Edgars Vinters
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Edgars Vinters (dzimis 1919. gada 22. septembrī Rīgā, miris 2014. gada 29. aprīlī turpat) bija latviešu gleznotājs.
| Edgars Vinters | |
|---|---|
 Edgars Vinters 2006. gadā | |
| Dzimis |
1919. gada 22. septembrī Rīgā,  Latvija |
| Miris |
2014. gada 29. aprīlī (94 gadu vecumā) Rīgā, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuEdgars Vinters ir vienīgais bērns daiļkrāsotāja Hermaņa Vintera (1874-1939) un viņa sievas Annas, dzim. Kalniņas, (1879-1953) ģimenē. Desmit gadu vecumā viņš iepazinās ar populāro pasteļgleznotāju Voldemāru Irbi, kurš zēnā saskatīja talantu un ierādīja viņam pamatus pasteļglezniecībā, iemācīja saskatīt skaistumu dabā šķietami nebūtiskajā.
1935. gadā bērnu un jaunatnes žurnāli sāka publicēt Vintera nelielos rakstiņus, kurus viņš pats ilustrēja ar spalvas zīmējumiem un lingrebumiem.[1] No honorāriem tika maksāta skolas nauda komercskolā, kurā viņš mācījās līdz 1940. gadam. Iepazīstoties ar gleznotāju Hugo Kārli Grotusu 1937. gadā, Vinters mainīja savu gleznošanas stilu. Grotuss viņam ieteica atteikties no „tumšās fāzes“, kas bija izveidojusies Irbes ietekmē, un izmantot gaišākas krāsas, kas ienestu svaigumu un krāsainību gleznās.
Kuzņecova porcelāna fabrika viņam uzticēja apgleznot vairākus porcelāna šķīvjus, kas bija paredzēti dāvināšanai prezidentam Kārlim Ulmanim. Pēc komercskolas pabeigšanas 1940. gadā Vinters iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un studēja tur līdz 1944. gadam pie profesoriem Jāņa Kugas, Leo Svempa, Jāņa Cielavas, Valdemāra Tones, Jāņa Annusa, Kārļa Miesnieka un Vilhelma Purvīša. Vācu okupācijas laikā Vinters publicēja savus zīmējumus un akvareļus arī vācu žurnālos.[2]
1944. gadā Vinteram bija jāpārtrauc studijas, jo viņu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja darbos uz Toruņu. 1945. gadā Vinters nokļuva krievu gūstā un nonāca kādā gūstekņu nometnē pie Maskavas. Krievu virsnieki saskatīja viņa talantu un deva iespēju izveidot orķestri un iekārtot sev darbnīcu gleznošanai. Šajā laikā tapa daudz zīmējumu un gleznu, kurus Vinters tikai 2012. gadā pirmo reizi parādīja kādam viņa mākslas cienītājam, kurš bija jau rakstījis par gleznotāja dzīvi un daiļradi un kurš jau tajā pašā gadā publicēja tos grāmatā. 1947. gadā Vinters atgriezās Rīgā un sāka strādāt skolā, kur mācīja tēlotājmākslu un rasēšanu. Paralēli darbam skolā viņš pats mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 1949. gadā ieguva tur skolotāja darbam nepieciešamo pedagoģisko kvalifikāciju.
Daiļrade
labot šo sadaļuVinters glezno priekšmetiski, pārsvarā plenērā. Bērnībā un jaunībā viņš zīmēja ar zīmuli un tušas spalvu, tad kādu laiku sekoja linogrebumi un pasteļi līdz viņš nonāca pie darba ar eļļas krāsām. Ik pa laikam Vintera daiļradē parādījās akvareļi, un septiņdesmitajos gados kas īpašs – monotipijas. Gleznojot savas mīļās Latvijas ainavas visos gadalaikos, ziedus un pilsētas skatus, Vinters galvenokārt izmanto eļļas krāsas.
Padomju varas gados viņa darbu izstādes tika organizētas Rīgā un citās Latvijas PSR pilsētās. Kad Latvija 1991. gadā atguva brīvību, Vintera daiļradei tika pievērsta arvien lielāka uzmanība un tā guva atzinību. Vintera darbu personālizstādes notika regulāri ne tikai Latvijā, bet sākot ar 1993. gadu arī Anglijā un ASV un kopš 2006. gada Vācijā.[3] Viņa darbi arvien vairāk tiek piedāvāti pārdošanā mākslas galerijās visā pasaulē.
Kad 2013. gada 2. aprilī valsts vizītē Latvijā viesojās Turcijas prezidents Abdullahs Gils, Latvijas prezidends Andris Bērziņš pasniedza Gila laulātajam pārim kā dāvanu Edgara Vintera gleznu.
Privātā dzīve
labot šo sadaļu1951. gadā Vinters apprecēja savu kolēģi skolotāju Helmu Krauzi. 1958. gadā viņiem piedzima dēls Ilmārs. 2014. gada 2. maijā Vinteru apbedīja blakus viņa mātei Rīgas 1. Meža kapos.
Edgara Vintera studija Duntē
labot šo sadaļu2017. gada 10. jūnijs Duntē Minhauzena muzeja piebūvē atklāja Edgara Vintera studiju. Par mākslinieka radošo mūžu liecina viņa eļļas gleznas, akvareļi un monotipijas. Bez tam vēl par viņa dzīvi stāsta fotouzņēmumu klāsts, bet filmu fragmenti rāda, kā mākslinieks gleznojis plenērā.[4]
Glezniecības un foto kopīgā izstāde
labot šo sadaļuLaikā no 1972. līdz 2010. gadam gleznotājs Edgars Vinters ir radījis daudzas Vecrīgas ainavas. Ar mākslas platformas Art Platz palīdzību jau 2020. gadā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) tika parādīta Edgara Vintera gleznu izlases izstāde Atskaites punkts – Starting Point. Šo izstādi papildināja fotogrāfa Mārtiņa Kudrjavceva Vecrīgas ainavu fotogrāfijas, kas bija uzņemtas, raugoties no tiem pašiem skatu punktiem kā to bija darījis gleznotājs. Divu paaudžu mākslinieku darbi atšķirīgos mākslas veidos atklāja savu skatījumu uz Vecrīgu. Glezniecības vecmeistars Edgars Vinters atveidoja Vecrīgas bruģēto ielu un vēsturisko dievnamu senatnīgo šarmu, bet Mārtiņa Kudrjavceva kameras veidotajās Vecrīgas fotogrāfijās bija fiksētas laikmeta nestās pārmaiņas.[5]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu2009. gada 16. novembrī prezidents Valdis Zatlers pasniedza Edgaram Vinteram Triju Zvaigžņu ordeni.[6]
Daži darbi (atlase)
labot šo sadaļu- Galerija
-
Edgars Vinters, „Dālijas“, eļļa, kartons; 73 x 68 cm, 1981. gads (Privātā kolekcijā) -
Edgars Vinters, „Pujenes“, kartons, eļļa; 70 x 90, 1997(Hansa Joahima Gerbera kolekcija) -
Edgars Vinters, „Rīga. Vecā un Jaunā ģilde ziemas vakara saulē“, kartons, eļļa; 80 x95, 1975 (Hansa Joahima Gerbera kolekcija) -
Edgars Vinters, „Ziemas saule „Līčos“ pie Juglas ezera“, kartons, eļļa; 76 x 96, 1970 (Hansa Joahima Gerbera kolekcija) -
Edgars Vinters, „Mani bērzi vasarā“, kartons, eļļa; 65 x 87, 2001 (Hansa Joahima Gerbera kolekcija) -
Edgars Vinters: „R.Blaumaņa „Braki“ ziemā“, monotipija, 43 x 61, 1971 (Hansa Joahima Gerbera kolekcija) -
Edgars Vinters, akvarelis, 43 x 30, 1955
.jpg)
Literatūra
labot šo sadaļu- Hans Joachim Gerber, Ojārs Spārītis: Der lettische Maler Edgars Vinters, Verlag Zvaigzne ABC, Riga 2009. (ISBN 978-9934-0-0755-2; illustrierte Biografie in deutscher Sprache / ilustrēta biogāfija vācu valodā).
- Hanss Joahims Gerbers, Ojārs Spārītis: Gleznotājs Edgars Vinters, apgāds Zvaigzne ABC, Rīga 2009. (ISBN 978-9934-0-0756-9).
- Ginters Grass, Ojārs Spārītis, Hanss Joahims Gerbers: Es vēlos mājās pārnākt. Edgars Vinters. Karavīra zīmējumi, apgāds Zvaigzne ABC, Rīga 2012. (ISBN 978-9934-0-3231-8). Četrās valodās: latviešu / angļu / vācu / krievu.
- Hanss Joahims Gerbers, Ojārs Spārītis: Edgars Vinters - gaisma, krāsas, noskaņas / Licht, Farben, Stimmungen [Latviešu un Vācu] Apgāds Zvaizne, Rīgā 2019 g., ISBN 978-9934-0-8452-2
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Žurnāls Cīrulītis , 1934. - 1938. gads:
- Piecpadsmitgadīgā Edgara Vintera zīmējums ar spalvu. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Linogrebums – ilustrācija tautasdziesmai Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Zīmējums ar spalvu - ilustrācija tautasdziesmai Tumšā nakte, zaļā zālē Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Zīmējums ar spalvu - “Sala Baltezerā”.. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Linogrebums – “ Mārtiņa Lutera portrets” Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Linogrebums – “ Komponista Jāzepa Vītola portrets” Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Linogrebums „ Mācītāja un valodnieka Gotharda Frīdriha Stendera portrets“ Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Zīmējums „ Mana māja“ Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- E.Vinters spēlē savu kompozīciju „ Atmiņas par bērnību“ Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Ilustrācija „Ziemassvētku vakars“ Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē..
- ↑ Avīze Deutsche Zeitung im Ostland (1941. gada decembris - 1942. gada aprīlis):
- Zīmējums ar spalvu „Upīte ziemā“ Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Zīmējums ar spalvu „ Mežezers ziemā“. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Akvarelis „Lauku ceļš“. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Zīmējums ar spalvu „ Atkušņa laiks”. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Zīmējums ar spalvu “Pavasara dzidrais ezers”. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Edgara Vintera gleznas mākslas galerijās:
- Galerija Paintings.lv Arhivēts 2013. gada 20. jūlijā, at Archive.is
- Galerija Antonija
- Galerija Mākslas Vēstniecība
- ↑ www.minhauzens.lv Minhauzena muzejs Duntē]
- ↑ Izstāde Atskaites punkts – Starting Point.
- ↑ Raksts Arī ikdienišķajā ieraudzīt skaisto, Latvijas Avīze (2011. gada 21. maijs) ... Aizpērn mākslinieku E. Vinteru godināja viņa 90 gadu jubilejā, gleznotājs saņēma augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Priekš Latvijas - VISU! (Vinters plenērā). 1998, filma, reģisors Ilmārs Krū Zakss (1939-2008)