Jonišķi
Jonišķi (lietuviešu: Joniškis), agrākais latviskais nosaukums Jānišķe,[2] ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas. Pilsētas centrs ir pilsētbūvniecības piemineklis. Pilsētā atrodas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca (uzcelta 1901. gadā), sinagogu komplekss (kultūras piemineklis), darbojas kultūras centrs. Pilsētu šķērso dzelzceļš Šauļi - Rīga, lielākā pilsētas daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, rietumu daļā atrodas ģimenes dārziņi, Luterāņu un Otrā pasaules kara upuru kapsētas.
| Jonišķi | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Joniškis | |||
 Jonišķu centrs | |||
| |||
  Jonišķi | |||
| Koordinātas: 56°14′20″N 23°36′50″E / 56.23889°N 23.61389°EKoordinātas: 56°14′20″N 23°36′50″E / 56.23889°N 23.61389°E | |||
| Valsts |
 Lietuva | ||
| Apriņķis | Šauļu apriņķis | ||
| Pašvaldība | Jonišķu rajona pašvaldība | ||
| Pilsētas tiesības | 1616 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 8,95 km2 | ||
| Augstums | 50 m | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 8 466 | ||
| • blīvums | 950,3/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
joniskis | ||
 Jonišķi Vikikrātuvē | |||
Jonišķi atrodas pie Audruves un Sidabras upēm, pilsētas ziemeļrietumos atrodas 2 dīķi — Jonišķu I (rietumu) dīķis un Jonišķu II (austrumu) dīķis.
Jonišķi ir lietuviešu ebreju izcelsmes britu aktiera Lorensa Hārvija (Laurence Harvey, līdz 1946. gadam Harijs (Lerijs) Skikne, 1928-1973) dzimtā pilsēta.
Nosaukums
labot šo sadaļuJonišķu nosaukums cēlies no Lietuvas dižkunga Sigismunda dēla Viļņas bīskapa Jāņa (lietuviešu: Jonas iš Lietuvos kunigaikščių, poļu: Jan z Książąt Litewskich, 1499–1538) vārda, kas Reformācijas laikā 1526. gadā Livonijas pierobežā pie Kalneļu pilskalna lika uzcelt katoļu baznīcu. 1626. gadā uzcelta mūra baznīca tagadējās Jonišķu pilsētas centrā.
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 13. gadsimta beigām Jonišķi atradās Zemgales valstī un netālu no tās atradās Sidrabes pilskalns (iespējams, tagadējais Kalneļu pilskalns 4 kilometrus uz rietumiem no pilsētas), kas pieminēts Atskaņu hronikas tekstā sakarā ar 1289. gada kauju starp zemgaļiem un Livonijas ordeni. Līdz pat 15. gadsimtam tā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju un tās iedzīvotāji pieturējās pie senču ticējumiem. 1426. gada robežlīgumā starp Livonijas un Lietuvas valstīm pieminēts Sidoberes kalns (ein geberg Sydobber, Suddoberschen bergh).
Pirmās ziņas par Jonišķiem ir no 1523. gada, kad Viļņas bīskaps Jonas, no Žemaitijas bīskapa uzzinājis par Pērkona pielūdzēju lielo skaitu Livonijas ordeņa zemju pierobežā, 1526. gadā lika dibināt katoļu draudzi un uzcelt baznīcu, kas tika nosaukta viņa vārdā. Poļu-zviedru kara laikā Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds III Vāsa 1616. gadā lika miestam piešķirt Magdeburgas tiesības. Pēc Lietuvas nonākšanas Krievijas impērijas varā, Jonišķus 1795. gadā piešķīra ķeizarienes Katrīnas II favorītam Platonam Zubovam, kas šeit saimniekoja līdz 1822. gadam.
Miesta uzplaukums sākās pēc lielceļa Rīga - Tilzīte - Kēnigsberga izbūves 1830. - 1857. gadā. 1897. gadā tajā dzīvoja 4774 iedzīvotāji, no kuriem 2272 bija ebreji, bija arī daudz latviešu, pastāvēja latviešu luterāņu draudze. Pirmā Pasaules kara laikā tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte. Pēc neatkarīgās Lietuvas Republikas nodibināšanas Jonišķiem 1923. gadā piešķīra pilsētas tiesības. No 1921. gada pilsētā darbojās latviešu vidusskola un vairākas latviešu biedrības, tika izdots laikraksts "Lietuvas Latvis".
Pēc 1940. gada 15. jūnija Lietuvas okupācijas un 16. jūnija PSRS valdības ultimāta Latvijas valdībai 1940. gada 17. jūnijā plkst. 9.00 Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis Dmitrijs Pavlovs Jonišķu dzelzceļa stacijā sastapās ar Latvijas armijas pulkvedi Otto Ūdentiņu un plkst. 13:00 parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu, kas pieprasīja tās nepretošanos ienākošajām Sarkanās armijas daļām.
Sports
labot šo sadaļuIedzīvotāji
labot šo sadaļuIevērojamas personības
labot šo sadaļu- Maksims Kathe (lietuviešu: Maksimas Katche, vācu: Wilhelm Johannes Arwed Max Kattchée; 1879—1933), vācbaltu izcelsmes Krievijas un Lietuvas virsnieks, Svētā Jura ordeņa un Lāčplēša kara ordeņa kavalieris;
- Lorenss Hārvijs (angļu: Laurence Harvey; 1928—1973), lietuviešu izcelsmes britu aktieris, Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominants.
Sadraudzības pilsētas
labot šo sadaļu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 13 909. sleja.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jonišķi.
 | Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |