Osas apmetne

Osas apmetne bija vēlā mezolīta, agrā un vidējā neolīta (5600. - 2300. gadu p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Lazdukalna pagasts) teritorijā. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, reģ. nr. 266.

Atrodas nelielā pakalnā Piestiņas vecupes labajā krastā pie Osu mājām. Pieder pie vissenākajām zināmajām cilvēku apmešanās vietām Latvijas teritorijā. Apdzīvota vairāk nekā trīs tūkstošus gadu līdz Auklas keramikas kultūrai piederošo indoeiropiešu cilšu (pirmbaltu) iekarojumu laikam.

Arheoloģiskie izrakumi

Arheoloģiskā izpēte atkārtoti veikta 1964. un 1969. gadā, kā arī 1981.-1982. gadā Franča Zagorska vadībā. Atsegta pavarda vieta. Mezolīta laikmeta (5600. - 4500. gadu p.m.ē.) kultūrslānī atrastas kaula un raga harpūnas, kalti, naži, šķēpu gali, ragavu sliece.

Agrā neolīta laikmeta (4500. - 3400. gadu p.m.ē.) kultūrslānī atrasti kaula bultu un šķēpu gali, duncis ar aļņa galvas veidā izgrieztu spalu, kaula un raga kalti, krama rīki, slānekļa rīku fragmenti, Osas tipa keramika. Osas tipa keramikas traukiem augšmaliņa vienmēr ir plānāka par pārējo sienu daļu, noapaļota, retāk taisna, gluda vai rotāta sīkiem ķemmes vai svītriņu iespiedumiem. Trauku virsma pārsvarā neornamentēta, gluda vai švīkāta. Latvijas teritorijas austrumu daļa, kur bija izplatīta Osas tipa keramika, ietilpa Narvas kultūras areālā.

Vidējā neolīta laikmeta (3400. - 2300. gadu p.m.ē.) kultūrslānī atrasta ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai raksturīgu trauku lauskas.

Ārējās saites

• Zaļais ceļvedis par Osas apmetni^{[novecojusi saite]}

Literatūra

• Loze I. Lubāna ezera ieplakas akmens laikmeta apmetnes un to iedzīvotāju iztikas ekonomika. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1995. Nr. 2. – 11.–32. lpp.
• Sloka J. Zivju lomi akmens laikmeta Osas apmetnē. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1988. Nr. 7. – 89.–91. lpp.

Skatīt arī

• Ičas apmetne
• Zvidzes apmetne
• Zvejnieku apmetne