Meki
Fon Meku dzimta (vācu: von Meck) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 16. gadsimtā un vēlāk izplatījās arī Zviedrijā un Krievijā, 20. gadsimtā izceļoja uz Vāciju un ASV.
Vēsture
labot šo sadaļu
Par Meku dzimtas priekšteci uzskata Rīgas domkapitula pagrabmeistaru (latīņu: cellerarius) Jakobu Meku (Jacobus Meck, miris 1575. gadā), kurš Livonijas kara laikā kļuva par pēdējo Rīgas domkapitula prāvestu (1559—1566) un cīnījās pret Rīgas arhibīskapa Vilhelma un viņa koadjutora Kristofa vēlmi piesavināties domkapitula zemes, tostarp prāvesta tiesā esošo Suntažu pili. Pēc Rīgas domkapitula likvidācijas 1566. gadā Jakobu Meku iecēla par Rīgas pils kastelānu un 1567. gadā pacēla dižciltīgo kārtā, piešķirot Suntažu pili kā mantojamu lēni, kas Meku dzimtas īpašumā bija līdz 1763. gadam.
Viņa mazdēls Engelbrehts fon Meks (1619—1665) bija Tallinas komandants (1646) un Pērnavas apriņķa vietvaldis (1656). Viņa vecākā dēla Ērika Johana fon Meka (1644−1703) dēli pēc Lielā Ziemeļu kara pārcēlās uz Zviedriju un 1723. gadā tika pacelti bruņnieku kārtā. Otrs dēls Gustavs fon Meks (1649−1689) mantoja Suntažu pili, trešais dēls Vilhelms fon Meks (1650−1704) bija Ķeveļmuižas-Liepupes muižas īpašnieks, bet Engelbrehts fon Meks (1658−1707) bija Kastrānes muižas īpašnieks.
1747. gadā fon Meku dzimtu ierakstīja Vidzemes bruņniecības matrikulā. Uz Krieviju aizbraukušie Meki bija ierakstīti Smoļenskas un Tulas guberņas dižciltīgo reģistrā. 1792. gadā mājskolotājs Garlībs Merķelis strādāja par palīgu pie Liepupes muižas īpašnieka Frīdriha fon Meka, kurš tikko bija atgriezies mājās pēc studijām Vācijas universitātēs. Kad F. Meku ievēlēja par Rīgas apriņķa tiesas locekli, Merķelim bija iespēja iepazīties ar dzimtcilvēku tiesu aktiem, ko viņš vēlāk izmantoja traktātā "Latvieši".
Inženieris Kārlis Oto Georgs fon Meks (1821−1876) bija viens no Krievijas Impērijas dzelzceļa tīkla pamatlicējiem. Viņa sieva Nadežda fon Meka finansiāli atbalstīja Pēteri Čaikovski, Nikolaju Rubinšteinu, bet Klods Debisī kādu laiku bija Meku ģimenes bērnu mūzikas skolotājs. Viņu dēls Voldemārs fon Meks (Владимир Карлович фон Мекк, 1852—1892) bija Liepājas—Romnu dzelzceļa sabiedrības prezidents, bet mazdēls Vladimirs Meks (Влади́мир Влади́мирович фон Мекк, 1877—1932) bija Krievijas Impērijas ierēdnis, pēc emigrēšanas uz ASV darbojās kā teātra mākslinieks.
Meku muižas
labot šo sadaļu
Meku dzimtai 18. un 19. gadsimtā piederēja daudzas muižas Vidzemes guberņas latviešu daļā: Briežu muiža (Bresemoise, Hirschenheide, Suntažu pusmuiža), Jaunjērcēni (Wohlfahrtslinde, 1804−1812), Kārtūži (Schöneck) (1786−1793 ķīla, 1793−1795 īpašumā), Kastrāne (Kastran) (1682−1724, 1730−1761), Ķeiži (Keysen, 18. gadsimts), Ķemere (Kemmershof) (nomā 1739), Ķeveļmuiža (Kewel) (1682, vēlāk Suntažu mācītājmuiža), Liepupes muiža (Pernigel) (līdz 1829), Lakstene (Hohenheyde, 1747−1752), Lode (Lohdenhof, nomā 1740. gados), Mujānu pilsmuiža (Schloß Mojahn, 1759/1761−1801), Ozoli (Absenau, 1682−1753), Plātere (Weißensee, 1747−1752), Sarkaņi (Heydenfeld, īpašumā līdz 1747, tad 1765−1770 nomā), Šmerle (Smerle, 1695−? ieķīlāta, 1730−? īpašumtiesības), Sproģi (Owerbeck, līdz 1829), Stalbe (Stolben, 1759/1761), Suntažu pilsmuiža (Sunzel, 1568−1763), Tūjasmuiža (Taubenhof, līdz 1727), Valtenberģu muiža (Schloß Salisburg, nomā 1715−1724), Vecbaldiņi (Baldwinshof, Suntažu pusmuiža), Veide (Weidenhof, 1832−1834), Valmiermuiža (Wolmarshof, nomā 1712−1715)
Ievērojami dzimtas pārstāvji
labot šo sadaļu- Jakobs Meks (miris 1575. gadā), pēdējais Rīgas domkapitula prāvests (1559—1566)
- Engelbrehts fon Meks (1619−1665), Zviedrijas armijas pulkvežleitnants, Pērnavas apriņķa vietvaldis (1656)
- Ēriks Johans fon Meks (1644−1702), Zviedrijas armijas pulkvedis
- Magnuss Frīdrihs Meks (1680−1727), Zviedrijas armijas pulkvedis
- Ēriks Johans fon Meks (1727−1771), Vidzemes bruņniecības sekretārs
- Georgs Gustavs Frīdrihs fon Meks (1769−1794), Liepupes muižas īpašnieks, Rīgas apriņķa tiesas loceklis
- Kārlis Jēkabs fon Meks (1772−1844), Krievijas armijas artilērijas kapteinis, Valmieras policijas priekšnieks, muižas īpašnieks
- Kārlis Oto Georgs fon Meks (1821−1876), uzņēmējs, viens no Krievijas Impērijas dzelzceļa tīkla pamatlicējiem
- Kārlis Ludvigs Adelberts fon Meks (1839—1899), ģenerālmajors, pulka komandieris
- Voldemārs fon Meks (1852—1892), ierēdnis, dzelzceļa līnijas Liepāja—Romni prezidents, filantrops, mākslas kolekcionārs
- Aleksandrs fon Meks (1864−1911), dzelzceļa uzņēmējs, alpīnists, rakstnieks
- Vladimirs fon Meks (Влади́мир Влади́мирович фон Мекк, 1877—1932), Krievijas Impērijas ierēdnis, teātra mākslinieks
-
Vladimirs fon Meks (1877—1932), ierēdnis, teātra mākslinieks -
Aleksandrs fon Meks (1864−1911), dzelzceļa uzņēmējs, alpīnists, rakstnieks
.jpg)
