Jērcēni (Jērcēnu pagasts)
- Šis raksts ir par ciemu Jērcēnu pagastā. Par citām jēdziena Jērcēni nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jērcēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Jērcēnu pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pie Strenčupītes 28 km no novada centra Valmieras un 124 km no Rīgas.
| Jērcēni | |
|---|---|
| Vidējciems | |
  Jērcēni | |
| Koordinātas: 57°41′29″N 25°39′06″E / 57.69139°N 25.65167°EKoordinātas: 57°41′29″N 25°39′06″E / 57.69139°N 25.65167°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Valmieras novads |
| Pagasts | Jērcēnu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,28 km2 |
| Augstums | 62 m |
| Iedzīvotāji (2015) | |
| • kopā | 155 |
| Pasta nodaļa | LV-4715 Jērcēni |
Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Jērcēnu muižas (Wolfahrtslinde) centru.[2][3] Jērcēnos atrodas pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka, pasts, aptieka.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[4]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Vēsture labot šo sadaļu
Pēc Livonijas ordeņa valsts likvidācijas ar Sigismunda II Augusta rīkojumu 1562. gadā no Valmieras un Burtnieku pilsnovadiem tika atdalīta "Jaunā muiža", ko piešķīra Valmieras pilskungam Bernhardam fon Hēvelnam (Houelen sein hauss der Newe hoff). Bernhards fon Hēvelns nomira 1566. gada 11. jūlijā, būdams Pērnavas pārvaldnieks, un savā testamentā viņš muižu norakstīja sava brāļa Hermaņa dēlam Melhioram, kuram mantojuma tiesības 1588. gadā apstiprināja arī Polijas karalis. Ap 1599. gadu izcēlās robežu strīdi starp Valmieru, Burtniekiem un Hēvelnu īpašumiem, kuriem tajā laikā nebija īpaša nosaukuma un tie tika dēvēti par Jauno muižu (der Newe hoff). 17. gadsimta sākumā tika uzcelta Ēveles (Hēvelnu) baznīcas ēka, bet 1605. gada 31. maijā Polijas karalis Sigismunds III apstiprināja Valentīnam fon Hēvelnam patronāta tiesības pār Ēveles baznīcu. Rezultātā Hēvelnu īpašumu teritorijā izveidojās atsevišķs Ēveles draudzes novads.
Poļu—zviedru kara laikā Indriķis fon Hēvelns bija nostājies poļu pusē, kā rezultātā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Hēvelnu dzimtas īpašumus atdāvāja savam kancleram grāfam Uksenšernam. Vēl 1641. gadā īpašumi piederēja zviedru kancleram, taču vēlāk to atkal atdabūja Hēvelnu dzimta. Šajā laikā arī notika muižas zemju sadalīšana starp vairākiem dzimtas locekļiem. Muižas nosaukums „der Newe hoff” (Jaunā muiža) tika pārdēvēts par „Wohlfahrt” (labklājība), tomēr vietējie ļaudis palika pie īpašnieka vārda nosaukuma „Ēvele” (Houelen). Hēvelnu dzimtas beidzamajai muižas mantiniecei fon Venclovai, dzimušai Hēvelnai muiža piederēja līdz 1660. gadam.
19. gadsimta sākumā kā muižas īpašnieks tika minēts majors Georgs fon Jārmersteds. Dalot viņa īpašumus Jērcēnu teritorijā muižas vienu daļu nosauca par Vecjērcēniem, bet otru par Jaunjērcēniem.
Vecjērcēnu muiža (Neu-Wohlfahrt) no Jārmerstediem pārgāja fon Torkluzu īpašumā. Vēlāk tā vairākas reizes tika ieķīlāta, kamēr 1837. gadā pārgāja J. fon Bremzena īpašumā. 1852. gadā Bremzens muižu pārdeva par 49 000 rubļiem Dr. med. H. Horvicam, kuru vēlāk pēc testamenta mantoja viņa dēls Teodors. 1899. gadā Vecjērcēnos tika telefonu centrāle. 19. un 20. gadsimtu mijā šeit bija arī sava pagasta skola.
Jaunjērcēnu muiža (Wolfahrtslinde) 1804. gadā mantojumā pārgāja Jārmersteda meitai Johannai, kas bija precēta ar kapteini Kārli fon Meku. No Meka muižu īpašumā ieguva viņa svaine Anete fon Torklus, kas 1823. gadā to par 40 000 rubļiem ieķīlāja fon Engelhardam. No viņa muižu savā īpašuma ieguva baronese Laudona, kas Jaunjērcēnus atkal ieķīlāja Dr. med. fon Bergam. 1852. gadā par 45 000 rubļiem Bergs muižu pārdeva baronam fon Krideneram. 19. gadsimta beigās muižā tika ievilkts telefons, darbojās tvaika dzirnavas, darvas tecinātava u.c. 1900. gadā Jērcenu muižā priekš muižkunga Hrīdnera neprecētajām māsām tika uzcelta „Freileņu māja” (tagad Tautas nams un bibliotēka) 17. janvārī Jērcēnos notika ikgadējie gadatirgi.
1894. gadā, apvienojot Jaunjērcēnu, Vecjērcēnu un Ķeižu muižu pagastus, tika izveidots Jērcēnu pagasts.
Pēc Pirmā pasaules kara 1921. gadā Jērcēnos tika nodibināta aizsargu nodaļa, vēlāk arī aizsardžu pulciņš. Tika dibinātas dažādas biedrības: 1922. gadā – Jērcēnu piensaimnieku sabiedrība, 1923. gadā – Izglītības biedrība, 1929. gadā – Jērcēnu lopkopības pārraudzības biedrība, 1930. gadā – Jērcēnu mašīnu koplietošanas sabiedrība, 1938. gadā – Jērcēnu savstarpējā apdrošināšanas biedrība u.c. Atnākot padomju varai biedrības tika likvidētas. 1949. gadā Jērcēnos tika dibināts kolhozs „Ļeņina dzirkstele”. 1990. gadā tas tika pārdēvēts par kopsaimniecību „Jērcēni”, bet 1993. gadā jau kā SIA „Jērcēni” tas tika likvidēts. Pašlaik Jērcēnos darbojas kokmateriālu tirgotava SIA "KR Jērcēni", kooperatīvā sabiedrība "Vecjērcēni" u.c. ražotnes.
Apskates objekti labot šo sadaļu
- Jērcēnu muižas komplekss un parks.
- Kaņepju dižozols (otrais resnākais[5] dižozols Latvijā un Baltijā).
- Jērcēnu dižakmens (7,1 X 6,9 m.).
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas muižu dokumenti. Latvijas Valsts vēstures arhīvs[novecojusi saite]
- ↑ «Generalkarte der russischen Ostseeprovinzen Liv- Est und Kurland». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. decembrī. Skatīts: 2011. gada 18. decembrī.
- ↑ OSP
- ↑ «Strenču novada pašvaldība. Dabas apskates objekti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. martā. Skatīts: 2011. gada 18. decembrī.