Jugra jeb Jugorija (krievu: Югра, Югория) bija ugru valodās runājošo hantu un mansu apdzīvota teritorija Obas un Irtišas upju baseinā. Līdz 16. gadsimtam atkarīga no Sibīrijas hanistes, vēlāk no Krievijas caristes un Krievijas Impērijas. Tagad Krievijas Federācijas Hantu-mansu autonomā apvidus-Jugras daļa.

Jugras zemes ģerbonis, ko lietoja Krievijas caru ģerbonī.

Pēc tam, kad Krievijas cars Ivans IV sagrāva Sibīrijas hana valsti, viņš savam titulam pirms nāves 1584. gadā pievienoja arī "Jugras lielkņaza, Obdoras, Kondas kņaza un visas Sibīrijas zemes un Ziemeļu puses pavēlnieka" (великiй князь Югорскiй, князь Обдорскiй, Кондинскiй и всея Сибирскiе земли и Сђверныя страны повелитель) nosaukumu.[1]

 
Jugras zeme (kartē IVHRA ungaroru origo - ungāru dzimtene) un Tjumeņas pilsēta (Tumen) 1549. gada kartē (Sigismunds fon Herberšteins)

Jugra izvietojās Rietumsibīrijas līdzenumā uz austrumiem no Urālu kalniem tagadējās Krievijas Federācijas Sibīrijas daļas (Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra, Tjumeņas apgabals) teritorijā.

 
Atamans Jermaks pieņem dāvanas no pakļautajiem voguliem (mansiem). Zīmējums tapis pēc 1697. gada

Krievijas cars Ivans IV lika tirgotājiem Stroganoviem nolīgt kazakus iebrukumam Sibīrijā. 1582. gada maijā Jermaka vadītie kazaki iebruka Sibīrijā un 80 strūgās uzbruka Čingituras (Tjumeņas) pilsētai. 8. novembrī pēc uzvaras kaujā pie Čuvašu raga Tobolas un Irtišas upju satecē kazaki ieņēma arī Kašlikas (Sibiras) pilsētu. 1583. gadā krievi pakļāva vietējos iedzīvotājus vogulus (mansus) un ostjakus (hantus) Pelimas, Tavdas un Kondas baseinā.

1586. gadā krievi atgriezās Sibīrijā un pie lielajām upēm uzcēla Toboļskas, Taras, Berjozovas un Obdorskas cietokšņus. Pēc 1618. gada notika Jugras iedzīvotāju kristīšana, bet saglabājās spēcīgā šamanisma ietekme.

  1. http://eurulers.angelfire.com/russia.html Arhivēts 2014. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. Krievijas imperatoru tituli