķir kādam ulemā loceklim pirms viņa vārda; reliģisks darbinieks, skolotājs
miād (معاد)
augšāmcelšanās; Dievs liks visiem augšāmcelties no mirušajiem, lai tiesāti; šiītu islāmā augšāmcelšanās ir piektais no pieciem islāma pīlāriem
mihrāb (محراب)
mihrāba; dobums mošejas sienā, kas norāda virzienu uz kābu, resp. lūgšanu virzienu
millāh
reliģija, izņemot islāmu, ko sauc par din
millet
millets, islāma valsts; grāmatas cilvēki savu reliģiju drīkst praktizēt savā autonomajā milletā
minaret (منارة)
minarets; tornis pie mošejas, no kura sauc uz lūgšanām
minbar (منبر)
minbars; pults uz paaugstinājuma mošejā, no kuras imāms vada lūgšanu ceremoniju
minhadž (منهج)
metodoloģija
miraž (المعراج)
Muhameda uzbraukšana septiņās debesīs nakts ceļojuma laikā
muhartik
ķeceris
mutasibūn
fanātiķis
mubāh (مباح)
atļauts; nav aizliegts un nav slavējams; neitrāls
mufti (مفتى)
islāma speciālists, kas skaidro islāma likumus (šariatu) ar tiesībām izdot fatvas
mubalih (مبلغ)
cilvēks, kas deklamē Korānu
muhajabah (محجبة)
sieviete, kas valkā hidžabu
Muhammadun rasulullāh
Muhameds ir Dieva ziņnesis; otrā šahadas daļa
muazzin (مأذن)
muedzins; cilvēks, kas sauc uz lūgšanām
mufsidūn (مفسدون)
persona, kas veic džihādu neatbilstoši Korānam
muhādžirūn (مهاجرون)
pirmie musulmaņi, kas kopā ar Muhamedu devās uz Medīnu
mudžāhid (مجاهد)
islāma kareivis; dsk. mudžahidīn
mudžtahid (مجتهد)
speciālists, kas piemēro loģiku, izdodot noteikumus vai viedokli par kādu reliģisku jautājumu; dsk. mudžtahidun
mullah (ملا)
islāma ierēdniecība
mumin (مأمن)
musulmanis, kas ievēro Korāna noteikumus
munafik (منفق)
liekulis; dsk. munafikun
muntakabah (منتقبة)
sieviete, kas valkā nidžabu; dzk. muntakabāt (منتقبات)
mušaf
kopija, izdevums; Korāna izdevums
mušrik (pl. mushrikoon)
One who associates others in worship with God; a polytheist.
muršid (مرشد)
sūfiju skolotājs
muslim (مسلم)
musulmanis, islāma piekritējs, sekotājs; cilvēks, kas pakļaujas Dieva gribai
mustahab (مستحبّ)
vēlams, ieteicams
mutah (متعه)
prieks; pagaidu laulība šiītu islāmā; darbības starp umrah un hadž
mutavīn (مطوعين)
dsk. reliģiskā policija; viensk. mutava
mutavātir (متواتر)
atbalstīts, pieņemts; hadīts, ko apstiprinājuši isnada gaitā atpakaļ līdz pašam Muhamedam
nabī (نبي)
pravietis; islāmā pravietis ir Dieva sūtīts cilvēks, kura uzdevums ir dot norādījumus cilvēcei, bet pravietim nav doti svētie raksti, jo pravieti, kuram doti arī svētie raksti, sauc rasūl ziņnesis
nafs (النفس)
dvēsele, novec. būte
nadžāsah
nešķīstība, netīrība
nadžasat
netīra lieta
nadži
neskaidrs
nasīha
padoms
nash
citu noraidījums Korāna noteiktām daļām, pantiem; sk. Korāns (2:106)
nass (نصّ)
jur vispārzināms, skaidrs rīkojums, pavēle
nifas
asiņošana pēc bērna dzemdēšanas
nifak
meli, netaisnība
nijjat
nolūks
nikāb (نقاب)
lakats sejas aizsegšanai
nubuvvah (نبوّة)
pravietība; šiītu islāmā tas ir trešais no pieciem islāma pīlāriem
nūr
gaisma; musulmaņi tic, ka eņģeļi ir radīti no gaismas
rabb
kungs, pavēlnieks, saimnieks, uzturētājs
rahman
labsirdīgs, žēlīgs; ar-rahman labsirdīgākais
rahim
līdzjūtīgs, iejūtīgs, žēlīgs; ar-rahim žēlīgākais
radžm
nomētāšana ar akmeņiem
rakāt
daļa no salata lūgšanām; katrs salats sastāv no noteikta skaita rakātiem
ramazān
ramazāns; svētais mēnesis, kura laikā ievēro gavēni un ar to tiek atzīmēts laiks, kad Muhameds saņēma pirmo Korāna atklāsmi
rašidun
sunnītu islāmā pirmos četrus kalifus uzskata par rašiduniem: pareizi vadītie
rasūl
ziņnesis, pravietis, kam dota ziņa vai svētie raksti; nabi vienkāršam pravietim nebija doti svētie raksti, jo tādi bija tikai ziņnešiem: Mozus, Dāvids, Jēzus un Muhameds
riba (ربا)
peļņa no augļošanas vai peļņa no aizdevuma; Korāns aizliedz aizdevējam no aizņēmēja vairāk par to, cik tika aizdots
riddah
atteikšanās no islāma vai pāriešana citā ticībā
risalah
ziņa, vēstule, ziņojums; lieto lai apzīmētu gan parastas vēstules, gan dievišķu vēsti
ruh
gars; dievišķa dvaša, ko Dievs iepūta mālā un radīja Ādamu
rukn
neredzams, neredzēts; ticība neredzētajam ir viens no šiītu islāma pieciem pīlāriem; dsk. arkan
ruku
klanīšanās musulmaņu lūgšanu laikā
sabr
pacietība, noturība, atturība
sadakah
labdarība, brīvprātīgi dāvinājumi, kas pārsniedz zakat
sahabah (الصحابه)
Muhameda līdzgaitnieki; viensk. sahābi
sadžda
stāvēšana uz ceļiem; viena no pozīcijām salata lūgšanās
sakina
dievišķais miers, kas pārņem cilvēku, kad viņš deklamē Korānu
salaf (السلف الصالح)
priekšteči; pirmās trīs musulmaņu paaudzes
salah (صلاة)
arī salat; vienas no piecām obligātajām ikdienas lūgšanām; sunnītu islāmā salah ir otrs no pieciem islāma pīlāriem
salām (سلام)
miers
salalahu alājhi va salām (صلى الله عليه و سلم)
SAV, SAVS; Lai viņam Dieva svētība un miers!; teiciens, kuru min pēc pravieša Muhameda vārda
samad
mūžīgs, absolūts; Dievs ir Mūžīgais
Salsabil
upe aizsaulē
sava
atmoda, atdzimšana
savm (صَوم)
gavēnis ramazāna mēneša laikā
šahāda (الشهادة)
ticības apliecinājums islāmā; sunnītu islāmā tas ir pirmais no pieciem islāma pīlāriem
sira (السيرة)
pravieša Muhameda dzīves gājums vai biogrāfija
sirat al-mustakim
pareizais ceļš
subhanahu va ta-ala
teiciens, kas seko rakstītam vai izteiktam vārdam Allāh
subhan allāh
teiciens, ko musulmaņi lieto, lai pastiprinātu jūtas: prieku vai atvieglojumu
sūfī (صوفي)
islāma mistiķis; sk. sūfisms (tasavuf)
suhūr
ēšana pirms saullēkta gavēņa laikā
