Augusts Briedis
Augusts Briedis (1877. gada 8. aprīlis — 1937. gada 3. decembris) bija latviešu žurnālists un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Latviešu zemnieku savienības pārstāvis.
| Augusts Briedis | |
|---|---|
 | |
| 1., 2. un 3. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1922. gads — 1931. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1877. gada 8. aprīlī Drustu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1937. gada 3. decembrī (60 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latviešu zemnieku savienība |
| Augstskola | Šaņavska universitāte |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzimis 1887. gada 8. aprīlī Drustu pagasta "Gauduļos".[1] Pašmācības ceļā ieguvis mājskolotāja tiesības. Strādājis par vidusskolas skolotāju Pēterburgā, no 1906. līdz 1912. gadam Jelgavā vadījis paša dibinātu tirdzniecības skolu. 1916. gadā beidzis Šaņavska universitātes Maskavā Sabiedriski juridisko fakultāti.[1][2]
Pirmā pasaules kara laikā darbojies Viskrievijas pilsētu savienībā kā rajona pārzinis un agronomiskās komitejas priekšsēdētājs, kā arī Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Kultūras biroja valdē Maskavā. Darbojies Vidzemes pagaidu zemes padomē, no kuras izstājies, kad tā kļuva lielinieciska. Darbojies Latvijas Republikas pagaidu parlamentā — Tautas padomē.[1] Ievēlēts 1., 2. un 3. Saeimā no Latviešu zemnieku savienības saraksta. Partijā darbojies no tās dibināšanas 1917. gadā. Bijis tās centrālās valdes loceklis.[1]
Darbojies žurnālistikā, bijis laikraksta "Sadzīve" redakcijā, veidojis rakstus laikrakstam "Brīvā Zeme", kā arī citiem ar Latviešu zemnieku savienību saistītiem izdevumiem.[1] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā pievērsies reliģijai, kļuva par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes locekli un sekretāru. Iemācījies sengrieķu valodu un vairākus semestrus apmeklējis lekcijas Teoloģijas fakultātē.[2]
Miris 1937. gada 3. decembra plkst. 6.45 Rīgas 2. slimnīcā no plaušu karsoņa.[3] Apbedīts 7. decembrī Rīgas Meža kapu Ģertrūdes draudzes nodalījumā.[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 41. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 A.M. «Augusts Briedis». Svētdienas Rīts, 1937. gada 12. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
- ↑ «Augusts Briedis miris». Brīvā Zeme. 1937. gada 3. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
- ↑ «Augusts Briedis pēdējā ceļā». Latvijas Kareivis. 1937. gada 8. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
 | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |