Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava. Daugavgrīvas apkaime atrodas Rīgas ziemeļrietumu daļā uz Buļļu salas (ietver arī neapdzīvoto Mīlestības saliņu). Tā robežojas ar Rītabuļļu, Bolderājas, Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas apkaimēm, taču savienojums pa sauszemi ir tikai ar Rītabuļļu apkaimi un Bolderāju (savienojums pa tiltu). Daugavgrīvas apkaimes robežas ir Rīgas līcis, Daugava, Loču kanāls, Buļļupe, Dzintara iela un taka, kas ved uz Rīgas līci. Apkaimē atrodas dabas parks "Piejūra", tā daļa ir starp Ziemeļupi un Ziemas ostu esošais dabas liegums "Daugavgrīva".[1]
| Daugavgrīva | |
|---|---|
 Parādes iela
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Kurzemes rajons |
| Pilsētas daļas | Memmes pļava |
| Platība | 10,147 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 9108 (2018) |
| Ievērojamas celtnes | Daugavgrīvas cietoksnis Daugavgrīvas bāka Ziemas osta Ūdens attīrīšanas stacija |
| Ūdenstilpes | Rīgas līcis Daugava Buļļupe |
| Parki | Dabas liegums |
| Transports | |
| Autobuss | 3., 30., 36., 56. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1016 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Daugavgrīvas apkaimes kopējā platība ir 10,147 km², kas ir divreiz vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējais platības rādītājs. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 831 metri. Centrālā Daugavgrīvas iela ir Parādes iela.
Vēsture
labot šo sadaļuDaugavgrīva (vācu: Dünamünde) vēstures avotos pirmo reizi minēta 1205. gadā, kad krusta karotāji vecās Daugavas grīvas labajā krastā (tagadējās Vecdaugavas krastā, Vecdaugavas apkaimē) uz Svētā Nikolaja kāpas (latīņu: Mons S. Nicolai) uzcēla cisterciešu klosteri. 1228. gadā kurši un zemgaļi to ieņēma un nopostīja. No 1305. gada, kad atjaunoto klosteri nopirka Livonijas ordenis, tajā atradās komturijas centrs — Daugavgrīvas pils. Nocietinājumiem pie Rīgas jūras vārtiem bija liela stratēģiska nozīme, un tie kļuva par Rīgas bīskapa atbalstītāju un ordeņa sadursmju objektu.
Daugavas gultnes rietumu atzars aptuveni tagadējās grīvas vietā izveidojās 1567. gadā. Vēl 1681. gadā tika uzturēts kuģu ceļš pa tagadējo Vecdaugavu, bet kārtējā ledus sastrēguma laikā tagadējo grīvu izskaloja dziļāku, un jau 17. gadsimta beigās Vecdaugava kļuva par nenozīmīgu atteku, kuras grīva aizsērēja.
Tagadējā vietā Daugavgrīva sāka veidoties 17. gadsimta sākumā. Par Daugavgrīvu cīņa notika arī 17. un 18. gadsimta karos. Poļu-zviedru kara laikā 1608. gadā zviedru armija uzcēla pirmos nocietinājumus Daugavas jaunajā grīvā (Neimindes skansti — Neumünde) un tajā nometināja 250 karavīru lielu garnizonu. Zviedru Vidzemes laikā 1640. gados uzbūvēja lielu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem, 1670. gadā inženieris Ēriks Dālbergs piecus agrākos bastionus paplašināja, uzbūvēja sesto bastionu, jaunus kazemātus, pulvera pagrabus, uzbēra vaļņus un padziļināja grāvjus. 1680.—1683. gadā Daugavgrīvas cietoksnī par garnizona luterāņu mācītāju kalpoja Ernests Gliks.
Pēc Lielā Ziemeļu kara (1700—1721) Daugavgrīvas cietoksni vairākkārt pārbūvēja un paplašināja. Pie cietokšņa izveidojās apdzīvota vieta. 17. gadsimtā Daugavgrīvā sāka darboties latviešu skola. 1773.—1776. gadā cietoksnī pēc Aleksandra Vista projekta uzcēla garnizona pareizticīgo baznīcu (Свято-Преображенская церковь). 18. gadsimta beigās Daugavgrīva kļuva par Rīgas ziemas ostu (tajā pārziemoja aptuveni 1000 kuģu gadā), bet pēc Rīgas—Bolderājas (Ostasdambja) dzelzceļa atklāšanas 1873. gadā — par priekšostu. 1852. gadā no Rīgas līdz Daugavgrīvas loču stacijai ierīkoja telegrāfu. 19. gadsimtā sāka veidoties arī dzīvojamais rajons, kur dzīvoja galvenokārt zvejnieki un ostas strādnieki.[2] 1863. gadā uzcēla Daugavgrīvas bāku, kuras augstums bija 31,4 metri (Pirmajā pasaules karā to nopostīja, 1921. gadā bāku atjaunoja un tās augstums bija 35,5 metri). 1865. gadā Rīgas biržas komiteja Daugavgrīvas ziemas ostā uzbūvēja slīpdoku. 1866. gadā blakus uzbūvēja mašīnbūves fabrika, bet pie tās 1898. gadā uzbūvēts peldošs doks.
