Vikipēdija

Islāma valsts

(Pāradresēts no ISIL)
Šis raksts ir par neatzītu valsti. Par citām jēdziena Isis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Islāma valsts (arābu: الدولة الإسلامية, Ad Dawlah l ʾIslāmiyyah), iepriekš paši sevi dēvējuši par Islāma valsti Irākā un Levantē (saīsināti ISIL, ISIS) ir sunnītu džihādistu grupa, kas 2014. — 2019. gadā kontrolēja daļu no Irākas un Sīrijas teritorijas. Dažkārt lietots arī nosaukums Dāiš, kas ir arābu valodas akronīms Dāʿish (داعش) no agrākā nosaukuma Ad Dawlah al Islāmiyah fī 'l ʿIrāq wash Shām (الدولة الاسلامية في العراق والشام). Nosaukuma “Islāma valsts” aizstāšana ar dažādiem saīsinājumiem un akronīmiem var būt maldinoša, jo neuzrāda konkrētās organizācijas valsts veidošanas ambīcijas vai arī gluži vienkārši neprecīzi saattiecina šīs organizācijas dažādus attīstības posmus.[7]

Islāma valsts
الدولة الإسلامية
Ad Dawlah l Islāmīyyah
2014 — 2019
Islāma valsts karogs Islāma valsts ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of
Location of
Maksimālā Islāma valsts kontrolētā Sīrijas un Irākas teritorija (pelēkā krāsā) 2015. gada jūnijā
GalvaspilsētaValsts karogs: Sīrija Raka, Sīrija[1][2]
35°57′N 39°1′E / 35.950°N 39.017°E / 35.950; 39.017
Valdība Kalifāts
 -  Kalifs[3] Abu al Huseins al Huseini al Kuraši
Dibināšana
 -  Pasludināta Islāma valsts Irākā un Levantē 2014. gada 3. janvāris[4][5] 
 -  Pasludināts kalifāts 2014. gada 29. jūnijs[3] 
 -  Pārtrauca eksistēt 2019. gada 23. marts[6] 
Laika josla (UTC+3)

Apvienoto Nāciju Organizācija, Filipīnas, Malaizija, Rietumu un Austrumu masu mediji šo grupu nosauca par teroristu grupu, vairākas valstis (ASV, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Kanāda, Indonēzija, Turcija, Krievija un Saūda Arābija) to sauca par teroristu organizāciju. Lai gan grupa sludina islāma reliģiju, pasaules lielākie islāma reliģiskie līderi to nosoda un uzskata tās uzskatus par nepareiziem.[8]

Jēdziens

labot šo sadaļu

Angļu valodā lietotie apzīmējumi ISIS vai ISIL ir saīsinājumi no “Islāma valsts Irākā un Sīrijā” (Islamic State of Iraq and Syria (vai al-Sham)) un “Islāma valsts Irākā un Levantē” (Islamic State of Iraq and the Levant). Abi nosaukumi apzīmē vienu organizāciju. Līdz ar iebrukumu Sīrijā, pēc 2013. gada aprīļa Sīrijas teritorijas paplašināšanas, apzīmējumi al-Sham un Levante raksturoja vienu un to pašu teritoriju Tuvajos Austrumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Sīrijas robežām. Lai arī ISIS un ISIL apzīmē vienu un to pašu subjektu, specifiskās atšķirības starp abiem jēdzieniem tiek plaši diskutētas.[9]

Savukārt 2014. gada 29. jūnijā, simboliski izvirzot pretenzijas uz kalifāta statusu, organizācija saīsināja savu nosaukumu līdz Islāma valstij.[10] Nosaukumu “Islāma valsts” bieži kritizē kā neatbilstošu gan islāmticīgie, gan islāma pētnieki, gan Islāma valsts sāncenši tās teritorijās, gan politiķi, argumentējot, ka teroristiskā organizācija ir atkāpusies no islāma pamatdogmām un tā nav īsta valsts.[11][12]

Jautājums par organizācijas nosaukumu ir reliģiski, politiski un ideoloģiski nozīmīgs. Pirmkārt, Dāiš jeb jaundibinātais kalifāts nepretendē uz kādas noteiktas un ierobežotas teritorijas pārvaldi, kā rezultātā, ja nosaukums vēsta par vispasaules kundzību, tas iekļauj jau esošās teritorijas. Otrkārt, Dāiš nav valsts tradicionālā valsts nozīmē kā Francija, Vjetnama, Latvija u. tml., proti, Dāiš nav nācijvalsts — tā apvieno nevis kādu noteiktu etnosu (tautu) vai pilsonisku kopu, bet gan ummu — starptautisku kopienu, kuras identitātes pamatā ir reliģiskā piederība islāmam. Treškārt, nosaukumam piemīt propagandas spēks, postulējot šo grupējumu kā valsti, kā rezultātā arī apkārtesošo teritoriju iedzīvotāji konkrēto reģionu var uztvert kā “valsti” un nākamais solis tad būtu normalizēt ideju par Dāiš leģitimitāti.[13]

