Himna ir svinīga dziesma, mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.[1] Sākotnēji radās kā sakrāla dziesma, slavinot kādu dievību.


Palīdzība, ja ir problēmas šī faila atskaņošanā.

Termins cēlies no sengrieķu ὕμνος (hymnos), un tiek saistīts ar darbības vārdu ὑφαίνω — ‘aust’, saprotot himnu kā «uzaustu» dziesmu. Himnas kā sakrālas dziesmas pastāvējušas jau senajā Indijā, kur tās bija ne tikai senākie literārie darbi, bet ieņem nozīmīgu vietu arī vēlāko laiku literatūrā.

Mūsdienās no reliģiskām dziesmām attīstījies nesakrālo himnu kopums, kas tiek lietots kā valstu, teritoriju vai cilvēku grupu vienojoša un simbolizējoša dziesma vai mūzika.