Inese Lībiņa-Egnere

Inese Lībiņa-Egnere
	Inese Lībiņa-Egnere 2014. gadā
	Latvijas Republikas tieslietu ministre
	Amata sākums; 2022. gada 14. decembris
Prezidents	Egils Levits; Edgars Rinkēvičs;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš; Evika Siliņa;
Priekštecis	Jānis Bordāns
	14. Saeimas deputāte
	Amatā; 2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents	Egils Levits
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	Saeimas priekšsēdētāja biedre
	Amatā; 2012. gada 14. jūnijs — 2022. gada 1. novembris
Priekštecis	Inga Bite
Pēctecis	Jānis Grasbergs
	13. Saeimas deputāte
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	12. Saeimas deputāte
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
	11. Saeimas deputāte
	Amatā; 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma; Valdis Dombrovskis;
Dzimšanas dati	1977. gada 25. septembrī (47 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	latviete
Politiskā partija	Reformu partija (2011—2014); Vienotība (kopš 2014);
Dzīvesbiedrs(-e)	Jans Hendriks Egners
Profesija	juriste
Augstskola	Latvijas Universitāte; Freiburgas Universitāte;

Inese Lībiņa-Egnere (dzimusi Inese Lībiņa 1977. gada 25. septembrī Rīgā)^[1] ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv partiju "Vienotība". 14. Saeimas deputāte un Latvijas tieslietu ministre. Bijusi ievēlēta arī vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos, bijusi Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā.

Biogrāfija

Vidējo izglītību ieguvusi Liepājas 5. vidusskolā, ko pabeigusi 1996. gadā. Pēc tam studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Freiburgas Alberta Ludviga Universitātes Juridiskajā fakultātē Vācijā. 2007. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu.

I. Lībiņa-Egnere bijusi zvērināta advokāte birojā "Liepa, Skopiņa/BORENIUS". Kopš 2004. gada ir augstskolas pasniedzēja — docente Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam viņa bija Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera juridiskā padomniece.^[2]

Politiskā darbība

2011. gadā pievienojusies Zatlera Reformu partijai. No šīs partijas saraksta kandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kur arī tika ievēlēta no Kurzemes apgabala.^[3] Darbojas Juridiskajā komisijā,^[4] kopš 2011. gada 20. oktobra ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre.^[5] Deputāte darbojās arī Eiropas lietu komisijā, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, kā arī līdz 2013. gada 1. jūnijam bijusi Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sekretāre.^[6] I. Lībiņa-Egnere ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja.^[7]

Inese Lībiņa-Egnere Saeimas sēdē

2012. gada 14. jūnijā I. Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biedri, pēc tam, kad ģimenes apstākļu dēļ no šī amata atkāpās viņas partijas biedre Inga Bite.^[8]

2014. gada maijā I. Lībiņa-Egnere kopā ar grupu Reformu partijas deputātu un ministru pievienojās partijai "Vienotība",^[9] no kuras saraksta ievēlēta 12. Saeimā. Saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu. 2018. gada 17. janvārī ievēlēta par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju.^[10] Rudenī ievēlēta 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Arī 13. Saeimā saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu.

2020. gada nogalē I. Lībiņa-Egnere pretendēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, taču netika ievēlēta.

2022. gada rudenī ievēlēta 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Decembrī apstiprināta par tieslietu ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.

2023. gada 15. septembrī atkārtoti ievēlēta par tieslietu ministri Evikas Siliņas Ministru kabinetā.

Atsauces

↑ Inese Lībiņa-Egnere. «Esmu dzimusi Rīgā, uzaugusi Liepājā, esmu laimīga, ka mana dzīve ir dota Latvijā:)». Twitter.com. Skatīts: 2014. gada 29. oktobrī.
↑ Prezidenta komandai pievienojas Kukule un advokāte Lībiņa-Egnere^{[novecojusi saite]} Apollo.lv
↑ «11.Saeimā ievēlētie deputāti». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. augustā. Skatīts: 2011. gada 22. novembrī.
↑ «Par Saeimas komisiju sastāvu». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. decembrī. Skatīts: 2011. gada 11. novembrī.
↑ Amatus Saeimas komisiju vadībā saglabā Čepāne, Druviete un Latkovskis Delfi.lv
↑ «Informācija par deputātu, Inese Lībiņa-Egnere». Saeima.lv.
↑ Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija^{[novecojusi saite]}
↑ Par Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēl Lībiņu-Egneri Delfi.lv
↑ Astoņi RP politiķi oficiāli iestājušies "Vienotībā"; tostarp divi ministri Arhivēts 2015. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Delfi.lv
↑ «Saeimas Nacionālās drošības komisiju vadīs Lībiņa-Egnere» (latviešu). Skatīts: 2018-01-17.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inese Lībiņa-Egnere

CVK profils Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
Saeimas profils

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jānis Bordāns	Latvijas tieslietu ministre 2022. gada 14. decembris — pašlaik	Pēctecis: *amatā*

[1] Inese Lībiņa-Egnere. «Esmu dzimusi Rīgā, uzaugusi Liepājā, esmu laimīga, ka mana dzīve ir dota Latvijā:)». Twitter.com. Skatīts: 2014. gada 29. oktobrī.

[2] Prezidenta komandai pievienojas Kukule un advokāte Lībiņa-Egnere^{[novecojusi saite]} Apollo.lv

[3] «11.Saeimā ievēlētie deputāti». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. augustā. Skatīts: 2011. gada 22. novembrī.

[4] «Par Saeimas komisiju sastāvu». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. decembrī. Skatīts: 2011. gada 11. novembrī.

[5] Amatus Saeimas komisiju vadībā saglabā Čepāne, Druviete un Latkovskis Delfi.lv

[6] «Informācija par deputātu, Inese Lībiņa-Egnere». Saeima.lv.

[7] Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija^{[novecojusi saite]}

[8] Par Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēl Lībiņu-Egneri Delfi.lv

[9] Astoņi RP politiķi oficiāli iestājušies "Vienotībā"; tostarp divi ministri Arhivēts 2015. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Delfi.lv

[10] «Saeimas Nacionālās drošības komisiju vadīs Lībiņa-Egnere» (latviešu). Skatīts: 2018-01-17.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

Inese Lībiņa-Egnere
Inese Lībiņa-Egnere 2014. gadā


Latvijas Republikas tieslietu ministre

Amata sākums 2022. gada 14. decembris
Prezidents	Egils Levits Edgars Rinkēvičs
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš Evika Siliņa
Priekštecis	Jānis Bordāns

14. Saeimas deputāte

Amatā 2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents	Egils Levits
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš

Saeimas priekšsēdētāja biedre

Amatā 2012. gada 14. jūnijs — 2022. gada 1. novembris
Priekštecis	Inga Bite
Pēctecis	Jānis Grasbergs

13. Saeimas deputāte

Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis Egils Levits
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš

12. Saeimas deputāte

Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis Andris Bērziņš
Premjerministrs	Māris Kučinskis Laimdota Straujuma

11. Saeimas deputāte

Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma Valdis Dombrovskis


Dzimšanas dati	1977. gada 25. septembrī (47 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	latviete
Politiskā partija	Reformu partija (2011—2014) Vienotība (kopš 2014)
Dzīvesbiedrs(-e)	Jans Hendriks Egners
Profesija	juriste
Augstskola	Latvijas Universitāte Freiburgas Universitāte