Hanti

Hanti
	Hantu ģimene tautastērpos
Visi iedzīvotāji
	31 500 (2021)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Krievija
Valodas
	krievu valoda; hantu valoda
Reliģijas
	šamanisms, animisms, pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
	mansi, ungāri

Hanti (pašnosaukums: ханти, хантэ, хандэ, кантэк, кантах), agrāk zināmi kā ostjaki, ir somugru tauta Eirāzijas ziemeļos.^[1] Kopā ar mansiem un ungāriem veido somugru atsevišķu jugru atzaru. Hanti tradicionāli apdzīvo plašu teritoriju Sibīrijas ziemeļrietumos Krievijā, Obas upes baseinā. Lielākā daļa dzīvo Jugras zemē — Hantu-mansu autonomajā apvidū (61%) un Jamalas ņencu autonomajā apvidū (31%), bet neliela daļa Tjumeņas apgabalā (2,3%) un Tomskas apgabalā (2,3%). Pašā Hantu-Mansu autonomajā apvidū hanti ir tikai 1,2 % no kopējā iedzīvotāju skaita un veido nozīmīgu iedzīvotāju īpatsvaru tikai rajonos, kur nav bijusi plaša ar dabasgāzes ieguvi saistītu cittautiešu imigrācija.

Etnonīms labot šo sadaļu

Hantu iedzīvotāju īpatsvars Urālu federālā apgabala administratīvajās vienībās

Līdz 20. gadsimta 30. gadiem hantus dēvēja par ostjakiem. Etnonīms cēlies vai nu no daļas hantu pašnosaukuma ас хоят — ‘Obas ļaudis’, vai no tatāru valodas уштяк — ‘barbars, mežonis’.

Hanti iedalās trijās etnogrāfiskajās grupās, kas runā trijos atšķirīgos dialektos. Pašnosaukums ziemeļu dialektā ir ханти, хантэ, dienvidu dialektā — хандэ, bet austrumu dialektā — кантэк, кантах; visi šie vārdi nozīmē ‘cilvēks’.

Vēsture labot šo sadaļu

Līdz 16. gadsimtam hantu un mansu apdzīvota teritorija Obas un Irtišas upju baseinā bija atkarīga no Sibīrijas hanistes, vēlāk no Krievijas caristes un Krievijas Impērijas.

Pēc tam, kad Krievijas cars Ivans IV sagrāva Sibīrijas hanisti, viņš savam titulam pirms nāves 1584. gadā pievienoja arī Kondas kņaza (князь Кондинскiй) titulu.^[2] Kondijas kņazu ģerboni iekļāva Krievijas Impērijas ģerbonī.

Pēdējo Kondijas valdnieku Agaju (krievu: Агай) krievi pakļāva 1594. gadā. Kondijas karavadonis (murza) Četirko 1609. gadā sāka sacelšanos, ko apspieda krievu Pelimas vaivads Isļeņevs (Петр Исленев). Pēc 1618. gada notika Kondijas iedzīvotāju kristīšana, bet saglabājās spēcīga šamanisma ietekme.

Krievijas PFSR laikā 1930. gadā izveidoja Ostjaku-Vogulu nacionālo apvidu, ko 1940. gadā pārdēvēja par Hantu-mansu nacionālo apvidu, bet 1978. gadā — par Hantu-mansu autonomo apvidu. Kopš 2003. gada to sauc par Hantu-Mansu autonomo apvidu — Jugru.

Ostjaku apraksts 20. gadsimta sākumā labot šo sadaļu

Ostjaki dzīvo kā nometnieki un pārtiek no zvejas un ziemeļbriežiem. Viņu mītnes ir ādām un vai koku mizām segtas koniskas jurtas vai no krievu izbas aizgūts mītnes tips, ko ceļ no guļkokiem un apsedz ar plakanu jumtu. Raksturā ostjaki ir lēnprātīgi, darbā čakli.^[3]

Valoda labot šo sadaļu

Hantu valoda pieder urāliešu valodu saimes ugru apakšgrupai. Tajā runā ap 9600 hantu — ap trešdaļu no to kopskaita; lielākā daļa sadzīvē pārgājuši uz krievu valodu.