Atvērt galveno izvēlni

IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts.

IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18. jūnijā (27.-30. jūnijā pēc jaunā stila) Jelgavā. Tie ir vienīgie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas notikuši ārpus Rīgas. Tos rīkoja Jelgavas Latviešu biedrība, rīcības komitejas priekšgalā atradās advokāts Jānis Čakste. Par virs­diriģentiem bija uzaicināti Andrejs Jurjāns, Jānis Kade un Ernests Vīgners, bet par goda diriģentiem Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.

Tikai divas nedēļas pirms svētku sākuma Kurzemes gubernators Dmitrijs Sverbejevs (Свербеев) piepeši atsauca Krievijas impērijas iekšlietu ministrijas izdoto atļauju, motivējot rīcību ar dažiem holēras gadījumiem Ilūkstes apriņķī. Jānis Čakste nekavējoties devās uz Pēterpili, kur ar Visendorfa starpniecību pārliecināja iekšlietu ministru, ka svētki vairs nav atceļami, un dabūja jaunu atļauju, ar ko gubernatora Sverbejeva atsaukums bija anulēts.[1]

Tā kā svētkos bez dziedātājiem, kuru bija pieteicies 5208 cilvēku (vēlāk gan viņu skaits samazi­nājās zem 3000), ņēma dalību ap 200 lauku mūziķu (14 stīgu un 8 pūtēju orķestru) tos nosauca par latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem. Svētku himnas sacerēšanai bija izsludināta sacensība un godalgu ieguva A. Jurjāns ar savu dziesmu "Līgojat, līgsmojat",[2] ar apakštitulu "Kurzemes simtgadu gaviļu svētku dziesma". Visos trīs koncertos kopā bija ap 45 000 klausītāju.

Svētku ēkaLabot

 
Dziesmu svētku ēka netālu no Jelgavas dzelzceļa stacijas.

Svētku ēka netālu no Jelgavas dzelzceļa stacijas bija celta pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta un kā slēgta celtne tā bijusi toreiz lielākā koka konstrukcija pasaulē. Svētku centrālai norises vietai Jelgavas latviešu biedrība bija dabūjusi plašu laukumu ārpus pilsētas pretim Katoļu ielai Šauļu šosejas malā aiz Annas vārtiem, kur pašlaik ir Jelgavas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca. To paredzēja 5000 dzie­dātāju un 25 000 klausītāju izvietošanai ar 15 000 sēdvietām. Arhitektūrā visumā daudz neatšķiroties no iepriekš Jāņa Baumaņa veido­tajām ēkām, Pēkšēna svētku ēka toties izcēlās izmēros: tās platums sasniedza 240, bet garums — 500 pēdas, tātad ēkas platība bija 120 000 kvadrātpēdas vai par vienu piektdaļu lielāka nekā III dziesmu svētku ēkai.[3] Tomēr koru redzamību un kopainu traucēja vairāk kā 1000 ko­lonnas, tāpat trūcīgs bija apgaismojums, ko nācās pastiprināt mākslīgi. Pēkšņi uznākušo lietavu dēļ Jānis Čakste iepriekšējā vakarā no Rīgas pārsūtīja vagoniem jumta papes un mobilizēja visus Jelgavas strādniekus, lai līdz garīgo dziesmu koncerta sākumam pārklātu milzu ēkas jumtu.

ProgrammaLabot

Jau 1894. gada otrā pusē sastādīja svētku galīgo pro­grammu. Tajā, himnas ieskaitot ietilpa 30 kordarbi, ko ie­spieda divdaļīgā krājumā, kas nāca klajā tā paša gada beigās. Garīgajā koncertā no 10 dziesmām tikai 2 bija latviešu kompozīcijas, bet laicīgajā 12 no 17. Instrumentāli-vokālā koncerta programma sastāvēja no 16 numuriem, pie kam orķestrs atskaņoja sekošus latviešu skaņražu darbus: A. Jurjāna "Ačkupu" un "Latvju tautas brīvlaišanu", J. Jurjāna "Jubilejas maršu" pūtēju orķestrim un J. Vītola "Valse grotesque". "Dziesmu karā" komisija godalgoja 13 korus.

NoriseLabot

 
IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku piemiņas atklātne.

Jelgavas dziesmu svētku norises plāns bija līdzīgs III dziesmu svētku plānam ar trim lieliem koncertiem centrā, ko savukārt ievadīja atsevišķs atklāšanas akts, tā ka visa svētku norise aizņēma četras dienas no 1895. gada 15. līdz 18. jūnijam, kas iekrita pēdējā nedēļas nogalē pirms Jāņiem.

