Iecavas vidusskola

Iecavas vidusskola ir pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāde Iecavā, kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei.

Iecavas vidusskola
Atrašanās vieta
Skolas iela 37, Iecava, Latvija
Informācija
Skolas tips	vidusskola
Dibināta	1876
Direktors	Solveiga Lineja
Skolēnu skaits	801(2022)
Mājaslapa	http://iecavas-vsk.lv/

Mērķis un uzdevumi

Iecavas vidusskolas mērķis ir īstenot valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartus, sagatavojot konkurētspējīgu, harmonisku personību sabiedriskajai un personiskajai dzīvei. Tās uzdevumi ir:

• īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un licencētās programmas, kas atbilst izglītojamiem pamatizglītības vecumā;
• nodrošināt vispārējās vidējās izglītības programmu kvalitatīvu apguves iespēju;
• rūpēties par izglītojamo veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, organizējot mācību režīmu saskaņā ar noteiktajām sanitāri higiēnisko normu prasībām;
• veicināt pedagogu un izglītojamo radošo sadarbību izglītības procesa un mācību satura apguves jomā, izvēloties optimālas darba metodes un formas, modernās informācijas tehnoloģijas;
• veikt metodisku darbu un pedagogu tālākizglītošanos;
• sekmēt izglītojamo individuālo spēju un interešu pilnveidi un tālāko attīstību, organizējot ārpusstundu un audzināšanas darbu;
• sadarboties ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu obligātās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības apguvi;
• sistemātiski un racionāli, atbilstoši finansiālām iespējām, pilnveidot skolas materiāli tehnisko bāzi.

Vēsture

Iecavas pagasta VI klasīgās pamatskolas skolotāji un skolēni (1936).

1858. gadā uzcēla pirmo Iecavas pagasta skolas koka ēku pie Iecavas – Bauskas lielceļa (tagadējā "Vecskola"), kas nodega 1874. gadā. 1876. gadā Iecavas muižas īpašnieks grāfs Pālens lika celt jaunu Iecavas draudzes skolu ("Sarkano skolu") „par slavu Tam kungam un apgaismošanu visam Iecavas pagastam” (A. Apse). Muiža deva materiālus un amatniekus, bet pagasts deva palīgā strādniekus. „Maz vietās gan varēs tik ērtu skolas namu atrast kā Iecavā, diviem stāviem, lieliem retiem logiem un augstiem griestiem. Klases istabas ir divas, kurās vairāk nekā 300 bērniem telpas, 2 ēdamās, 2 mazgājamā, 4 guļamās istabas. Pēdējās visu nakti apgaismotas”. Strādāja 3 skolotāji ar 124 skolēniem - gan zēniem, gan meitenēm. 1880./81. mācību gadā atvēra 3. klasi, skolā mācījās 197 skolēni, strādaja 4 skolotāji. 1886./87. mācību gadā bija 112 zēni un 91 meitene, vasaras skolā 8 zēni un 10 meitenes. 1893./94. mācību gadā jau darbojās 4. klase. Līdz 1905. gadam skolēnu skaits bija dažus desmitus virs 200, bet mācību dienu skaits samazinās līdz 130. Pēc 1905. gada revolūcijas muiža atcēla brīvpusdienas. Arī līdzekļus skolas uzturēšanai grāfs Pālens samazināja un turpmākajos gados pilnīgi pārtrauca piešķirt. Pagasts algoja tikai 2 skolotājus.

Pirmā pasaules kara laikā skolā izvietoja vācu karaspēka nodaļas. Statistiskajās ziņās par Bauskas apriņķa skolām 1920./21. m. g. teikts: „... nelietojami, kaut gan izremontējami skolu nami ir Iecavā. Iecavas pagasts savu plašo skolas namu izremontēs vasarā.” Mācības skolas namā atsākās 1921. gada rudenī, 5. klasi atvēra 1920./21. m.g., 6. klasi 1921./22.m.g. (5. un 6. klase gan mācās vienā telpā, jo abās klasēs kopā tikai 23 skolēni). Skolā darbojās Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņš, skolēnu kooperatīvs, Skauti, Gaidas, mazpulks. Iecavas pamatskolas devīze uz skolas karoga no 1937.-1940. gadam bija "Mēs ticam darbam un darba svētībai" Pēc skolas pārziņa Roberta Šūmaņa nierosinājuma skolas zālē 1934. gada 25. septembrī atklāja piemiņas plāksni Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Iecavas pamatskolas skolēniem.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā nodibināja pionieru vienību un komjaunatnes organizāciju. 1941. gadā atvēra 7. klasi (pēc citām ziņām gan tikai pēc kara). Skolas ēkās kara laikā atradās kara hospitālis un zirgu stallis.

Pēc kara 1947. gadā skolā strādāja 8 skolotāju kolektīvs, skolai piešķīra 30 ha zemes, zirgu un govi, lai varētu nodrošināt kopēdināšanu. Ar 1952./53. mācību gadu Iecavas 1. septiņgadīgo skolu pakāpeniski pārveidoja par vidusskolu – sāka darboties 8. klase, abos stāvos iekārtoja gaiteņus, pārbūvēja klases. 1958. gadā trešajā stāvā izbūvēja kabinetus fizikai un ķīmijai, gadu vēlāk 3. stāvā iekārtoja vēl 4 jaunas telpas, skolas kūtis pārbūvēja un ierīkoja mācību darbnīcas. Pirmais vidusskolas izlaidums 11. klasei notika 1956. gadā.

1964. gadā sāka jaunas skolas ēkas celtniecību, kurā 1966./67. mācību gadā atvēra 9. klasi krievu plūsmā ar 11 skolēniem. 1968./69. mācību gadā "Baltajā skolā" sāka mācīties arī Zālītes raķešu bāzes personāla bērni un Iecavas 2. astoņgadīgās (krievu) skolas bērni, tā bija vienīgā divplūsmu skola Bauskas rajonā. Skolēnu skaits dažus gadus sasniedza 1000.

Atzīmējot Sarkanās skolas dibināšanas 120. gadskārtu, tajā atklāja skolas muzeju. 2014. gada 1. septembrī skolā mācījās 680 skolēni, strādāja 64 pedagogi, tajā skaitā 31 maģistra grāda ieguvējs un viens pedagoģijas doktors - A. Kronvalda prēmijas laureāts ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis. 48 skolotāji bija ieguvuši pedagoga kvalitātes kategoriju. Skolu uztur kārtībā 37 tehniskie darbinieki. Skolai ir laba sporta zāle un stadions.

Skolas nosaukumu maiņa

Skolas nosaukums	Gads
Iecavas pagastskola	1888
Iecavas pamatskola	1925
Iecavas 6-klasīgā pamatskola	1927
Iecavas tautskola	1943
Nepilnā vidusskola	1944
Iecavas septiņgadīgā pamatskola	1946
Iecavas (1.) septiņgadīgā skola	1949
Iecavas vidusskola	no 1952

Skolas vadītāji

Direktors	Laiks
Hermanis Tālbergs	1875. - 1888.
Jānis Šitka	1888. - 1915.
Lidija Liskopa	1920. - 1922.
Žanis Rīze	1923. - 1925.
Arturs Kornelijs Blosfelds	1925. - 1927.
Roberts Šūmanis	1927. - 1940. un 1941. - 1945.
Fricis Beķeris	1940. - 1941.
Pēteris Foigts	1945. - 1952.
Valdemārs Šteins	1952. - 1954.
Biruta Kovika	1954. - 1958.
Jānis Tikmers	1958. gada maijs - augusts
Gunārs Jansons	1958. - 1959.
Jānis (Fricis) Akmentiņš	1959. gada vasara
Valda Jakuška	1959. - 1968.
Staņislavs Razāns	1968. - 1972.
Jānis Vaļums	1972. - 1977.
Ivans Kļimovs	1977. - 1981.
Mihails Gorskis	1981. gada maijs - augusts
Mudīte Oļeiņika	1981. - 1985.
Felikss Zvaigznons	1985. - 1987.
Ligita Putniņa	1987. - 1993.
Agra Zaķe	no 1993.

Simbolika

Iecavas vidusskolas logo

Pirmais skolas karogs izveidots 1937. gadā Iecavas pamatskolai. Tā devīze — "Mēs ticam darbam un darba svētībai". Otrais skolas karogs izveidots 1957. gadā. Karoga vienā pusē redzams valsts ģerbonis, otrā — skolas uzraksts, centrā izšūts pirmā izlaiduma žetons. Trešais — pašreizējais — skolas karogs izveidots 2001. gadā. Logo izveidoja Elīna Rudzīte (skolas 1993. gada absolvente).

Interešu izglītība un tradīcijas

Skolā darbojas 10 deju kolektīvi, 2 kori, debašu klubs, folkloras kopa "Tarkšķi", teātra sporta, floristikas, robotikas u. c. pulciņi.

Kopš 1994. gada tiek veidota skolas avīze. Sākotnēji tās nosaukums bija "Mums" (1994 — 1995), tad tika nomainīts uz "Čaumala" (1996 — 1999), līdz visbeidzot — 2000. gadā — ieguva pašreizējo nosaukumu "Skolas Diena".

Izveidots skolas muzejs. Tā dibinātājs ir skolotājs, novadpētnieks Jānis Zīvārts. Kopš 1996. gada muzejs atrodas Sarkanajā skolā, Baldones 65 (celta 1876. gadā). No 2001. gada skolas muzeja vadītāja ir Mirdza Celmiņa. LR 85. gadadienas skatē-konkursā muzejs ieguva nomināciju "Labākais skolas muzejs", 2006. gadā kļuva par nominācijas "Novads" laureātu, 2008. gadā ar panākumiem piedalījās konkursā "Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī".

Tradīcijas

• Zinību diena
• Dzejas dienas
• Fukši 10.kl. iesvētības
• Skolotāju diena
• Mārtiņdienas ieskandināšana- gadatirgus
• Lāčpēša diena
• Ziemassvētku egles iedegšana, svētrīts
• Barikāžu atceres nedēļa
• Halovīnu, Valentīndienas ballītes
• Projektu nedēļa
• Lieldienas
• Skolas vecāku konference-koncerts, izstāde
• Pēdējais zvans, izlaidumi

Absolventi

• Juris Vovčoks – kamaniņu braucējs, Nagano un Lillehammeres ziemas olimpisko spēļu dalībnieks.
• Ilze Kalniņa (agrāk Bite) - Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja.
• Evija Ķēniņa - juriste, diplomāte.
• Dainis Upelnieks - stenda šāvējs, vairākkārtējs Latvijas čempions stenda šaušanā, Latvijas izlases dalībnieks.
• Aigars Voitišķis - mūziķis, grupu "Jumprava" un "Lādezers" dalībnieks. Daudzu dziesmu vārdu autors, piemēram: "Gaisma no tevis krīt", "Krastmalā", "Glezna".
• Andris Razāns - Latvijas Republikas vēstnieks ASV, apbalvots ar Atzinības krusta II šķiru (2007)
• Ivars Timermanis - basketbolists.
• Mareks Pelsis - mūziķis, šlāgerdziesmu autors un izpildītājs. Iecavas himnas "Ciematā dzimtajā" autors.
• Alise Tīfentāle - prozaiķe, žurnāliste. Grāmatu "Hotel Riga", "Galvenā balva - ceļojums divatā", "Rīgas siltums" autore.
• Una Griškeviča - žurnāliste, kultūras portāla "Rīga 2014" galvenā redaktora vietniece, grāmatas "Piever acis un atkal kā toreiz..." autore.
• Ieva Saliete - klavesīniste.
• Viesturs Boka - Latvijas Universitātes profesors, bijušais SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" valdes priekšsēdētājs, slimnīcas "Linezers" direktors, valdes priekšsēdētājs.
• Valdemārs Kārkliņš - rakstnieks, tulkotājs, grāmatu sēriju "Dieva zeme" (1953) u.c. autors.
• Arnolds Šinkis - rakstnieks, dzejnieks, gleznotājs, vēsturiskās grāmatas "Kurzemes cietoksnis" (1954, 1997) autors.
• Rūdolfs Kleinbergs - zemkopis un rakstnieks. "Bagarmašīna" (1935), "Uz drupām" (1938) u.c.
• Verners Tepfers - Latvijas armijas ģenerālis, apbalvots ar Lāčplēša ordeni.
• Anna Baumane - logopēde, lektore, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000).
• Astrīda Aļķe - literatūrzinātniece.
• Esmeralda Ermale - Dailes teātra aktrise.
• Gunta Kraulere - rakstniece, dzejniece, keramiķe, "Uz degoša tilta" (2004) autore.
• Dainis Cipulis - vēstures grāmatu autors "Linda un Mārtiņš senajā pasaulē" (1994), "Pasaule Eiropa Latvija" (1997) u.c.
• Sergejs Ižiks - ugunsdzēsējs, apbalvots ar Viestura ordeni (2014).
• Zenta Dzividzinska - fotomāksliniece.
• Viesturs Rozītis - Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgs, apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru (2012).
• Valdis Ziemelis - Saeimas kancelejas direktora vietnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (2011).
• Aina Ezergaile - bibliotekāre, Eiropas cilvēks (2014).
• Ilmārs Pumpurs - etnomuzikologs, LU Deju folkloras kopas "Dandari" vadītājs.
• Viktors Grišmanovs - atomfiziķis.
• Juris Kuklis - ķīmijas doktorants, ķīmijas grāmatu līdzautors "Ķīmija. Rokasgrāmata skolām" (1997) u.c.
• Mārtiņš Zaumanis - inženierzinātņu doktors.
• Jeļena Kirilova - ķīmijas doktore.

