Drustu pagasts

Drustu pagasts ir Smiltenes novada teritoriāla vienība. Pagasta centrs atrodas Drustos. Robežojas ar sava novada Launkalnes un Variņu pagastiem, Gulbenes novada Rankas pagastu, Cēsu novada Jaunpiebalgas, Zosēnu un Dzērbenes pagastiem.

Drustu pagasts
Ģerbonis
Novads:	Smiltenes novads
Centrs:	Drusti
Kopējā platība:	156,6 km2
• Sauszeme:	151,3 km2
• Ūdens:	5,3 km2
Iedzīvotāji (2024):	725
Blīvums (2024):	4,8 iedz./km2
Mājaslapa:	www.rauna.lv
Drustu pagasts Vikikrātuvē

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Dzestrene, Gauja, Naucupīte, Palsa, Pērļupe, Stādiņupīte, Ubeja.

Ezeri

Pagasta teritorijā ir 22 ezeri un 25 ūdenskrātuves ar platību lielāku par 1 ha.

Aldaru ezers, Auļukalna ezers, Brengūzis, Draudzesskolas ezers, Duniju ezers, Dūķis, Jaundrustu ezers, Jēcu ezers, Kreiļu ezers, Krogus ezers, Līnaizis, Naucu ezers, Nesaules ezers, Papalsis, Raudu ezers, Seisums, Slepkavu ezers, Stādiņu ezers, Tabiņu ezers, Valdieris un Vieslavēnu ezers.

Ūdenstilpes

Bumberģa dīķis, Glāznieku dīķi, Lībiešu dīķis, Tulču dīķis.

Vēsture

Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798).

Drusti pirmoreiz minēti 13. gadsimtā. 1262. gadā tie kļūst par bīskapa Alberta īpašumu. Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem. 1935. gadā pagasta platība bija 120 km² un tajā bija 1521 iedzīvotājs. 1945. gadā pagastā izveidoja Drustu un Pērļupes ciema padomes. 1951. gadā Drustu ciemam pievienoja daļu Pērļupes ciema, 1956. gadā Launkalnes ciemu, 1975. gadā Gatartas ciemu. 1990. gadā Drustu ciems pārdēvēts par pagastu. 2009. gadā Drustu pagasts apvienots ar Raunas pagastu izveidojot Raunas novadu. 2021. gadā Raunas novadu iekļāva Smiltenes novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 250 —     1959 1 786 −20.6% 1965 1 620 −9.3%	Gads Iedz. ±% 1979 1 372 −15.3% 1989 1 247 −9.1% 2000 1 221 −2.1%	Gads Iedz. ±% 2011 941 −22.9% 2021 752 −20.1%

Apdzīvotās vietas

Apdzīvotās vietas: Auļukalns, Baižas, Briņģi, Drusti, Dūķi, Gatarta, Jaundrusti, Mīlakšas, Skripsti, Tulči, Vāgāni.

Ievērojamas personības

• Augusts Briedis (1877—1937), latviešu žurnālists un politiķis.
• Jānis Barons (1898—1944), latviešu karavīrs, nacionālais partizāns.
• Jānis Burdajs (1909—1941), latviešu dzejnieks.
• Kārlis Barons (1912—1996), latviešu daiļdārznieks un ainavu arhitekts.
• Heinrihs Hāgemeisters (1784—1845), vācbaltiešu jurists un politiķis. Iestājās par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu.
• Ludvigs fon Hāgemeisters (1780—1833), vācbaltiešu jūrnieks, Aļaskas gubernators
• Pēteris Bērziņš (1882—1954), latviešu publicists un vēsturnieks.

• 
  Hāgemeistera izveidotais Ruso (1712—1778) piemineklis uz ezera saliņas (Broce, 1791)

Saimniecība