sukuk
ienākumi, kas gūti no pārdošanas, iznomāšanas vai ieguldījumiem, pretstatā aizliegtajiem ienākumiem no aizdevumiem
sunna (السنّة)
arī sunna al-nabi (سنّة النبي), pravieša Muhameda ceļš, paraugs
sunnat
izvēles
sunni (سنّي)
sunnisms, sunnīti; lielākais islāma atzars
sūra (سورة)
nodaļa Korānā; Korāns sastāv no 114 sūrām
šahīd (شهيد)
liecinieks, moceklis, upuris; parasti par šahīd tiek saukts cilvēks, kurš miris džihādā; dsk. šuhada
šajh (شيخ)
garīgais vadonis, musulmaņu ierēdnis
šarīah (الشريعة)
šariats, ceļš uz aku; islāma ētikas un morāles noteikumu un likumu kodekss, kas balstīts uz Korānu un sunnu
šarīf (شريف)
tituls, ko piešķir Muhameda pēcnācējiem no Hasana puses, kas bija viņa meitas Fatimas Zahras dēls
šajtan (شيطان)
sātans, velns, arī Iblīss
šīah (الشيعة)
pravieša Muhameda un viņa pēcnācēju (12 imamu) sekotājs; šiītu islāma piekritējs
širk (شرك)
elkdievība, politeisms, daudzdievība; grēks, kas izpaužas ticībā kādai citai dievībai nevis Dievam
šūrā (شورى)
apspriede
madžlis aš-šūrā (مجلس الشورى)
kalifāta apspriežu padome
tabaīn
sahaba sekotāji
tagut
nešķīstība, neīstās dievības
tahadžud
vēlās nakts izvēles lūgšanas
taharah
attīrīšanās ar vudu vai gusl palīdzību
tahir
tīrs, šķīsts
tahrīf (تحريف)
korupcija, pagrimums, sagrozījums; musulmaņi uzskata, ka kristiešu Bībele ir sagrozīta un tikai Korāns ir palicis kā oriģināls Dieva vārda pieraksts
tadždīd (تجديد)
sabiedrības reformēšana un pārveidošana, lai tā kļūtu taisnīgāka un tiesiskāka
tadždif
ķecerība
tadžvīd (تجويد)
īpašs Korāna deklamēšanas veids, atbilstoši noteiktiem izrunas un intonācijas noteikumiem
takbīr (تكبير)
Dieva diženuma slavēšana, piesaukšana
takfir (تكفر)
iepriekš bijuša musulmaņa vai musulmaņu grupas pasludināšana par kafir
tamaninat
nekustīgs
taklīd (تقليد)
akli sekot cilvēkam, kura mācībai nav pierādījumu un nav balstīta uz zināšanām
takija (تقيّة)
personas tiesības slēpt savu patieso ticību noteiktos piespiedu apstākļos
takva
labestība, pareizums
taravih
papildus lūgšanas pēc iša lūgšanām ramazāna laikā
tarkīb (تَرْكِيب)
uz Korāna balstīta arābu valodas gramatikas pētniecība
tarīka (طريقة)
musulmaņu ordenis (brālība), gk. sūfiji
tartīl (ترتيل)
lēna un meditatīva Korāna deklamēšana
taškīl (تشكيل)
teksta vokālais izpildījums
taslim (تسلم)
sveiciens lūgšanu beigās
tavassul
jautāt Dievam ar kāda starpnieka palīdzību
tavba
nožēlošana
tasavuf (التصوّف)
sūfisms
tavaf
iešana pa apli ap kābu hadža laikā
tavhīd (توحيد)
nedalāmība, vienotums, veselums; Dieva nedalāmība
tavrat
arī tevrats, Mozum Dieva sūtītās Toras nesabojātais oriģināls
tajib
viss, kas ir labs: lietas, darbi, uzskati, ticība, cilvēki, ediens u.c.
