Jānis Barons
Jānis Barons (1898. gada 19. marts — 1945. gada 2. augusts) bija latviešu karavīrs, nacionālais partizāns. Lāčplēša Kara ordeņa un Viestura ordeņa kavalieris.
| ||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Drustu pagastā, zemkopis. Pirmajā pasaules karā dienējis latviešu strēlniekos.
Latvijas Bruņotajos spēkos dienējis no 1919. gada jūnija, piedalījies Latvijas brīvības cīņās — pret lieliniekiem un bermontiešiem. Par varonību, 1919. gada 22.novembrī Smārdes apkaimē veicot izlūkgājienu pretinieka aizmugurē, kura laikā iegūtās ziņas sekmēja uzvaru nākamajā kaujā, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.[1]
Pēc atvaļināšanas no dienesta 1921. gada maijā atgriezies dzimtajā Drustu pagastā, kur bijis lauksaimnieks, kā arī pagasta vecākais. 1939. gadā apbalvots ar Viestura ordeņa V šķiru (ar šķēpiem).[1][2]
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada jūnijā Baronam izdevās izvairīties no izsūtīšanas, tomēr deportēta tiek viņa ģimene. Pēc vāciešu ienākšanas līdz 1944. gada rudenim bijis pagasta vecākais.
Pēc Latvijas reokupācijas Barons iesaistījās nacionālo partizānu kustībā. Kritis kaujā ar čekistiem turpat Drustu pagastā, netālu no "Lejas Mindaugu" mājām, apbedīts Drustu kapos. Kaujas vietā uzstādīts piemiņas krusts.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera biogrāfija — Barons, Jānis Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ "Pagasta Dzīve" — "Apbalvoti" Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (1939.gada 1.jūnijs, Nr.11)
- ↑ Latvijas Okupācijas muzejs — Komunistiskā terora upuru un nacionālo partizānu piemiņas vietu saraksts Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.