ASV Valsts departaments mudinājis izmantot apzīmējumu ISIL, kas latviski būtu “Islāma valsts Irākā un Levantē” (IVIL) vai Dāiš.[7] Piemēram, 2014. gada runā ASV prezidents Baraks Obama norādīja, ka Dāiš nekad nav bijis nedz “islāmisks” (norādot, ka neviena reliģija neatbalsta nevainīgu cilvēku nogalināšanu), nedz “valsts” (pamatojot, ka neviena valdība nav atzinusi Islāma valsts statusu kā valsti).[14]

Vēsture

labot šo sadaļu

Islāma valsts izveides augsni ir ietekmējuši vairāki vēsturiski faktori. Arābu nacionālisma un islāma revitalizācija 20. gadsimta sākumā, Izraēlas nodibināšana, sekulāro valdību korupcija un atsvešinātība no sabiedrības problēmām, kā arī “Musulmaņu brālības” salīdzinoši lielās sekmes šo problēmu risināšanā, nacionālistu neveiksmes karos un radikālo islāmistu nežēlīgās vajāšanas — šie un citi faktori ir sekmējuši islāmisma un džihādisma tapšanu un tādējādi arī radījuši pamatu Islāma valsts ideoloģijai. 20. gadsimta otrajā pusē islāmisma radikalizāciju būtiski veicināja gan ķīlnieku krīze Mekā, gan revolūcija Irānā, gan PSRS īstenotais iebrukums Afganistānā. Protams, nozīmīga bija arī šī laika ideoloģiju attīstības vēsture, kas ietekmēja industrializāciju un kapitālismu, ticības attīstību un nepieciešamību pēc reliģiskām autoritātēm.[15]

Tuvo Austrumu politiku 20. gadsimta otrajā pusē aukstā kara ēnā galvenokārt noteica Izraēlas, Ēģiptes, Irānas un Saūda Arābijas konfrontācijas, kas līdz ar PSRS un ASV īstenotajiem militārajiem projektiem veicināja Tuvajos Austrumos nepatstāvīgu un nemierīgu politisko vidi. Tuvajos Austrumos, pēc Osmaņu impērijas izjukšanas, vairākas valstis mēģināja dibināt jaunas apvienības, kā rezultātā Ēģipte un Sīrija vienojās Apvienotajā Arābu Republikā 1958. gadā (līdz 1971. gadam). Valstīm cenšoties rast atbalstu, veidojās jau atkal jaunas teritoriālas vienības un dalīšanas process bija nebeidzams, un vai nu vienu vai citu valsti atbalstīja ASV vai PSRS kara spēki, kas valstīm zem šīm lielvarām ļāva apzināties sevi un censties pēc lielākas neatkarības.

Paralēli norisinājās Irānas islāmiskā revolūcija, kuras rezultāts bija apliecinājums tam, ka Tuvo Austrumu valstu iedzīvotāji spēj pretoties Rietumiem, dažas tuvējās valstis un monarhi, redzot islāma ietekmi, nostiprināja to kultūrā. Irānai, atbrīvojusies no ASV ietekmes, izvirzīja savus mērķus, kas īstenojās konfrontācijās ne tikai ar ASV, bet arī ar Tuvo Austrumu sunnītu lielvaru Saūda Arābiju. Abas valstis turpmāk arvien uzstājīgāk apelēja pie savam islāma virzienam piederīgo jūtām un tādējādi veicināja ummas šķelšanos. Saūda Arābija ar ASV atbalstu sparīgi eksportēja vahabismu, bet Irāna — savu revolucionāro šiismu. Konfrontācija starp Irānu un Saūda Arābiju nav rimusies un tieši izpaužas arī notikumos ap lslāma valsti. Hibrīdkaujinieku bruņošana, sabiedrības kūdīšana, šiisma un sunnisma sanaidošana ne tikai turpinās, bet pat pieaug. Irākas iebrukums Irānā nākamajā gadā pēc revolūcijas un astoņus gadus ilgais karš vēl vairāk satricināja spēku samēru reģionā.[16] Turpinoties konfrontācijām un islāma varenības uzplaukumam 2004. gadā, Zarkāvī vēstulē aicināja cīnīties pret šiītu un citām organizācijām. 2010. gados šīs sadursmes, pasliktinoties pašas IV stāvoklim, lielā mērā pārgāja uz Jemenu.

