Iedzīvotāju skaita samazināšanās

Iedzīvotāju skaita samazināšanās jeb depopulācija ir iedzīvotāju skaita samazināšanās apdzīvotā vietā, reģionā vai valstī, ko izraisa demogrāfiskā pāreja, kuras beigu fāzē dzimstība kļūst zemāka par aizvietošanas līmeni (2,1 dzimstība uz vienu sievieti), un iedzīvotāju novecošanās un līdz ar to pakāpeniski pieaugošās mirstības dēļ dzimstība samazinās zem mirstības līmeņa.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās. Sarkanā krāsā atzīmētas valstis, kurās pašlaik samazinās iedzīvotāju skaits, rozā krāsā — valstis, kurās tuvākajā nākotnē gaidāma iedzīvotāju skaita samazināšanās

Vēstures gaitā kopējais cilvēku skaits uz Zemes ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām.

Ilgtermiņa prognozes liecina, ka cilvēku skaita pieauguma temps uz šīs planētas turpinās palēnināties, 21. gadsimta beigās sasniedzot nulli. Šīs tendences piemēri ir Japāna, kuras iedzīvotāju skaits pašlaik (2022.—2026. gadā) samazinās par 0,5 % gadā, un Ķīna, kuras iedzīvotāju skaits pašlaik (2022.—2026. gadā) samazinās ar ātrumu apmēram 0,04%. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam Eiropas iedzīvotāju skaits samazināsies par 0,3% gadā.

Iedzīvotāju skaita pieaugums samazinājies galvenokārt globālās kopējās dzimstības līmeņa pēkšņas samazināšanās dēļ no 5,3 1963. gadā līdz 2,4 2019. gadā Kopējā dzimstības līmeņa samazināšanās ir notikusi visos pasaules reģionos, un irdemogrāfiskās pārejas rezultāts. Lai saglabātu iedzīvotāju skaitu, ignorējot migrāciju, valsts pieprasa minimālo dzimstības koeficientu 2,1 bērnu uz vienu sievieti (skaits ir nedaudz lielāks par 2, jo ne visi bērni nodzīvo līdz pilngadībai). Tomēr, kļūstot bagātākas, lielākā daļa sabiedrību piedzīvo krasu dzimstības samazināšanos krietni zem 2.

Ietekmējošie faktori

Emigrācijai un imigrācijai ir būtiska ietekme uz depopulācijas rašanos vai izzušanu. Valstu līmenī labvēlīgas ekonomiskās situācijas un imigrācijai pievilcīgas vides, tostarp liberālākas imigrācijas politikas, apstākļos valstis var ne tikai apturēt depopulāciju, bet arī aktīvi atjaunot savu iedzīvotāju skaitu, nedaudz palielinot kopējo dzimstības koeficientu uz imigrantu pirmās paaudzes rēķina un krasi paātrinot valsts iedzīvotāju skaita pieaugumu. Šādu ceļu ir izvēlējušās daudzas attīstītās pasaules valstis: attīstītās Eiropas valstis, Kanāda, Austrālija, ASV, Jaunzēlande u.c. Īrija, Norvēģija, Nīderlande, Šveice, Francija, Lielbritānija un daudzas citas attīstītās un imigrantiem pievilcīgākās pasaules valstis ir spilgti piemēri, kur ar imigrācijas politikas palīdzību uz labo pusi mainījās demogrāfiskā situācija, palielinājās dzimstības līmenis (tomēr joprojām ir ne vairāk par 2,1 dzimušo uz sievieti).

Valstīs, kurās ir mazāk labvēlīga ekonomiskā situācija vai mazāk pievilcīga vide imigrācijai, tostarp stingrāka imigrācijas politika, parasti ir vecāki iedzīvotāji un vājāks vai negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums. Šo valstu piemēri ir lielākā daļa Eiropas postkomunistisko valstu, Japāna, Kuba, Dienvidkoreja, Urugvaja, Grieķija, Ķīna u.c.

Nīderlandes starpdisciplinārais demogrāfijas institūta (Netherlands Interdisciplinary Demographic Institute) pētījums, kurš ilga no 2002. līdz 2004. gadam, identificēja trīs faktorus, kas visbūtiskāk ietekmē iespējamību kļūt par vecākiem:

1) izglītības līmenis,

2) nodarbinātība,

3) romantiskas attiecības.

