Latvijā ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895. gadā.

Dziesma veidota samērā plaši, izkomponējot visu tekstu, bet tās apdare ir pilnīgi homofona, ar diezgan parastām modulācijām un bez lielākas ritmiskas dažādības. Tīri koriski Latvijā toties ir itin skanīgs darbs, kas tad — kopā ar patriotisko, tautas atmodas laikmetam raksturīgo tekstu — arī bija galvenais cēlonis dziesmas lielajai popularitātei.[1]

Dziesmas vārdi

labot šo sadaļu

Latvijas kalnājos, Latvijas lejās
Krūtīs man atdzīvo brīvības gars;
Redzu tur vīrus kā ozolus zeļam,
Meitas kā liepas kuplojam,
Redzu tur vīrus kā ozolus zeļam,
Meitas kā liepas kuplojam,
Latvijas kalnājos, Latvijas lejās
Krūtīs man atdzīvo brīvības gars;
Krūtīs man atdzīvo brīvības gars.

Daugavas māmuļa, mīlīga, jauka
Daugavas māmuļa, mīlīga, jauka,
Sirsnīgi glaužas pie Latvijas krūts;
Dedzīgi viņa caur klintaini laužas,

Tautiešus censībās modrina.

Dzirdu še burtnieku sirmajās dziesmas,
Dievkoku paēnās audzētas.
Krūtis tās pilda ar debesu jūtām,
Garu līdz dievībai pacilā.
Līga man’ apveltī dziesmotiem pušķiem,
Sēdina ozolu krēsliņā,

Trimpus man’ mielo ar putošu,
Ūziņš ar Dravdavas dzērienu,
Ūziņš ar Dravdavas dzērienu.

Šeitan es sapņoju Zeltmates dienas,
Sentēvu bijušu laimību;
Dvēsele pamostas Aušriņas zemē,

Romavas krāšņajā godībā.

Latvijas kalnājos, Latvijas lejās
Krūtīs man atdzīvo brīvības gars.
Latvijas kalnājos, Latvijas lejās
Krūtīs man atdzīvo brīvības gars;
Redzu tur vīrus kā ozolus zeļam,
Meitas kā liepas kuplojam,
Redzu tur vīrus kā ozolus zeļam,
Meitas kā liepas kuplojam,
Latvijas kalnājos, Latvijas lejās
Krūtīs man atdzīvo brīvības gars;

Krūtīs man atdzīvo brīvības gars.[2]
  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 186. lpp.
  2. www.dziesmas.lv