Sidrabene (pils)
Sidrabene jeb Sidabrene (vācu: Sydobren, Sydober, Sydobre, lietuviešu: Sidabrė) bija seno zemgaļu pils līdzīga nosaukuma pilsnovadā mežainā apvidū Zemgales valsts dienviddaļā, kas minēta Atskaņu hronikas vēstījumā par krusta kariem pret zemgaļiem un žemaišiem 13. gadsimta beigās. Tā kā Sidrabe nav minēta senākā 1254. gada Zemgales sadalīšanas dokumentā, uzskata, ka tā ietilpusi Upmales zemē.[1][2]
Vēsture
labot šo sadaļuAtskaņu hronikā minēts, ka Sidrabes pils nodedzināta 1289. gada beigās vai 1290. gada sākumā. Zemgaļi pili atjaunoja, bet ordeņa karavīri no Heiligenbergas pils to atkal nodedzināja, tādēļ "citur uzcelta tā tika".[3] Pēc Zemgales galīgās nopostīšanas zemgaļi masveidā devās uz Zemgales nekristīto daļu "pie pagāniem", kas vēlāk ietilpināta Lietuvā. Hronikas autora ziņas papildina Romas pāvesta Klementa V (1305—1314) rakstā minētie fakti, ka Livonijas ordeņa vardarbības dēļ pie pagāniem aizbēguši vairāk nekā 100 000 abu dzimumu zemgaļu.
Sidabres pilskalns pēdējo reizi minēts 1426. gada robežlīgumā starp Livoniju un Lietuvas valsti (ein geberg Sydobber, Suddoberschen bergh).[4]
Reformācijas laikā 1526. gadā Lietuvas dižkunga Sigismunda dēls Viļņas bīskaps Jānis (lietuviešu: Jonas iš Lietuvos kunigaikščių, poļu: Jan z Książąt Litewskich, 1499—1538) par Kalneļu pilskalnu pārdēvētajā vietā lika uzcelt katoļu baznīcu, ko 1626. gadā no jauna uzcēla pie tirdzniecības miesta tagadējās Jonišķu pilsētas centrā.
Pils atrašanās vieta
labot šo sadaļuPilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš uzskatīja, ka zemgaļu Sudrabenes pils atradusies Incēnu pilskalnā pie Kokmuižas:
"... otrkārt — Sudrabkalni ir plaši lietots vietu vārds, treškārt — senrakstā ir šķiroti vienkārši kalni vai kalnāji no pilskalniem (schlottesbergk). Šie un citi apstākļi liek domāt, ka pilskalns pie Incēnu mājām ir meklētā Sudrabenes pilsvieta. Šām domām par labu runā vēl vietu vārdi „Sudrabbirze", „Sudrabiņu mājas", „sudrabkalni" u. c. Otrpus upei esošais „Mežakalns" ir tā Sudrabenes pilssēta, kura pēc nodedzināšanas tiek uzcelta citā vietā, kā tas teikts rīmju kronikā." No: Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni (1926)
Mūsdienās uzskata, ka Sidrabes pils sākotnēji bijusi Sidrabes upes krastos pie Platones pagasta "Robežniekiem", bet vēlāk pārcelta uz Jonišķu apkaimi.[5] Arheoloģiskie izrakumi (1990. gadā vad. A. Merkevičius un 2003.—2004. gadā vad. E. Vasiļausks) apstiprināja, ka Sidrabenes pils atradusies netālu no Jonišķiem mūsdienu Lietuvā pie Kalneles (Kalnelis). Senajā pilssētā ietilpa pilskalns ar divām priekšpilīm un apmēram trīs hektārus liela apdzīvota vieta. Kultūrslāņi radušies trīs periodos: 5.—10. gadsimtos, 11.—13. gadsimtos un 16.—17. gadsimtos. 1991. gadā Gints Skutāns izvirzīja hipotēzi ka Sidrabenes pils atradusies Vilces pagasta Silakalnā.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Bauer, A. Semgallen und Upmale in frühgeschichtlicher Zeit // BL. — Leipzig, 1939. — S. 307—329.
- ↑ Biļķins V. Zemgaliešu brīvības cīņas. — Minneapolis, 1973. — 255 lpp. Ticamāks izskaidrojums ir tas, ka 1254. gadā Sidarbes pils atradās ārpus kristītās Zemgales daļas.
- ↑ «Atskaņu hronika». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. maijā. Skatīts: 2012. gada 17. jūnijā.
- ↑ Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā (1426.g. jūnija sākums): Sākot no Sidrabenes kalna, labajā pusē kalna apakšā stāv iezīmēts kāds ozols. No šī koka uz labo pusi robeža iet cauri mežājam līdz kādai priedei, kas ir atzīmēta ar vecu krustu. Tālāk uz labo pusi stiepjas kāds ciems, saukts Vales, kurš paliek vācu pusē. Tālāk pa labi cauri mežājam līdz Platones upei, kuras krastā ir kapi. [..]
- ↑ (Ditleba Alnpeķes) Rīmju kronika / Latviski M.Siliņa. — R., 1893. — 174., 175. lpp.
- ↑ G.Skutāns. Atrasta Sidrabene ?! // Latvijas Jaunatne. – 1991 .gada 14.augustā.
Koordinātas: 56°14′28″N 23°33′22″E / 56.24111°N 23.55611°E