Eglaines katoļu baznīca
Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagasta centrā Eglainē.
| Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Eglaines katoļu baznīca | |
  Eglaines baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija,Augšdaugavas novads, Eglaines pagasts, Eglaine |
| Koordinātas | 55°57′06″N 26°07′10″E / 55.95167°N 26.11944°EKoordinātas: 55°57′06″N 26°07′10″E / 55.95167°N 26.11944°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1994 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
prāvests Andrejs Skadiņš |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1936 |
| Celtniecības beigas | 1994 |
| Specifikācija | |
| Garums | m |
| Platums | m |
| Būvmateriāli | mūra |
Vēsture
labot šo sadaļuSākotnēji dievnams Eglainē bijis Lašu muižā. Tā bijusi mūra kapela, no iekšpuses izšūta ar dēļiem. Dievkalpojumus vadījuši priesteri no Ilūkstes baznīcas. Pirmā pasaules kara laikā kapela tika nopostīta, saglabājās tikai ozolkoka altāris, ziloņkaula krusts, liels krucifikss un Lieldienu sveces postaments. Tad dievkalpojumus noturēja privātās mājās, līdz prāvests Vitolds Šiksnelis 1920. gadā nodibinājis draudzi, kurai Zemes Ierīcības Komiteja piešķīra zemi baznīcas būvniecībai. Uz tās prāvests 1920. gadā uzbūvēja lielu koka namu, kura vienā galā ierīkoja baznīcu, bet otrā sev plebāniju. No nopostītās kapelas pārnesa saglabātos priekšmetus un sāka noturēt dievkalpojumus.[2] Prāvesta Velkmes darbības laikā, 1930. gadā draudze sāka domāt par jaunas mūra baznīcas celtniecību. 1936. gadā prelāts Strelēvičs iesvētīja pamatakmeni un tajā pašā gadā Ilūkstes dekāns Jūlijs Samušs sāka celt cementa ķieģeļu mūra baznīcu, ko turpināja Eglaines draudzes prāvests A. Lapotenoks 1939. gadā. Otrais pasaules karš darbus pārtrauca. Mainoties valsts iekārtām, padomju varas funkcionāri neļāvuši nobeigt dievnama celtniecību un ēku atsavinājuši. Prāvests Lopatenko tika arestēts un nonāvēts. Draudze palika vecajās telpās.[3]
Sākoties Trešajai atmodai, nepabeigtais dievnams, kurā padomju varas gados bija iekārtota graudu noliktava, atguvis sakrālo nozīmi. Tika pabeigti baznīcas celšanas un labiekārtošanas darbi, 1994. gada 27. martā baznīcas tornī uzvilka zvanu. 1994. gada 28. jūlijā toreizējais Liepājas diecēzes bīskaps Jānis Bulis baznīcu konsekrēja Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes godam un aizbildniecībai.[4] Vecais dievnams kļuva par draudzes namu un plebāniju. 2010. gadā sākās bijušās baznīcas rekonstrukcija, izveidojot to par kapelu. 2011. gada 11. jūlijā Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs to iesvētīja Žēlsirdīgā Jēzus godam,[5] kurā draudzes dievkalpojumi notiek ziemas periodā.
Draudzes baznīcā kristīts nākamais Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Eksterjers
labot šo sadaļuBaznīca ir cementa ķieģeļu mūra celtne ar skārda jumtu un vienu torni, kura galā slejas dzelzs krusts. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Arku logi. Ieejas durvis no gala un sāniem. Pie gala durvīm fasādē to abās pusēs uz sienas ir nišas. Bijušajā koka dievnamā netālu no dievnama ir plebānija un kapela. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs mūra stabiņos.
.jpg)
Interjers
labot šo sadaļuTā ir triju navu telpa ar koka grīdu un koka griestiem. Vidējā nava veidota lokā, sānu navas lēzeni. Griestu smagumu notur koka pīlāri. Virs ieejas atrodas kora telpa. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Dievnamā ir divi koka altāri. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas , tas ir Dievmātes ozolkoka altāris, kas saglabājies vēl no muižas kapelas. Labajā pusē ir Jēzus Sirds altāris ar Jēzus Sirds skulptūru, bet kreisajā pusē — altāra galds ar Svētās Ģimenes gleznu pie sienas.
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arnis Maziļevskis.[1] Draudze tika nodibināta 1920. gadā, kad tā atradusies atjaunotajā Rīgas bīskapijā, 1937. gadā Liepājas, bet no 1995. gadā Jelgavas diecēzē. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Eglainē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek trešdien un svētdien un svētku dienās. Darbojas Svētdienas skola.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki ir Kristus Karaļa svētki un Slimnieku diena.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 260.-261.lpp.
- ↑ Katoļu kalendārs 1995. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1994. 277.lpp.
- ↑ Eglaines Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
- ↑ Iesvēta Eglaines Žēlsirdīgā Jēzus kapelu[novecojusi saite] www.catholic.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eglaines katoļu baznīca.- Eglaines Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
- Eglaines Romas katoļu baznīca www.vieglicelot.lv
- Iesvēta Eglaines Žēlsirdīgā Jēzus kapelu[novecojusi saite] www.catholic.lv
- Vecā dievnama attēls www.zudusilatvija.lv
- Eglaines katoļu baznīca www.travelnews.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
