Zvārtavas pagasts

(Pāradresēts no Zvārtavas ciems)

Zvārtavas pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Gaujas kreisajā krastā pie Igaunijas robežas. Robežojas ar sava novada Valkas un Vijciema pagastiem, Smiltenes novada Grundzāles un Gaujienas pagastiem, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Valgas pagastu (agrāk Tahevas pagastu).

Zvārtavas pagasts
Zvārtavas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Valkas novads
Centrs: Stepi
Kopējā platība:[1] 170,1 km2
 • Sauszeme: 165,6 km2
 • Ūdens: 4,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 333
Blīvums (2023): 2,0 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Adsel-Schwarzhof
krievu: Свартская
Zvārtavas pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Aumeisteru paugurvalnī, kas robežojas ar Sedas līdzenumu un Vidusgaujas ieplaku. Augstākais punkts ir Vasukalns (88,8 m vjl).

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Ezeri labot šo sadaļu

Purvi labot šo sadaļu

Bednes purvs, Vadaiņa purvs, Zilais purvs, Putras purvs, Kraņķu purvs, Vārtiņu purvs, Melnais purvs, Sautu purvs, Lesiņu purvs

Vēsture labot šo sadaļu

1935. gadā Valkas apriņķa Zvārtavas pagasta platība bija 86,6 km² un tajā dzīvoja 1364 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Aimas un Zvārtavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zvārtavas ciems ietilpis Smiltenes (1949-1959) un Valkas (pēc 1959) rajonos. Zvārtavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Aimas ciemu, 1961. gadā pievienoja Aumeisteru ciema kolhoza «Kalnājs» teritoriju, 1967. gadā kolhoza «Straume» teritoriju (ar vēsturisko centru Zvārtavu) pievienoja Gaujienas ciemam, 1979. gadā daļu teritorijas pievienoja Grundzāles ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zvārtavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valkas novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi labot šo sadaļu

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 550—    
1959775−69.6%
1969832+7.4%
GadsIedz.±%
1979691−16.9%
1989638−7.7%
2000579−9.2%
GadsIedz.±%
2011420−27.5%
2021333−20.7%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Stepi, Zaķi, Putras, Mierkalns, Vērsīši, Cirgaļi, Jaunāmuiža, Kaģumciems. Pagasta pārvalde atrodas Stepu „Luturskolā“.

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP

Literatūra labot šo sadaļu

  • Zigmārs Turčinskis „Ziemeļvidzemes mežabrāļi”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2011. (Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā 1944. - 1953. gads) ISBN 9984824209