AtklāšanaLabot

Svētku svinīga atklāšana notika ceturtdien, 15. jūnijā. Lietus dēļ koru gājiens nosebojās, un akta pirmā daļa bija īsa. Tajā atklāšanas runu teica svētku komitejas priekšnieks Čakste, iecerēto nākotni simbolizēdams dziesmu garā, kas "latvju tautā vēl arvien atrod mīļu mājas vietu" un ko "nespēj iznīcināt nedz laika grūtumi un aukas, nedz cilvēku nelabvē­lība." Čakstem ar īsiem apsveikumiem sekoja vēl koru pār­stāvji, pēc kam izcilā notikuma atcerei dziedātāji koru karogkātos iedzina pa sudraba naglai ar tajā iegravētu svētku datumu un vietu. Kā pārsteigums nāca ziņa, ka aktā vēlas runāt arī no Rīgas ieradies Rīgas pareizticīgo arhibīskaps Arsēnijs Brjancevs, kas bija pazīstams ka dedzīgs Baltijas rusifikācijas piekritējs. Kora virsdiriģents Vīgneru Ernests, augstos viesus apsveica ar Krievijas impērijas himnu. Atnācēji nostājās piemērotā attālumā no tribīnes un godbijīgi noklausījās dziedāšanā, un, sākumā arī paši aplaudēdami, prasīja atkārtojumu. Kad himna bij trīs reizes nodziedāta, sāka neatlaidīgi plaudēt latviešu studenti un atkal kori trīs reizes nodziedāja himnu. Bet jopro­jām publika ar nerimstošiem aplausiem prasīja vēlreizēju atkār­tojumu. Starpbrīdī, kamēr plaudētāji no jauna iedarbīgi prasīja atkārtojumu, arhibīskaps Arsēnijs uzkāpa katedrā, nostājās blakus diriģentam un sāka ar to runāt, bet Vigners turpināja vicināt savu diriģenta zizli, un dziedātāji neizpratnē par to, kas īsti notiek, turpināja dziedāt. Arhibīskaps Arsēnijs, redzēdams, ka viņš ar Vīgneru netiek galā, pameta krustu dziedātāju virzienā, nokāpa no katedras, devās pie gubernatora un pārējiem un atstāja svētku ēku.[4] Vakarā paredzēto gājienu uz Jelgavas pili sliktā laika dēļ vajadzēja atcelt, un tā šī "serenāde" 1895. gadā nenotika.

Garīgo dziesmu koncertsLabot

Pirmajā Jelgavas dziesmu svētku koncertā 16. jūnijā atskaņoti sekojoši darbi:

  1. A. Jurjāna "Ak Jeruzaleme, mosties" ar orķestri un ērģelēm jaukto koru izpildījumā
  2. Bortņanska "Svēts ir mūsu Dievs" jaukto koru izpildījumā
  3. O. Šepska "Ozianna" jaukto koru izpildījumā
  4. F. G. Klauera "Himna" (Nu palodas, paceļoties!) vīru koru izpildījumā
  5. H. B. Kleina "Tas Kungs ir mans gans" vīru koru izpildījumā
  6. A. E. Grella "95. Dāvida dziesma" ar orķestri un ērģelēm vīru koru izpildījumā
  7. A. Jurjāna "Gods Dievam augstībā" vīru koru izpildījumā
  8. F. G. Jansena "Piemini mūsu žēlīgi" vīru koru izpildījumā
  9. "As'ru diena" no Mocarta Rekviēma jaukto koru izpildījumā
  10. "Alleluja" no Hendeļa oratorijas "Messija" ar orķestri un ērģelēm jaukto koru izpildījumā

Pēc garīgā koncerta Kurzemes gubernators nolasīja Krievijas ķeizara Nikolaja II atbildi uz "Kurzemes izsacītām padevības un pateicības jūtām".

Laicīgo dziesmu koncertsLabot

Laicīgais koncerts notika sestdien, 17. jūnijā un to pēc lietus pierimšanas apmeklēja ap 15 — 20 000 klausītāju. Šī koncerta programma, salīdzinot ar iepriekšējo, bija krietni plašāka:

