Dienvidosetija

Dienvidosetijas Republika
Dienvidosetijas Republika Республикæ Хуссар Ирыстон ; სამხრეთი ოსეთი; Республика Южная Осетия
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Dienvidosetijas himna;
	Location of Dienvidosetija
Galvaspilsēta	Chinvala
Valsts valodas	Osetīnu, gruzīnu, krievu
Etniskās grupas (1970)	osetīni (66,5%), gruzīni (28,3%), krievi (1,6%)
Valdība	Prezidentāla republika; (de jure Gruzijas sastāvdaļa)
No Gruzijas	1991. gada 28. novembrī
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	Krievijas rublis (RUB)
Laika josla	(UTC+4)

Dienvidosetija (osetīnu: Хуссар Ирыстон, Khussar Iryston; gruzīnu: სამხრეთ ოსეთი, Samxret Oseti; krievu: Южная Осетия, Yuzhnaya Osetiya) ir Gruzijas reģions, kas pēc PSRS sabrukuma pasludināja neatkarību, ko neatzīst lielākā daļa pasaules valstu.

1990. gada 11. decembrī Gruzijas Republikas parlaments pieņēma likumu "Par Dienvidosetijas autonomā apgabala likvidēšanu", ieviešot provincē ārkārtas stāvokli un ievedot tur policijas un armijas vienības. Sākās atklāta karadarbība starp autonomijas milicijas un zemessardzes spēkiem no vienas un Gruzijas Republikas spēkiem no otras puses. 1992. gada ziemā tika noslēgts pamiers — t.s. Dagomisas vienošanās (Дагомысскиe соглашения).

2008. gada augustā līdz ar vēl vienu Gruzijas mēģinājumu pārņemt kontroli pār separātisko provinci, atsākās karadarbība. Dienvidosetijas karaspēku atbalstīja Krievijas Bruņotie spēki, kas uzbrukumu atvairīja un iebruka Gruzijas kontrolētajā teritorijā, aizsākot Krievijas—Gruzijas karu. 2008. gada 28. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas Republikas neatkarību. Gruzija, savukārt, uzskata Dienvidosetiju par Krievijas okupētu teritoriju.

Vēsture

Osetīnietes mājas darbos (XIX gs.)

Alanu vēsturiski apdzīvotā teritorija Ziemeļkaukāza stepēs (1770. gada karte, izmantojot ziņas no sengrieķu avotiem).

Osetīns XVIII gs. tērpā

Osetīnu apdzīvotā teritorija Gruzijas kartē

No 7. līdz 13. gadsimtam tagadējās Ziemeļosetijas teritorijā pastāvēja sarmatu Alanijas valsts, kas gāja bojā mongoļu uzbrukuma rezultātā (1238—1239). Alani patvērās Gruzijas teritorijā, kur 1326. gadā Gruzijas cars Georgijs V (გიორგი V ბრწყინვალე, Giorgi V Brtskinvale) ieņēma pēdējo alanu kontrolēto cietoksni Gori. Līdz 18. gadsimtam šī teritorija bija daļa no gruzīnu Kartlijas un Imeretijas kņazistu teritorijas, kas 1774. gadā kļuva par Krievijas Impērijas daļu.

1922. gada 20. aprīlī to ieļāva Gruzijas PSR sastāvā kā Dienvidosetijas apgabalu, kurā tika apvienotas arī daļas no bijušās Tiflisas guberņas Gori un Dušeti pagastiem, kā arī daļas no bijušās Kutaisi guberņas Rači un Šoropani pagastiem. Ar PSRS konstitūciju (05.12.1936.) un Gruzijas PSR konstitūciju (13.02.1937.) apgabalam tika piešķirta iekšējā autonomija un tas tika pārdēvēts par Dienvidosetijas autonomo apgabalu Gruzijas PSR sastāvā (krievu: Юго-Осетинская автономная область в составе Грузинской ССР) ar galvaspilsētu Chinvalu.

1989. gada 10. novembrī Dienvidosetijas autonomā apgabala tautas deputātu XII ārkārtas sesijā tika pieņemts lēmums palielināt pašpārvaldes autonomijas tiesības, mainot autonomā apgabala statusu uz autonomās republikas statusu, vēršoties ar statusa maiņas lūgumu PSRS un Gruzijas PSR Augstākajās Padomēs. 1989. gada novembra beigās autonomā apgabala milicija (ekvivalents valsts policijai) apturēja autobusu kolonnu, kas devās no Gruzijas uz Chinvalu, lai piedalītos mītiņā par Gruzijas atdalīšanos no PSRS. Šis incidents aizsāka bruņotas osetīnu un gruzīnu sadursmes apgabalā.

1990. gada 20. septembrī Dienvidosetijas autonomā apgabala tautas deputātu padome pieņēma deklarāciju par Dienvidosetijas valstisko suverenitāti, pārdēvējot apgabalu par Dienvidosetijas Padomju Demokrātisko Republiku, un vērsās PSRS Augstākajā Padomē ar lūgumu uzņemt PSRS sastāvā.

21. septembrī Gruzijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs izsludināja šo lēmumu par nelikumīgu.

1990. gada 28. novembrī DPDR tautas deputātu XVI sesijā teritorijas nosaukums tika mainīts uz "Dienvidosetijas Padomju Republika".

1990. gada 11. decembrī Gruzijas Republikas parlaments pieņēma likumu "Par Dienvidosetijas autonomā apgabala likvidēšanu", anulējot osetīnu teritorijas pašpārvaldes autonomiju, sadalot teritoriju daļās, kas tika pievienotas blakus esošajām administratīvajām teritorijām (turpmāk oficiālajos dokumentos šo teritoriju dēvē par Šida Kartli (iekšējā Kartlija)).

1991. gada 1. septembrī, pamatojoties uz referendumā pausto iedzīvotāju nostāju, DSR Augstākā Padome pasludināja par atdalīšanos no Gruzijas Republikas un pievienošanos Krievijas Federācijai. 26. novembrī Dienvidosetijas Sociālistiskā Republiku DSR Augstākā Padome pārdēvēja par Dienvidosetijas Republiku (Respublikae Xyssar Iryston).

1992. gada 29. maijā DR AP, balstoties uz referenduma (19.01.1992.) rezultātiem, proklamēja Dienvidosetijas Republikas kā neatkarīgas valsts suverenitāti.

Nevienu no šiem t.s. Dienvidosetijas Republikas juridiskajiem aktiem Gruzijas Republika neatzina, un juridiski šī teritorija ir Gruzijas Republikas daļa (sk. Gruzijas—Dienvidosetijas konflikts).

Skatīt arī

Abhāzijas un Dienvidosetijas tiesiskais statuss

Literatūra

Очерки истории Юго-Осетии. - Цхинвали, 1969
Техов Б. В., Очерки древней истории и археологии Юго-Осетии. - Тблиси, 1971
Цховребов В. Д., Первые шаги социал-демократического движения в Южной Осетии. - Цхинвали, 1973
Цховребов Н. 3., Очерк истории Юго-Осетинской организации Коммунистической партии Грузии, 1905—1921 гг. - Сталинири, 1961
Плиев Б. 3., Цховребов И. Н., Образование Юго-Осетинской автономной области. - Цхинвали, 1972
Плиев Б. 3., Трудящиеся Юго-Осетии в период Великой Отечественной войны. - Сталинири, 1957
Джандиери М. И., Лежава Г. И., Архитектура горных районов Грузии. Хевсуретия, Южная Осетия, Горная Рача и Нижняя Сванетия. - Москва, 1940
Санакоев Б. И., Художники Юго-Осетии. - Сталинири, 1957
Чибиров Л. А., Осетинское народное жилище. - Цхинвали, 1970
Робакидзе А. И., Гегечкори Г. Г., Формы жилища и структура поселения горной Осетин. - Тбилиси, 1975
Цабаев В., Юго-Осетинский государственный драматический театр им. К. Хетагурова. - Сталинири, 1957

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidosetija.