Atvērt galveno izvēlni

Afroaziātu valodu saime, agrāk semītu-hamītu jeb hamītu-semītu valodu saime, ir viena no galvenajām pasaules valodu saimēm, kurā ietilpst 377 valodas[1] ar vairāk kā 300 miljoniem dzimtās valodas runātāju. Izplatīta galvenokārt Ziemeļāfrikā, Somālijas pussalā un Tuvajos Austrumos. Afroaziātu valodu saimei ir seši zari — Čadas valodas, semītu valodas, kušītu valodas, omotiskās valodas, berberu valodas un ēģiptiešu valodas. Lielākā valoda šajā saimē ir arābu valoda ar vairāk kā 200 miljoniem runātāju. Nākamās lielākās valodas ir hausu valoda (44 miljoni), amharu valoda (22 miljoni) un oromu valoda (18 miljoni).

Afroaziātu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība
Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Somālijas pussala
Ģenētiskā
klasifikācija
Viena no pasaules galvenajām valodu saimēm
Atzari
ISO 639-2 afa
ISO 639-5 afa
Afroaziātu valodas
Afroaziātu valodu izplatības areāls (dzeltens)

Terminu “afroaziātu valodas” ieviesa amerikāņu antropologs Džozefs Grīnbergs, aizvietojot agrāk lietoto terminu “semīthamītu valodas”. Dažos avotos šī valodu saime tiek saukta par Āfrāzijas, eritrejiešu vai Lizramisko valodu saimi.

KlasifikācijaLabot

Afroaziātu valodu saime sīkāk dalās sešos zaros. Savukārt tie dalās vēl sīkākos apakšzaros. Afroaziātu valodu saimes zari un atzari saskaņā ar Ethnologue informāciju ir šādi:

Vēl pie afroaziātu valodām pieder ongota, kas nav klasificēta, neietilpst kādā no valodu zariem.

AtsaucesLabot

  1. «Afro-Asiatic» (angļu). Ethnologue. Skatīts: 2019. gada 4. jūnijā.

Ārējās saitesLabot