  1. Krievijas valsts himna (Ļvovs) jauktie kori Indriķa Zīles vadībā ar orķestri un ērģelēm
  2. Dievs, svētī Latviju (Baumaņu K.) jauktie kori Jurjānu Andreja vadībā
  3. Līgojat, līgsmojat (Jurjānu A.) jauktie kori Jurjānu Andreja vadībā ar orķestri un ērģelēm
  4. Latvijā (Jurjānu A.) vīru kori Jāņa Kades vadībā
  5. Neviens putniņš tā nepūta (J. Kade) vīru kori Jāņa Kades vadībā
  6. Ej, bāliņi, lūkoties (J. Cimze) vīru kori Jāņa Kades vadībā
  7. Beverīnas dziedonis (J. Vītols) jauktie kori Jāņa Kades vadībā
  8. Bērīt's mans kumeliņš (Straumes J.) jauktie kori Vīgneru Ernesta vadībā
  9. Līgo dziesmas (Vīgneru E.) jauktie kori Vīgneru Ernesta vadībā
  10. Pūt, vējiņi (Vīgneru E.) jauktie kori Vīgneru Ernesta vadībā
  11. Sniedziņš sniga, putināja (J. Vītols) vīru kori Vīgneru Ernesta vadībā
  12. Bandinieka rudzi auga (Jurjānu A.) vīru kori Vīgneru Ernesta vadībā
  13. Aukās, negaisos (Gļinka) vīru kori Vīgneru Ernesta vadībā
  14. Kas tie tādi, kas dziedāja (D. Cimze) jauktie kori Jurjānu Andreja vadībā
  15. Aiz upītes es uzaugu (Jurjānu A.) jauktie kori Jurjānu Andreja vadībā
  16. Koris no operas "Kņazs Igors" (Borodins) jauktie kori Jurjānu Andreja vadībā
  17. Fināls no operas "Dzīvību par caru" (Gļinka) jauktie kori Jurjānu Andreja vadībā ar orķestri

Goda mielasts un balleLabot

Tradicionālais goda mielasts notika svētku trešās dienas vakarā pēc laicīgā koncerta, un uz to bijušas izpirktas ap 1300 galda kartes. Šai mielastā runāja Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks Jānis Čakste, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks Frīdrihs Grosvalds, Jānis Bētiņš, Aleksandrs Vēbers u. c , izceļot dziedātāju, rīkotāju un tās preses daļas nopelnus, kas veicināja svētku sarīkošanu un norisi. Neraugoties uz pretpropagandu, dziesmu svētki pierādījuši, ka vienprātība latviešos nebūt nav zudusi un ka "tur, kur to prasa vispārējs labums, netiek žēloti ne pūliņi, nedz nauda." Mielastā klāt bija arī somu profesors Mikola, kurš izteicās, ka pat somi, būdami labvēlīgākā situācijā nekā latvieši, tādus svēt­kus vēl nespēj sarīkot.[5] Kurzemes vicegubernators Muravjevs pieminēja, ka viņu īpaši pārsteigusi lielā disciplīna, kādu pie krieviem šādā ļaužu saplūdumā grūti iedomāties. Līksmo noskaņojumu cēla vēl Vīgneru Ernesta un dziedā­tājas Malvīnes Grīnbergas vadītā apdziedāšanās, kam se­koja līdz vēlam rītam ieilgušā svētku balle.

Instrumentāli vokālais koncertsLabot

Svētku pēdējam koncertam svētdien, 18. jūnijā, pēc III dziesmu svētku parauga bij izvēlēta instrumentāli vokāla programma:

  1. Ak Jeruzaleme, mosties (Jurjānu A.) jauktie kori Jāņa Bētiņa vadībā
  2. Dievs, dod mūsu tēvu zemei (Jurjānu A.) jauktie kori autora vadībā
  3. Atalijas uvertīra (Mendelsons) pūtēju orķestri Jurjānu Andreja vadībā
  4. Latvijā (Jurjānu A.) vīru kori Jāņa Kades vadībā
  5. Neviens putniņš tā nepūta (J. Kade) vīru kori Jāņa Kades vadībā
  6. Aukās, negaisos (Gļinka) vīru kori Jāņa Kades vadībā
  7. Latvju tautas brīvlaišana (Jurjānu A.) stīgu orķestri autora vadībā
  8. Beverīnas dziedonis (J. Vītols) kori Jāņa Kades vadībā
  9. Aiz upītes es uzaugu (Jurjānu A.) jauktie kori Jāņa Kades vadībā
  10. Gavilu (jubilejas) maršs (Jurjānu Juris) pūtēju orķestri autora vadībā
  11. Ungāru maršs (Berliozs) pūtēju orķestri Jurjānu Andreja vadībā
  12. Ačkups (Jurjānu A.) simfoniskais orķestris Jāzepa Vītola vadībā
  13. Valse grotesque (J. Vītols) simfoniskais orķestris Jāzepa Vītola vadībā
  14. Kas tie tādi, kas dziedāja (D. Cimze) jauktie kori Vīgneru Ernesta vadībā
  15. Pūt, vējiņi (Vīgneru E.) jauktie kori autora vadībā
  16. Līgojat, līgsmojat (Jurjānu A.) jauktie kori autora vadībā

Koncertu noklausījās ap 15 000 klausītāju.

