Garneles
Garneles (Caridea; vācu: Garnele) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta. Tā pieder pleocimātu apakškārtai (Pleocyemata). Krievu valodas ietekmē garneles reizēm sauc arī par krevetēm (krievu: креве́тки). Par garnelēm mēdz saukt arī sugas, kuras nepieder garneļu infrakārtai, piemēram, boksergarneles (Stenopodidea) vai zāģveida garneles (Dendrobranchiata), (angļu: prawns).
| Garneles Caridea (Dana, 1852) | |
|---|---|
 Garnele Heterocarpus ensifer | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Kārta | Desmitkājvēži (Decapoda) |
| Apakškārta | Pleocimāti (Pleocyemata) |
| Infrakārta | Garneles (Caridea) |
 Garneles Vikikrātuvē | |
Garneles mājo gan saldūdens, gan sālsūdens tilpnēs, gan siltos ūdeņos, gan aukstos. Tās ir sastopamas visos okeānos un jūrās. Garneļu infrakārtā ir apmēram 3000 sugas, kas iedalītas 15 virsdzimtās. Baltijas jūrā mājo 3 sugas: parastā garnele (Palaemon adspersus), smilšu garnele (Crangon crangon)[1] un Eiropas akmeņu garnele (Palaemon elegans).[2]
Garneles ir nozīmīgs barības avots daudziem dzīvniekiem, sākot ar zivīm un beidzot ar vaļiem. Tām piemīt izcila dzīvotspēja piesārņotos ūdeņos, tādēļ spēj uzkrāt un vēlāk nodot pa barības ķēdi uz augšu augstas koncentrācijas toksīnu devu. Garneles savā uzturā plaši izmanto arī cilvēki.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Garneles un zāģveida garneles ārēji izskatās ļoti līdzīgas, tomēr starp abām grupām ir nozīmīgas atšķirības. Zāģveida garnelēm ķermeņa vairoga segmenti secīgi pārsedz viens otru (pirmais vairoga segments pārsedz otro segmentu, otrais segments trešo utt), pirmie 3 kāju pāri ir spīļveidīgi, un ķermeņa forma vienkāršāka nekā garnelēm. Arī garnelēm ķermeņa vairogu segmenti pārklājas viens pār otru, bet savādākā kārtībā. Garneles otrais segments pārklāj pirmo un trešo, spīļveidīgi ir tikai pirmie divi kāju pāri, un to ķermeņu forma ir sarežģītāka kā zāģveida garnelēm. Arī abu grupu žaunu uzbūve ir atšķirīga. Garnelēm žaunām ir plātnīšu struktūra, bet zāģveida garnelēm — zarota struktūra. Visvieglāk garneli no zāģveida garneles var atšķirt pēc ķermeņa otrā segmenta.[3]
Dzīves cikls
labot šo sadaļuLielākā daļa garneļu vairojas tikai sālsūdens vidē, lai gan ir neliels daudzums saldūdens garneļu sugu. Mātīte izdēj 50 000—1 miljonu olu, no kurām pēc 24 stundām izšķiļas pavisam sīki kāpuri — naupliji. Līdz izšķilšanās brīdim olas ir piestiprinātas pie mātītes peldkājām. Naupliji barojas ar iekšējām olas dzeltenuma rezervēm līdz attīstās par zoejām, kurām par lokomotoriem orgāniem ir 3 pirmie krūšu kāju pāri, kas pieaugušai garnelei pārvēršas par žokļkājām. Zoejas barojas ar aļģēm, un pēc dažām dienām seko mizisa fāze. Šajā fāzē jaunā garnele jau sāk izskatīties kā pieaugusi garnele, tikai ir ļoti sīka un smalka. Tās barojas ar aļģēm un zooplanktonu. Vēl pēc 3—4 dienām mizisi pārvēršas par postkāpuru garnelēm, kurām ir visas pieaugušo garneļu īpašības, tikai tās ir mazākas. Visa pārvēršanāss pēc izšķilšanās notiek apmēram 12 dienās. Postkāpuru garneles dodas uz grīvlīčiem, kas ir bagāti ar barības vielām un ūdenim ir zema sāls koncentrācija. Tur tās barojas un izaug par pieaugušām garnelēm. Tad jaunās garneles dodas atpakaļ atklātos ūdeņos. Lielākā daļa garneļu dzīvo bentiskajā zonā uz jūras dibena.
Garneles — pārtikas produkts
labot šo sadaļu
Līdzīgi kā citos jūras produktos garnelēs ir augsts kalcija, joda un olbaltumvielu līmenis, bet tām ir zema enerģētiskā vērtība. Garneles ir arī nozīmīgs labā holesterīna avots. Atkarībā no garneļu sagatavošanas veida, 100 g garneļu satur 122-251 mg holesterīna.[4] Tādēļ garneles ir vērtīgs pārtikas produkts asins sistēmas veselībai.[5]
Garneles tāpat kā pārējie vēžveidīgie bieži izraisa alerģiju. Tās ir vienas no 8 visalerģiskākajiem produktiem pasaulē.[6] Tā kā garneles nav košera pārtika, tās ir aizliegtas jūdaisma reliģijas piekritējiem. Toties garneles ir halal pārtika un ir atļautas islamticīgajiem.
Sistemātika
labot šo sadaļu- Garneļu infrakārta (Caridea)
- Bezacu garneļu virsdzimta (Physetocaridoidea)
- Dejotājgarneļu virsdzimta (Nematocarcinoidea)
- Dziļūdens garneļu virsdzimta (Bresilioidea)
- Galateakaridoīdu virsdzimta (Galatheacaridoidea)
- Kampilonotoīdu virsdzimta (Campylonotoidea)
- Palaemonoīdu virsdzimta (Palaemonoidea)
- Pandaloīdu virsdzimta (Pandaloidea)
- Parasto garneļu virsdzimta (Crangonoidea)
- Pelaģisko garneļu virsdzimta (Oplophoroidea)
- Procesoīdu virsdzimta (Processoidea)
- Psalidopodoīdu virsdzimta (Psalidopodoidea)
- Stikla garneļu virsdzimta (Pasiphaeoidea)
- Stilodaktiloīdu virsdzimta (Stylodactyloidea)
- Šāvējgarneļu virsdzimta (Alpheoidea)
- Tropu saldūdens garneļu virsdzimta (Atyoidea)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Desmitkājvēži (Decapoda)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. decembrī. Skatīts: 2012. gada 17. martā.
- ↑ «Introduction to large crustaceans (decapods)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. janvārī. Skatīts: 2012. gada 17. martā.
- ↑ Shrimp Anatomy - Illustrations and Glossary
- ↑ «Cholesterol: Cholesterol Content in Seafoods (Tuna, Salmon, Shrimp, Squid)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. martā. Skatīts: 2012. gada 18. martā.
- ↑ Elizabeth R. De Oliveira e Silva, Cynthia E. Seidman, Jason J. Tian, Lisa C. Hudgins, Frank M. Sacks & Jan L. Breslow (1996).
- ↑ «Allergens». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. martā. Skatīts: 2012. gada 18. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Garneles |
- Garneļu bioloģija (angliski)
- Garneļu receptes (angliski)