Izglītība Latvijā ir pieejama no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai. Izglītības sistēmu Latvijā reglamentē vairāki likumi, tostarp Izglītības likums (1998) un Augstskolu likums (1995), un tās pamatprincipi ir izklāstīti Latvijas Satversmē, kas nosaka tiesības uz bezmaksas izglītību līdz vidējās izglītības līmenim. Izglītība tiek nodrošināta valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs.

Latvijas izglītības sistēmas struktūra

labot šo sadaļu

Izglītība Latvijā ir sadalīta 4 līmeņos:

  1. Pirmsskolas izglītība — paredzēta bērniem līdz 7 gadu vecumam, un tā ir obligāta no 5 gadu vecuma. Pirmsskolas izglītība koncentrējas uz bērna attīstību un sagatavošanu pamatizglītības apguvei.
  2. Pamatizglītība — sākas, kad bērns sasniedz 7 gadu vecumu, un ilgst 9 gadus (1.–9. klase). Pamatizglītība ir obligāta, un tās mērķis ir nodrošināt vispārēju izglītību, kas ietver pamatprasmes matemātikā, valodās, dabaszinātnēs, sociālajās zinātnēs un citos mācību priekšmetos.
  3. Vidējā izglītība — tiek iegūta pēc pamatizglītības un ilgst 3 gadus (10.–12. klase). Ir pieejami divi vidējās izglītības veidi:
  4. Augstākā izglītība — tiek nodrošināta augstskolās un universitātēs, kur studenti var iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu. Latvijā augstākā izglītība ir pieejama gan valsts finansētās, gan privātās augstskolās. Populārākās universitātes ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un citas.

Izglītības valoda

labot šo sadaļu

Lielakoties Latvijas vidējās izglītības iestādēs notiek latviešu valodā, kas ir valsts valoda. Pastāv arī iespējas apgūt priekšmetus citās valodās, īpaši minoritāšu skolās, kur mācību process var notikt bilingvāli. Tomēr pēdējos gados ir notikušas izmaiņas likumdošanā, kas paredz pāreju uz izglītību galvenokārt latviešu valodā visos izglītības līmeņos, lai stiprinātu valsts valodas lomu.

Latvijas augstskolās pastāv ievērojams skaits programmu, kas tiek piedāvātas citās valodās, īpaši angļu valodā.

Izglītības reforma

labot šo sadaļu

Pēdējo gadu laikā Latvijā notiek vairākas reformas izglītības jomā. 2020. gadā tika ieviesta kompetenču pieeja mācību saturam, kuras mērķis ir skolēnu attīstīt problēmrisināšanas prasmes, kritisko domāšanu, radošumu un sadarbību. Tika uzlabota arī pedagogu profesionālā izaugsme un motivācijas sistēma, īpaši pievēršot uzmanību jaunajām tehnoloģijām un digitālajai izglītībai.

Viens no izaicinājumiem ir pedagogu pieejamība reģionos. Tāpat demogrāfiskās izmaiņas, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās un izceļošana, ietekmē skolu slēgšanu laukos.

Ārējās saites

labot šo sadaļu