tazkija
dvēseles attīrīšana
tilava
Korāna pantu deklamēšana rituālā
ulamā (علماء)
arī ulemā, islāma sabiedrības vadītāji, skolotāji, imami un tiesneši; vsk. ālim
ummā (الاُمّة)
arī umma, visu musulmaņu kopums (sabiedrība) visā pasaulē
umra (عمرة)
mazais svētceļojums Mekā; atšķirībā no hadž, umra var veikt jebkurā gada laikā
urf (عرف)
noteiktas sabiedrības paraša, kurai tiek vēlāk piemērots fikh
usul
principi, pamati, saknes
usul al-fikh
islāma jurisprudences (fikh) pamatu un prakses pētniecība
vafat
nāve
vahdat al-vudžūd (وحدة الوجود)
pastāvēšanas vienotība; terminu lieto sūfismā
vahij
Dieva atklāsme visas cilvēces praviešiem
vadžib
obligāts
vali (والي)
draugs, aizstāvis, atbalstītājs, palīgs
vakf
naudas ziedojums noteiktam mērķim, piemēram, nodošanai tālāk trūcīgajiem, mazturīgai ģimenei, ciematam vai mošejai
varāk (ورّاق)
tradicionāls rakstvedis, izdevējs, notārs vai pārrakstītājs
vasat
vidusceļš, līdzsvars, viduvējs
vasīlah
veids, kā kāds kļūst tuvāks Dievam
vitr (وتر)
brīvprātīga izvēles lūgšana, kas sastāv no trīs rakāt
vudu (الوضوء)
mazgāšanās pirms salata lūgšanām
zikr (ذكر)
Dieva piemiņa; sūfiju garīgā nodarbīa; musulmaņi uzskata, ka primārais uzdevums ir cilvēkiem atgādināt par Dievu
zuhr (الظهر)
salata otra lūgšana
zimmi (ذمّي)
zimmijs; aizsargājama persona; jūdaisti un kristieši (arī[8] budisti, sikhi, hinduisti un zoroastrieši), kas dzīvo islāma valstī un kuru tiesības praktizēt savu reliģiju aizstāv islāma likumi; zimmijiem tika atļauta pilnīga reliģiska brīvība, un viņi drīkstēja veidot paši savas kopienas (millets) saskaņā ar pieņemtajiem likumiem, tomēr no viņiem tika prasīts, lai viņi atzītu islāma augstāko varu[7]
zabur (زبور)
zaburs, karalim Dāvidam dotie psalmi
zaidi (الزيدية)
šiītu islāma atzars, kas populārs Jemenā un ir tuvāks uzskatos sunnītu islāmam
zakat (زكاة)
nodoklis, nodeva, obligāts ziedojums; sunnītu islāmā zakat ir ceturtais no pieciem islāma pīlāriem
zalimun
politeisti, ļaundari, nepareizi ticīgie
zinā (زناء , زنى)
ārpus laulības seksuālas attiecības
zuhr
lūgšanas dienas vidū
  1. Al-Kāmūs Al-Muhīt Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., Feirūzabādī, 1/296
  2. Lisān Al-Arab Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., Ibn Manzūr, 3/270
  3. Al-Mausūa Al-Fikhijja Al-Kuveitijja, Kuveitas Islāma lietu Ministrija, 17/171., ISBN 9775353025
  4. Lisān Al-Arab Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., Ibn Manzūr, 1/206
  5. Al-Mausūa Al-Fikhijja Al-Kuveitijja, Kuveitas Islāma lietu Ministrija, 6/118., ISBN 9775353025
  6. 6,0 6,1 6,2 «Islāma terminu rādītājs: Vārdu, terminu un simbolu skaidrojums». Skatīts: 2007-12-06.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 7,8 Karena Armstronga. Islāms. Īsa vēsture — Rīga: Apgāds „Atēna”, 2004. — Arābu terminu vārdnīca (210. - 212. lpp.)
  8. «CRCC: Center For Muslim-Jewish Engagement: Resources: Religious Texts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2006. gada 6. jūlijā.