Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)

Sovetska
Sovetska;
	pilsēta
Советск
	Karalienes Luīzes tilts Sovetskā
; Karogs	; Ģerbonis
	Sovetska
	Koordinātas: 55°04′32″N 21°53′04″E / 55.07556°N 21.88444°EKoordinātas: 55°04′32″N 21°53′04″E / 55.07556°N 21.88444°E
Valsts	Krievija
Federācijas subjekts	Kaļiņingradas apgabals
Municipālais veidojums	Apgabala nozīmes pilsēta
Pilsētas tiesības	1552
Platība
• Kopējā	44,4 km2
Augstums	12 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	38 614
• blīvums	939,3/km²
Laika josla	USZ1 (UTC+3)
Mājaslapa	sovetsk.gov39.ru
	Sovetska Vikikrātuvē

Sovetska (krievu: Советск), līdz 1946. gadam Tilzīte (vācu: Tilsit, lietuviešu: Tilžė), ir pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pilsēta Kaļiņingradas apgabalā (aiz Karaļaučiem). Atrodas apgabala ziemeļos pie Tilžas upes ietekas Nemunā. Pa Nemunas upi iet Krievijas — Lietuvas robeža. Upes pretējā krastā atrodas Lietuvas pilsēta Panemune. Abas pilsētas savieno t.s. Karalienes Luīzes tilts, kas ir Sovetskas simbols.^[2]^[3]

Sovetska ir municipālā veidojuma "Sovetskas pilsētas rajons" (Советский городской округ) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta. Pilsētā atrodas Sovetskas papīrfabrika.

Vēsture

Tilzītes pils Nemunas krastā (1833).

Prūsijas krusta karu laikā tagadējās pilsētas apkārtnē Nemunas lejtecē dzīvoja kuršiem līdzīgie skalvji. 1289. gadā Vācu ordenis uzcēla Skalavas pili (Schalauerburg), kurai Lietuvas krusta karu laikā 1293. gadā uzbruka Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks. 1313. gadā Vācu ordenis šeit uzcēla pirmo tiltu pār Nemunu, bet 1406.—1410. gadā Tilzītes mūra pili, kuru jau 1411. gadā nopostīja žemaiši. Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas pils apkaimi iekļāva Prūsijas hercogistes sastāvā un 1552. gadā piešķīra pilsētas tiesības.

1807. gadā uz plosta Nemunas upē tika noslēgts Tilzītes miera līgums starp Napoleonu un Krievijas ķeizaru Aleksandru I. Drukas aizlieguma laikā 19. gadsimtā Tilzīte bija ievērojams lietuviešu grāmatu izdošanas centrs. Šeit tika izdots pirmais lietuviešu laikraksts Aušra, bet vēlāk — laikraksts Varpas. 1918. gada 30. novembrī Tilzītē tika parakstīts Tilzītes akts, kurā Mazās Lietuvas lietuvieši pieprasīja tās pievienošanu Lietuvas valstij.

Pilsēta ir devusi nosaukumu Tilzītes sieram (vācu: Tilsiter).

Cilvēki

Tilzīte ir leģendārā vācu blēža Vilhelma Foigta (Wilhelm Voigt, 1849—1922), vācu mūziķa Edgara Frēzes (Edgar Froese, 1944), amerikāņu mūziķa Džona Keja (John Kay, 1944), vācu valodnieka Gustava Kosinnas (Gustaf Kossinna, 1858—1931), vācu ārsta un botāniķa Franča Meiena (Franz Meyen, 1804—1840), vācu aktiera Armīna Millera-Štāla (Armin Mueller-Stahl, 1930), vācu ģeofiziķa Emīla Vīherta (Emil Wiechert, 1861—1928) dzimšanas vieta.

Seni attēli

Aleksandra I un Napoleona tikšanās uz plosta Nemunas upē 1807. gada 25. jūnijā
Napoleons, Aleksandrs I, Prūsijas karaliene Luīze un karalis Frīdrihs Vilhelms III Tilzītē 1807. gadā
Tirgus Tilzītes Rātslaukumā
Vācu iela
Pilsētas teātris
Tilzītes slimnīca
Slimnīca
Millera-Štāla nams
Franka villa
Karalienes Luīzes tilts
Ģimnāzija