Koru kariLabot

Sacensībā piedalījās 16 jauktie un 6 vīru kori, un tos izvērtēja īpaša 12 — 13 vīru komisija, godalgojot seko­jošas vienības:

  1. ar I balvu: Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības vīru kori, dir. J. Ozols (sudraba kauss); Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības jaukto kori, dir. J. Ozols (sudraba lira); Jelgavas dziedāšanas biedrības Lira vīru kori, Straumes J. (sudraba lira); Džūkstes dziedāšanas biedrības jaukto kori, T. Veidemanis (sudraba kauss)
  2. ar II balvu: Vecpiebalgas labdarības biedrības jaukto kori, J. Kornets (sudraba kauss); Limbažu dziedāšanas biedrības jaukto kori, H. Šmits (sudraba kauss);
  3. ar III balvu: Rundāles dziedāšanas biedrības jaukto kori, J. Rozenbergs (takts zizlis); Irlavas vīru kori, J. Kade (takts zizlis);
  4. ar IV balvu: Rīgas Mārtiņa baznīcas jaukto kori, A. Brigge (takts zizlis); Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības jaukto kori, Jurevičs (takts zizlis);
  5. ar V balvu: Valmieras latviešu biedrības jaukto kori, Grīnbergs (karogsaite ar sudraba saktu); Lazdonas dziedāšanas biedrības jaukto kori, K. Pētersons (karogsaite ar sudraba saktu); Ausekļa biedrības jaukto kori, J. Reinholds (karogsaite ar sudraba saktu); Dundagas jaukto kori, J. Dreiberģis (karogsaite ar sudraba saktu);
  6. ar goda diplomu: Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības vīru kori, Jurevičs; Daugaviešu jaukto kori, J. Šteinītis.

Noslēguma balleLabot

Pēdējā svētku diena noslēdzās ar grandiozu balli, kurā ieradās ap 5000 personu. Dejas prieki, pa starpām pārtraukti no apdziedāšanās dziesmām, turpinājās līdz lielai dienai, kur šķīrās beidzamie vissir­dīgākie dejotāji, sirsnīgi rokas spiezdami.

DalībniekiLabot

 
IV dziesmu svētku dalībnieka piemiņas medaļa.

Pēc 1893. gada pirmā aicinājuma Jelgavas Latviešu biedrības avīzē "Tēvijā" sākās strauja koru pieteikšanās, kulminācijas brīdī svētkiem pie­teicās 203 kori ar 5208 dziedātājiem, 2107 dziedātāji bija vidzemnieki, tā apgāžot iepriek­šējos minējumus, ka uz Jelgavu brauks vienīgi kurzemnieki. 9 kori bija pieteikušies no Latgales un citiem Krievijas impērijas latviešu centriem un kāds dubultkvartets pat no Ņujorkas latviešu emigrantiem. Šie skaitļi vēlāk gan samazinājās, jo nobirums šoreiz bija prāvāks nekā agrākās reizēs, taču ar visu to IV dziesmu svētki palika lielākie visu līdz Pirmajam pasaules karam notikušo vis­pārējo svētku vidū: apaļos skaitļos rēķinot, Jelgavā ieradās 160 — 170 kori ar apmēram 4000 dziedātājiem. Bez tam svētkiem bija pieteikušās vēl 14 stīdzinieku un 8 pūtēju vienības, kopā dodot ap 200 orķestrantu. Pēdējos mēģinājumos lauku orķestrantiem nāca talkā vēl pāri par 30 profesionālu mūziķu, kā, piemēram, vijolnieks Ozols, timpānists P. Jurjāns un J. Vītols kā altists u. c. jaunāki mūziķi vai toreizējie mūzikas studenti. Tā izskaidrojams, ka samērā paraibais orķestris veica darbu diezgan sekmīgi, pie kam šāds pašu, kaut vienai reizei sastā­dīts orķestris, bija izcils notikums nacionālā ziņā.[6]

AtsaucesLabot

  1. Jānis Čakste, illūstrēts pieminas rakstu krājums. Ansis Kurmis, Jānis Čakste, Rīgā 1928. 40. lpp.
  2. «VADONIS VI. LATVJU VISPĀRĒJIEM DZIESMU UN MUZIKAS SVĒTKIEM 1926. GADA 19—20—21 JŪNIJA. V. PENĢEROTA REDAKCIJA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijā.
  3. Arhitekts J. Lūsis. Dziesmu svētku celtniecība. IMM, 1934, 2. n-rā.
  4. Edgars Švēde. Ar dziesmu pret pārkrievotājiem. "Latvija", 1951. 78.-79. nr.
  5. Seši latvju vispārējie dziesmu svētki, 28. lpp
  6. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864—1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 158-160 lpp.