1905. gadā Daugavgrīvas cietoksnī darbojās sociāldemokrātiskās partijas Rīgas komitejas kara organizācija. 1905. gada 23. jūnijā notika plaša demonstrācija, bet 22. oktobrī masu mītiņš. 20. novembrī Daugavgrīvas garnizona kareivji piedalījās masu mītiņā Bolderājā. 1909. gadā Daugavgrīvā bija jau uzceltas 110 ēkas un iedzīvotāju skaits bija aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, kuri galvenokārt bija ostas strādnieki un zvejnieki. 1915. gadā Daugavgrīvas cietoksnī formēja un apmācīja latviešu strēlnieku bataljonus. 1919. gada rudenī tur notika Latvijas armijas Daugavgrīvas garnizona nemieri.
1924. gadā Daugavgrīvu pievienoja Rīgas pilsētai.
20. gadsimta otrajā pusē vairumu koka apbūves nojauca un uzcēla padomju stila daudzdzīvokļu namus, kā arī saimnieciskas ēkas.[2]
Daugavgrīvas bāka
labot šo sadaļu
Daugavgrīvas bāka atrodas Daugavas kreisajā krastā pie ietekas jūrā. Pirmā karte, kurā atzīmēta bāka pie Rīgas, datēta ar 1536. gadu. Krievijas Impērijas bāku uzskaitē minēta arī Daugavgrīvas bāka — akmeņu krāvums, uz kura dedzis ugunskurs. No 1788. gada ugunskuru kurināja uz koka torņa augšējās platformas. 1812. gadā starp Daugavgrīvas bāku un Doma baznīcu ierīkoja semafora līniju[nepieciešama atsauce], bet 1819. gadā uzcēla jaunu koka torni (uz mūra cokola), kurā dedzināja ar reflektoriem aprīkotas eļļas lampas. Krimas kara laikā 1854. gadā Daugavgrīvas bākas koka daļu nojauca un pamatos novietoja lielgabalus. 1857. gadā torni atjaunoja.
1863. gadā uzstādīja saliekamu čuguna torni, bet 1915. gadā to uzspridzināja, tādēļ 1921. gadā uzbūvēja cilindrisku dzelzsbetona torni. Otrā pasaules karā torni atkal uzspridzināja. 1945. gadā uzcēla koka pagaidu torni, bet kopš 1957. gada kompleksā ar miglas signālu un radiobāku darbojas pašreizējā bāka. Tas ir cilindriskas formas dzelzsbetona tornis ar baltu zibšņa uguni, kura augstums ir 35 metri virs jūras līmeņa.
Izglītība
labot šo sadaļuDaugavgrīvas apkaimē darbojas Latvijas Jūras akadēmija un Rīgas Daugavgrīvas pamatskola.
Tā kā kopā ar Bolderājas divām vidusskolām (19. un 33. vidusskolu) abās apkaimēs 2017. gadā mācījās tikai 183 vidusskolēni, turklāt divās no šīm skolām obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss bija mazāks par 35%, tika ierosināts šīs trīs vidusskolas reorganizēt par pamatskolām vai arī izveidot vienu kopīgu vidusskolu.[3]
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Zviedru armija bombardē Daugavgrīvas cietoksni -
Daugavgrīvas cietokšņa pareizticīgo baznīca (Broce, 1800) -
Vācijas ķeizars Vilhelms II 1917. gadā inspicē cietoksni -
Vieni no vārtiem, kas ved cietoksnī -
Daugavgrīvas mols 2021. gada novembrī -
Skats uz Bolderājas dzelzceļa tiltu, ko līdz 2002. gada novembrim izmantoja arī autotransportam.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIevērojamas personības
labot šo sadaļu- Augusts Lūkins (1898—1968), Latvijas politiķis. Bijis 3. un 4. Saeimas deputāts
Ar nosaukumu saistīti raksti
labot šo sadaļuPiezīmes
labot šo sadaļuRakstā izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājaslapas un Rīgas pašvaldības portāla
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Sakops dabas liegumu Daugavgrīva». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2024-06-24.
- ↑ 2,0 2,1 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 1. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 157.-160. lpp. ISBN 978-9934-11-935-4
- ↑ Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā LETA 2017. gada 25. oktobrī
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daugavgrīva.- Daugavgrīva portālā apkaimes.lv
- Dinamindes cietoksnis — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