Pētījumā secināts, ka augstāks sieviešu izglītības līmenis asociēts ar zemāku iespējamību kļūt par māti. Arī stabila karjera mazinot sievietes iespējamību kļūt par māti, tajā pat laikā vīriešiem palielinot iespēju kļūt pat tēvu. Gan sievietes, gan vīrieši biežāk ir bez bērniem, ja daudzus gadus pavadījuši ārpus romantiskām attiecībām. Nozīmīgākie faktori, kas mazina vīrieša iespēju kļūt par tēvu, ir romantisku attiecību neesamība vai gluži pretēji vairāku attiecību skaits.

Profesores Renskes Keiseres (Renske Keizer) pētījumi skaidro, ka lielākā daļa sieviešu, kurām nav bērnu (ap 80%), ir bez bērniem dažādu dzīves apstākļu dēļ, kas nav saistīti ar medicīniskiem iemesliem vai vēlmi neradīt pēcnācējus.

Riski un sekas

Depopulācijas riski ietver ekonomiska rakstura problēmas, kas saistītas ar valstu parādiem — darbaspēka samazināšanās palielina slogu mazākam darbinieku skaitam, rezultātā palielinās nodokļi, kas tiešā veidā ietekmē atbalstu vecāka gadagājuma cilvēkiem, pilsētu uzturēšanu un valsts parādu atmaksu.

Izteikta iedzīvotāju skaita samazināšanās varētu novest pie ekonomikas sabrukuma, jo īpaši Rietumu pasaulē. Pašreizējā ekonomikas sistēma ir atkarīga no darbaspēka pieauguma un produktivitātes. Ja attīstīto valstu darba ņēmēju skaits ievērojami samazināsies, tas var izraisīt eksponenciālu ekonomikas sabrukumu, kas var mudināt cilvēkus izņemt ieguldījumus no akciju tirgiem, izraisot plašākus traucējumus finanšu sistēmās. Malkolms Kolinss (Malcolm Collins) skaidro, ka šādā scenārijā, kas paredz izteiktu iedzīvotāju skaita samazināšanos, pastāv bažas, ka attīstītās valstis varētu paļauties uz masveida imigrāciju, lai risinātu savu sarūkošo iedzīvotāju skaitu. Bažas rada tas, ka šī stratēģija varētu radīt ekonomisku stimulu attīstītajām valstīm, vienlaicīgi padarot nabadzīgos reģionus ar augstāku dzimstību vēl nabadzīgākus. Turklāt dzimstības līmenis pirmās paaudzes imigrantu vidū mēdz būt zem summārajam dzimstības koeficientam 2,1.

Dienvidkorejā turpinoties dzimstības krituma tendencei (0,78 bērnu), šodien uz 100 Dienvidkorejas iedzīovotājiem būs tikai 6 mazmazbērni, pieņemot, ka dzimstības līmenis neturpinās samazināties, kā tas ir bijis gandrīz katru gadu pēdējās pāris desmitgades. Tas ir paaudžu skaita samazinājums par 94% nākamā gadsimta laikā.

Latvija

Kad Latvija atdalījās no Padomju Savienības, tajā dzīvoja 2 666 567 iedzīvotāji, kas bija ļoti tuvu iedzīvotāju skaita vēsturiskajam maksimumam. Pēdējā tautas skaitīšanā 2011. gadā tika reģistrēti 2 067 887 iedzīvotāji, savukārt valsts statistika 2015. gadā ziņoja par 1 986 086. Tas liecina par 25,5 % kritumu kopš tautas skaitīšanas maksimālā rādītāja, un tikai viena no divām valstīm pasaulē ir nokritusies zem 1950. gada līmeņa. Samazinājumu izraisa gan negatīvs dabiskais iedzīvotāju pieaugums (vairāk mirušo nekā dzimušo), gan negatīvs migrācijas rādītājs.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā tika fiksēts 2022. gadā, kad Latvijā piedzima par 10,8% mazāk jaundzimušo nekā 2021. gadā.