Un vēl daudzi citi absolventi.

Skolotāji - Iecavas Gada cilvēki

Jānis Zīvārts

• Jānis Zīvārts Iecavas gada cilvēks (1995) par personiskā darba ieguldījumu Iecavas pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā.
• Arvīds Anūzis Iecavas gada cilvēks (1995) par personiskā darba ieguldījumu Iecavas pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā.
• Mihails Gorskis Iecavas gada cilvēks (1996) par personiskā darba ieguldījumu Iecavas pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā. Kronvalda prēmijas laureāts (2005).
• Ausma Riekstiņa Iecavas gada cilvēks (1999) par personisko ieguldījumu jaunatnes audzināšanā un izglītošanā.
• Jānis Romāns Iecavas gada cilvēks (1999) par personisko ieguldījumu jaunatnes audzināšanā un izglītošanā.
• Agra Zaķe Iecavas gada cilvēks (2000) par nozīmīgu personisko ieguldījumu Iecavas vidusskolas renovācijā un izglītības attīstības plāna sekmīgā īstenošanā.
• Elza Mediņa Iecavas gada cilvēks (2002) par ilggadēju sabiedrisko aktivitāti, vadot pagasta pašdarbības kolektīvus.
• Anita Ozoliņa Iecavas gada cilvēks (2002) par ilggadēju, godprātīgi veiktu mācīšanas darbu un aktivitāti projektu un debašu vadīšanā.
• Aija Krolle Iecavas gada cilvēks (2004) par ilggadēju radošu darbu skolēnu personības veidošanā un tautas dejas popularizēšanu.
• Iveta Cera Iecavas gada cilvēks (2004) par personisko ieguldījumu estētisko vērtību kopšanā un popularizēšanā.
• Lidija Grīga Iecavas gada cilvēks (2005) par ilggadēju, godprātīgu pedagoģisko darbu un profesionāli augstvērtīgu ieguldījumu talantīgo skolēnu izglītošanā.
• Kristīne Karele Iecavas gada cilvēks (2007) par kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu novada, valsts un starptautiskā mērogā. Eiropas gada cilvēks 2013.
• Voldemārs Pārums Iecavas gada cilvēks (2010) par pašaizliedzīgu darbu jaunās basketbolistu paaudzes audzināšanā.
• Solveiga Lineja Iecavas gada cilvēks (2013) par ilggadēju ieguldījumu novada kultūras dzīves bagātināšanā.
• Antra Pāruma Iecavas gada cilvēks (2014) par ieguldījumu jaunatnes audzināšanā, gudras un labklājības sabiedrības veidošanā.

Literatūra

Kivilands Ē., Iecavas novads daudzu ceļu krustojumā. Visual Studio, 2011

Kivilands Ē., Iecavai 520. Visual Studio, 2012

Iecavas vidusskola 130. Iecavas vidusskolas muzejs, 2006

Ārējās saites

• Iecavas vidusskolas mājaslapa
• Iecavas novada mājaslapa