Itāļu valoda

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā. Tā ir oficiālā valoda Itālijā, Vatikānā (kopā ar latīņu valodu), Sanmarīno, Šveicē (kopā ar vācu un franču un retoromāņu). Vārdu krājuma ziņā itāļu valoda ir vistuvākā latīņu valodai. Klasiskā itāļu valoda ir stipri ietekmējusies no Toskānas dialekta un ir kaut kas pa vidu starp Itālijas dienvidu dalmāciešu dialektiem un ziemeļdaļas galliskajiem dialektiem. Tā ir ceturtā visbiežāk apgūtā svešvaloda pasaulē.

Itāļu valoda Italiano
Izruna:	IPA: [itaˈljano]
Valodu lieto:	Itālija Šveice Sanmarīno Vatikāns Slovēnija Horvātija Brazīlija Malta Eritreja Somālija Albānija Argentīna Kanāda Monako
Reģions:	Dienvideiropa
Pratēju skaits:	70 miljoni (dzimtā valoda) 125 miljoni (otrā valoda)
Reitings:	20.
Valodu saime:	Indoeiropiešu  Itāļu   Romāņu    Rietumitāliešu     Itāļu valoda
Rakstība:	latīņu alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Itālija Šveice Sanmarīno Vatikāns
Regulators:	neoficiāli Accademia della Crusca
Valodas kodi
ISO 639-1:	it
ISO 639-2:	ita
ISO 639-3:	ita
Itāļu valodas izplatība.

Gramatika

Itāļu valodas gramatikai ir daudz līdzību ar spāņu, franču, portugāļu, katalāņu, rumāņu un pārējām romāņu saimes valodām. Vārdiem ir divas dzimtes (vīriešu un sieviešu) un divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis).

Artikuli

Itāļu valodā tiek izdalīti divu veidu artikuli: nenoteiktie (articoli indeterminativi) un noteiktie (articoli determinativi).

Nenoteiktie artikuli / Articoli indeterminativi

• vīriešu dzimtes vienskaitlis:

uno ar vārdiem, kas sākas ar "x", "y", "z", "gn", "ps", "s impura" (s + līdzskanis) un patskani; un ar patskaņiem un visiem pārējiem līdzskaņiem.

• sieviešu dzimtes vienskaitlis: una pirms līdzskaņu, un' pirms pat patskaņa.

Par daudzskaitļiem tiek izmantoti partitīvie artikuli, vīriešu dz. (dei, degli), sieviešu dz. (delle)

Noteiktie artikuli / Articoli determinativi

• vīriešu dz. vienskaitlis:

lo (daudzskaitlis: gli), kas seko tiem pašiem noteikumiem kā "uno". (Lo specchio / Gli specchi); il (daudzskaitlis: i), ar lietvārdiem kas sākas ar visiem pārējiem līdzskaņiem. (Il treno / I treni)

• sieviešu dz. vienskaitlis: la, ar lietvārdiem, kas sākas ar līdzskaņiem. Daudzskaitlis le tiek izmantots gan patskaņiem, gan līdzskaņiem.
• Gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes lietvārdiem, kas sākas ar patskaņiem, itāļu valodā lieto L' .

L'amica / Le amiche L'orologio / Gli orologi L'estate / Le estati L'albero / Gli alberi L'artista / Le artiste L'artista / Gli artisti Tāpat kā "artista/i" gadījumā daži lietvārdi ir derīgi gan vīriešiem, gan sievietēm.

Lietvārdi / I sostantivi

Galvenie lietvārdu galarezultāti ir šādi:

• vīriešu dz. vienskaitlis in -o, daudzskaitlis in -i: il treno, i treni
• vīriešu dz. vienskaitlis in -e, daudzskaitlis in -i: il fiore, i fiori
• sieviešu dz. vienskaitlis in -a, daudzskaitlis in -e: scala, scale
• sieviešu dz. vienskaitlis in -e, daudzskaitlis in -i: luce, luci

Dažas formas ir atšķirīgas:

• vīriešu dz. vienskaitlis in -a, daudzskaitlis in -i: il poeta, i poeti
• Daži sieviešu dz. sinoniskie lietvārdi beidzas ar "-o", piemēram, "foto" un "radio", un tie nemainās daudzskaitlī. La radio / Le radio
• Tā vietā daži sieviešu dz. sinoniskie lietvārdi, kas beidzas ar "-o", to plurālisma beigās ir "-i": La mano / Le mani
• Lietvārdi, kas beidzas ar akcentētu zilbi, paliek nemainīgi: Il papà / I papà. Tā notiek arī ar aizgūtiem lietvārdiem: Il computer / I computer
• Kad sieviešu dz. lietvārdi beidzas ar "-ca" vai "-ga", tie attiecīgi kļūst par "-che" un "-ghe", ja daudzskaitlī: L'amica / Le amiche, L'alga /Le alghe
• Lietvārdi, kas beidzas ar "-i", nemainās: La crisi / Le crisi, Il bikini / I bikini.

Īpašības vārdi

Kvalitatīvie īpašības vārdi / Gli aggettivi qualificativi

Noteikumi par īpašības vārdu būtībā ir šādi:

Dzimte	vienskaitlis	daudzskaitlis
vīriešu	-o (rosso)	-i (rossi)
sieviešu	-a (rossa)	-e (rosse)
vīriešu sieviešu	-e (verde)	-i (verdi)

Gli aggettivi possessivi

Lai gan latviešu valodā ir gadījumi, itāļu valodā ir īpaši vārdi, kas jāizmanto pirms lietvārda, lai izteiktu valdījumu.

persona	vīriešu dzimte vienskaitlī	sieviešu dzimte vienskaitlī	vīriešu dzimte daudzskaitlī	sieviešu dzimte daudzskaitlī
es	mio	mia	miei	mie
tu	tuo	tua	tuoi	tue
viņš / viņa	suo, proprio	sua, propria	suoi, propri	sue, proprie
mēs	nostro	nostra	nostri	nostre
jūs	vostro	vostra	vostri	vostre
viņi / viņas	loro, proprio	loro, propria	loro, propri	loro, proprie

Bibliogrāfija

• Raffaele Simone. Enciclopedia dell'italiano. Treccani, 2010.
• Fabrizio Berloco. The Big Book of Italian Verbs: 900 Fully Conjugated Verbs in All Tenses. With IPA Transcription, 2nd Edition. Lengu, 2018. ISBN 9788894034813.
• Massimo Palermo. Linguistica italiana. Il Mulino, 2015. ISBN 9788815258847.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Itāļu valoda.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Letonika.lv Par itāļu personvārdu atveides principiem
• dipi. dizionario di pronuncia italiana online Arhivēts 2018. gada 9. oktobrī, Wayback Machine vietnē.