Islāma valsts sākotnēji dibināta 1999. gadā kā Al-Qaida atzars Irākā, laika gaitā tai ir bijuši dažādi nosaukumi. Irākas kara laikā 2006. gadā tā kopā ar citām sunnītu grupām izveidoja Modžahedu konsultatīvo padomi ((ara): مجلس شورى المجاهدين في العراق, Majlis Shūra al Mujāhidīn fi al Irāq).

Grupas sākotnējais mērķis bija nodibināt islāma valsti tajos Irākas reģionos, kuros vairākums iedzīvotāju ir sunnīti, pēc organizācijas iesaistīšanās Sīrijas pilsoņu karā šai teritorijai tika pievienoti arī sunnītu apdzīvotie reģioni Sīrijā. Islāma valstij bija ciešas saites ar al-Qaeda līdz 2014. gada februārim, kad pēc astoņus mēnešus ilgušas cīņas par varu al-Qaeda norobežojās no Islāma valsts.

Islāma valsts nosaukumu sāka lietot 2014. gada 29. jūnijā, kad kontrolēto teritoriju pasludināja par kalifātu. 2014. gada jūnijā Islāma valsts apgalvoja, ka viņu rindās Irākā ir vairāk nekā 4000 kaujinieku, bet Sīrijas cilvēktiesību novērotāji 2014. gada augustā ziņoja, ka kaujinieku skaits ir pieaudzis līdz 50 tūkstošiem Sīrijā un 30 tūkstošiem Irākā. Centrālā izlūkošanas pārvalde 2014. gada septembrī abu valstu kaujinieku skaitu novērtēja starp 20 un 31,5 tūkstošiem.

Līdz 2019. gada 23. martam Islāma valsts Irākā un Sīrijā tika sagrauta, vairāk nekā 1000 kaujinieku aizbēga uz Irākas tuksnešainajiem apvidiem.[17]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «ISIS on offense in Iraq». Al-Monitor. 2014. gada 10. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 11. jūnijs.
  2. ↑ Michael B. Kelley. «One Big Question Surrounds The Murder Of US Journalist James Foley By ISIS». Business Insider, 2014. gada 20. augusts. Skatīts: 2014. gada 20. augusts. ...the de facto ISIS capital of Raqqa, Syria...
  3. ↑ 3,0 3,1 Adam Withnall. «Iraq crisis: Isis changes name and declares its territories a new Islamic state with 'restoration of caliphate' in Middle East». The Independent, 2014. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2014. gada 29. jūnijs.
  4. ↑ «Iraqi City in Hands of Al-Qaida-Linked Militants». Voice of America. 2014. gada 4. janvāris. Skatīts: 2014. gada 16. janvāris.
  5. ↑ «The Crisis in Iraq». UMAA. 2014. gada 18. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. septembrī. Skatīts: 2014. gada 29. augusts.
  6. ↑ 3000 "Islāma valsts" džihādisti padevušies kurdu kaujiniekiem TVNET/LETA/AFP 2019. gada 13. martā
  7. ↑ 7,0 7,1 Māris Kūlis. Terorisma krustugunīs: Islāma valsts. Rīga : LU FSI, 2018. 28–30. lpp. ISBN 9789934506536.
  8. ↑ Hasan, Mehdi (2015. gada 10. marts), Mehdi Hasan: How Islamic is Islamic State?. Atjaunināts: 2015. gada 7. jūnijs (angliski)
  9. ↑ Ishaan Tharoor. «ISIS or ISIL? The debate over what to call Iraq’s terror group». Skatīts: 1.12.2021.
  10. ↑ Māris Kūlis. «Kas ir Islāma valsts (Dāiša), un uz ko tā cer?», 1.12.2021.
  11. ↑ Jack Moore. «Iraq Crisis: Senior Jordan Jihadist Slams Isis Caliphate». Skatīts: 1.12.2021.
  12. ↑ Shafik Mandhai. «Muslim leaders reject Baghdadi’s caliphate». Skatīts: 1.12.2021.
  13. ↑ Māris Kūlis. «Kas ir Islāma valsts (Dāiša), un uz ko tā cer?». Skatīts: 1.12.2021.
  14. ↑ Obama Barack. «Statement by the President on ISIL». Skatīts: 1.12.2021.
  15. ↑ Kūlis, Māris (2018). "Pirmā daļa. Augsne". Terorisma krustugunīs: Islāma valsts (Rīga: LU FSI).
  16. ↑ Kūlis, Māris (2018). "Tūkstoš deviņi simti septiņdemit devītais. Irānas revolūcija". Terorisma krustugunīs: Islāma valsts (Rīga: LU FSI).
  17. ↑ “Islāma valsts” kaujinieki bēg no Sīrijas, līdzi ņemot miljoniem dolāru tvnet.lv 2019. gada 18. februārī

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Islāma_valsts&oldid=4164625"