Zvārtavas pagasts

Zvārtavas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Valkas novads
Centrs:	Stepi
Kopējā platība:	170,1 km2
• Sauszeme:	165,6 km2
• Ūdens:	4,5 km2
Iedzīvotāji (2022):	335
Blīvums (2022):	2,0 iedz./km2
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Adsel-Schwarzhof
krievu:	Свартская
	Zvārtavas pagasts Vikikrātuvē

Zvārtavas pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Gaujas kreisajā krastā pie Igaunijas robežas. Robežojas ar sava novada Valkas un Vijciema pagastiem, Smiltenes novada Grundzāles un Gaujienas pagastiem, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Valgas pagastu (agrāk Tahevas pagastu).

DabaLabot

Pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Aumeisteru paugurvalnī, kas robežojas ar Sedas līdzenumu un Vidusgaujas ieplaku. Augstākais punkts ir Vasukalns (88,8 m vjl).

HidrogrāfijaLabot

EzeriLabot

Aumeisteru ezeri
- Mellūzis
- Salainis (77,8 ha)
- Vadainis (49,6 ha)
- Vēderis (50,8 ha)
- Sētas ezers (22,6 ha)
- Taurīšu ezers
- Garūlis (17,3 ha)
- Dzirnavu ezers
- Līdacis (4,6 ha)
- Žūrenes ezers
- Raganas ezers
- Klētenes ezers (7,6 ha)
- Darvas ezers (2,3 ha)
- Būdas ezers (1,4 ha)
Cepurītes ezers (9,3 ha)

PurviLabot

Bednes purvs, Vadaiņa purvs, Zilais purvs, Putras purvs, Kraņķu purvs, Vārtiņu purvs, Melnais purvs, Sautu purvs, Lesiņu purvs

VēstureLabot

1935. gadā Valkas apriņķa Zvārtavas pagasta platība bija 86,6 km² un tajā dzīvoja 1364 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Aimas un Zvārtavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zvārtavas ciems ietilpis Smiltenes (1949-1959) un Valkas (pēc 1959) rajonos. Zvārtavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Aimas ciemu, 1961. gadā pievienoja Aumeisteru ciema kolhoza «Kalnājs» teritoriju, 1967. gadā kolhoza «Straume» teritoriju (ar vēsturisko centru Zvārtavu) pievienoja Gaujienas ciemam, 1979. gadā daļu teritorijas pievienoja Grundzāles ciemam.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zvārtavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valkas novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļiLabot

Zvārtavas pils, celta 1881. gadā. Agrāk piederēja Ferzenu dzimtai, tagad Latvijas Mākslinieku savienības radošā darba, atpūtas un starptautisko simpoziju norises vieta.

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	2 434	—
1969	832	−65.8%
1979	691	−16.9%

Gads	Iedz.	±%
1989	638	−7.7%
2000	575	−9.9%
2011	420	−27.0%

Gads	Iedz.	±%
2021	342	−18.6%

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Stepi, Zaķi, Putras, Mierkalns, Vērsīši, Cirgaļi, Jaunāmuiža, Kaģumciems. Pagasta pārvalde atrodas Stepu „Luturskolā“.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

LiteratūraLabot

Zigmārs Turčinskis „Ziemeļvidzemes mežabrāļi”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2011. (Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā 1944. - 1953. gads) ISBN 9984824209

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-afe75822c8f61deb8832777ea5678a0e7fe7e52d-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[1]

[2]

[4]

[5]