Daugmales pagasts

(Pāradresēts no Daugmales ciems)

Daugmales pagasts ir viena no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Ķekavas pagastu un Baldones pagastu, Ogres novada Tomes pagastu un pa Daugavu ar Ogres novada Tīnūžu pagastu un Salaspils novada Salaspils pagastu.

Daugmales pagasts
Daugmales pagastа ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ķekavas novads
Centrs: Daugmale
Kopējā platība:[1] 65,8 km2
 • Sauszeme: 58,0 km2
 • Ūdens: 7,8 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 315
Blīvums (2024): 22,7 iedz./km2
Daugmales pagasts Vikikrātuvē

Pagasta platība ir 6263 ha, no kuriem lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 1365,6 ha (22%), meži 3796,8 ha (61%).

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Upes: Ēturga, Meitupe, Raģupīte, Varžupīte.

Ezeri: Lejasezers.

Izveidots kā Līves-Bramberģes pagasts, 1920. gada zemes reformas laikā Līves muiža sadalīta 78 vienībās 540 ha kopplatībā, Brambergas muiža 36 vienībās 161 ha kopplatībā, bet Kalna muiža 18 vienībās 126 ha kopplatībā.[4] 1925. gadā to pārdēvēja par Daugmales pagastu. 1935. gadā Rīgas apriņķa Daugmales pagasta platība bija 24,2 km² un tajā dzīvoja 859 iedzīvotāji.[5]

1945. gadā pagastā izveidoja Daugmales un Strēlnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Daugmales ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947-1949) un Baldones (1949-1974) un Rīgas (1947-1951; 1974-1990) rajonos. 1951. gadā Daugmales ciemu likvidēja, teritoriju pievienojot Strēlnieku ciemam. 1960. gadā likvidēts Strēlnieku ciems, tā teritoriju sadalot starp Ķekavas ciemu un Ķeguma lauku teritoriju. Daugmales ciems atjaunots 1974. gadā, izdalot tā teritoriju no Ķekavas ciema.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Daugmales pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ķekavas novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi

labot šo sadaļu

Daugmales pilskalns

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns ir sena apdzīvota vieta Latvijā. Tas bijis apdzīvots jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē.. No 10. līdz 12. gadsimtam tas bijis viens no lielākajiem tirdzniecības un amatniecības centriem Baltijā. To apdzīvoja zemgaļi un lībieši. Par tirdzniecības sakariem liecina no Krievzemes, Skandināvijas, Rietumeiropas, Bizantijas, Ungārijas un arābu zemēm ievestas senlietas, kas atrastas arheoloģiskos izrakumos. Pilskalna aizsargvalnis ir 7 m augsts un 80 m garš. Tā tuvumā atradusies senpilsēta un kapulauks.

Pamatraksts: Nāves sala

Nāves sala, agrāk pussala, tagad sala, pazīstama no Pirmā pasaules kara kaujām. Šeit bija ierīkots nocietināts placdarms garnizonam, kas bija palicis Daugavas kreisajā krastā pēc krievu armijas atkāpšanās 1915. gada rudenī. Šeit 1916. gada 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums. 1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors bija Eižens Laube.

  • Sakaiņu pilskalns, 32 m augsts.
  • Senču svētkalniņš ar tēlnieka Tālivalža Muzikanta skulptūru "Važu rāvējs" (1994.)
  • Raģu dižozoli, apkārtmērs 6 — 6,95 m.
  • Lejas ezers

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935859—    
1979723−15.8%
GadsIedz.±%
1989891+23.2%
2000934+4.8%
GadsIedz.±%
20111 051+12.5%
20211 258+19.7%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākā apdzīvotā vieta un pagasta centrs ir Daugmale.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 1.07.2015
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 4821. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP