Riharcc

Mans diskusiju arhīvs

2009. gada februāris — marts

Lielā spēle

Vajadzēja ar "Pārvietot", lai saglabājas hronoloģija un diskusija. Tas viss pieder pie lietas. Izdari labāk no jauna. --Kikos 09:08, 28 martā, 2009 (UTC)

Es nesapratu :) Un pašlaik ļoti steidzos - esi tik labs un izdari kā vajag pareizi :) Nākošreiz zināšu.--Riharcc 09:14, 28 martā, 2009 (UTC)

Paldies - tagad zināšu, kā tas jādara, tikai nesaprotu, kā es savā smilšu kastē tagad varu veidot nākamo rakstu, jo uzreiz pāradresējas uz rakstu Lielā spēle. Ja būtu darījis, kā sākumā (pārkopēt un smilšu kastē sākt jaunu), tad man šis jautājums nebūtu.--Riharcc 13:16, 28 martā, 2009 (UTC)

Elementāri, Vatson! Tad, kad tu caur savu smilšu kasti aizej uz Lielo spēli, augšējā kreisā stūrī parādās pāradresācijas links "Lietotājs:Riharcc/smilšu kaste". Uz to arī spied un nonāksi atpakaļ savā smilšu kastē. Tālāk kā parasti, tikai izdzēs to pāradresācija rindiņu (tāpat diskusijas lapā). --Kikos 15:12, 28 martā, 2009 (UTC)

Diskusijas

Diskusijas mums pieņemts nedzēst. Ja ir pārak liela, to var ielikt arhīvā. Piemēram, vari uztaisīt lapu "Lietotāja diskusija:Riharcc/Arhīvs1" vai kā savādāk. --Dainis 19:01, 28 martā, 2009 (UTC)

Piemēram, tā, kā manā diskusijā. Dzēst nevar tādēļ, ka tur ir arī citi lietotāji roku pielikuši un informācija var būt noderīga daudziem. --ScAvenger 19:03, 28 martā, 2009 (UTC)

Nav problēmu - nebiju iedomājies, ka kādu vēl tas varētu interesēt :)). Kā tur ir ar to arhivēšanu - pārkopēju no ScAvenger diskusijas, viņa vārdu nomainīju pret savējo, datumus arī, bet neizdevās arhivēt... Ko vēl neesmu izdarījis, ka nearhivējas? Vienkārši apgrūtina darbu tā rullēšanu uz leju katru reizi, kad diskusijā ierakstīts kas jauns, tādēļ gribēju no tā atbrīvoties ;)--Riharcc 19:17, 28 martā, 2009 (UTC)

He! Tev vēl šī diskusija ir īsiņa! Dari tā: Lietotāja diskusija:Riharcc/Arhīvs1 lapā iekopē to daļu, kuru gribi dzēst no aktuālās diskusijas un lieta darīta. Diskusiju lapas sākumā tikai ieliec linku uz arhīva lapu. --Kikos 19:19, 28 martā, 2009 (UTC)

Skaidrs :)--Riharcc 19:22, 28 martā, 2009 (UTC)

Tajā arhīvā jāiekopē teksts no šīs diskusijas un no šejienes tad jau drīkstēs dzēst ārā tekstu. Vēlams būtu arī atstāt saiti uz arhīvu tepat. Bet vispār nedomāju, ka šī diskusija būtu par lielu, es uz savējās vienkārši uzklikšķinu uz pēdējo sadaļu satura rādītājā un viss, gatavs. Man tas necik netraucē, ka man tur jau daudz kas cits sakrājies. Un kādreiz tiešām noder tie ieteikumi, info, saites u.c. kas ir diskusijās. Bet dzēst gan nevajag. --Romāns Kolduns 19:25, 28 martā, 2009 (UTC)

Gērboņi

Nepieciešams padoms, kā pašam uztaisīt ģērboni bez fona (kā šeit). Man ir gan Photoshop gan AutoCAD (visdrīzāk, ka būs jāzīmē ar AutoCAD), bet līdz šim šādus attēlus nav nācies taisīt. Paldies jau iepriekš.--Riharcc 10:18, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Ja ģerbonis jau ir gatavs rastra formātā, bet vajag tikai caurspīdīgu fonu, tā būs šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem - jebkurā daudzmaz normālā grafiskajā redaktorā (kaut vai GIMP) iezīmējam visu fonu un norādām kā caurspīdīgu. Jāsaglabā kā GIF, jo JPG caurspīdīgumu neatbalsta. Ja ir gatavs SVG fails, tad caurspīdīgumu var uztaisīt ar InkScape, nepārveidojot rastra formātā. --ScAvenger 10:26, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Nesapratu un man nekas nesanāca, var nedaudz vienkāršākā valodā? :) - pieņemsim, esmu uzzīmējis AutoCADā (vektoriāls formāts), bet, lai dabūtu ārā no viņa, ir jāpārveido rastra - tā kā JPG nevar, tad izvēlējos .png (kā tam Pakistānas ģērbonim). Atveru bildi Photoshopā un viņai, protams, apkārt ir tas baltais fons - kas tieši man jādara, lai saglabātu attēlu bez tā fona?--Riharcc 10:52, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

PNG arī atbalsta caurspīdīgumu, bet iespējams, ka AutoCAD nevar izveidot caurspīdīgus slāņus (neesmu ar šo programmu īpaši darbojies). Tomēr tā ir drusku citiem mērķiem domāta programma. Paskaties, vai kaut kur nav komanda Transparent layer vai uz to pusi. Pamēģini nokonvertēt autokada vektorfailu uz SVG formātu un apstrādāt ar InkScape, pārsvarā vikipēdijas vektorgrafika ir ar InkScape taisīta. --ScAvenger 11:09, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Uztaisīju - patiesībā ļoti vienkārši - sākumā uzzīmēju AutoCADā, tad Photoshopā ar dzēšgumiju noņēmu nevajadzīgos baltumus (kad sāk dzēst, zem ģērboņa slāņa parādās jauns - balts pamata slānis) un pēc tam izdzēsu balto pamatslāni - paliek tikai ģērbonis bez fona.--Riharcc 16:07, 30 aprīlī, 2009 (UTC)

Infokastes

Ir jau tāda infokaste Veidne:Infokaste Latvijas novads (jau pietiekosi plaši pielietota un stipri līdzīga). Ar karogu un ģerboni. Sk. Ādažu novads. --Kikos 12:24, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Jā, tiešām - nebiju ievērojis. Bet tur trūkst apdzīvotas vietas, mērs un reģions, kurā novads iekļaujas - manuprāt diezgan svarīgi rādītāji - varbūt mēģināšu abas apvienot un izveidot Veidne:Infokaste Latvijas novads2 vai kaut kā tā...--Riharcc 12:31, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Nevajag apvienot. Apdzīvotas vietas var vienkārši kastei pievienot klāt, bet par mēriem kādu laiku atpakaļ spriedām, ka varbūt sākumā nelieka, jo nav pārliecības, ka datus pēc tam arī operatīvi atjaunos, bet ja tu uzņemies šo misiju, tad var pielikt arī mērus. --Digital1 (uzrunāt) 12:37, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Apdzīvotās vietas arī labāk nelikt kastē, bet rakstā. Kas ir reģions? --Kikos 12:41, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Jā, apdzīvotas vietas un reģionu vajadzētu pievienot. Par mēriem - tiem noteikti ir jābūt, tas ir ļoti svarīgs fakts manuprāt. Drīz būs vēlēšanas un pamatā mēri nemainās tik bieži kā ministri :). Domāju, ka ja pēc vēlēšanām sarakstītu, tad pāris gadus varēs mierīgi stāvēt. Es uzņemos regulāri uzmanīt tikai sevis izveidotā raksta mēru. Būtu Tev ļoti pateicīgs, ja Tu pievienotu manis minētās 3 sadaļas (izskatās, ka Tu no tā visa saproti daudz vairāk kā es). Reģioni tagad būs rajonu vietā - Z-Kurzemes, D-Kurzemes, Zemgales, Lielrīgas, Vidusdaugavas, Z-Vidzemes, D-Vidzemes, Z-Latgales un D-Latgales. Ja jau liekam infokastēs jaunās kartes (kuras vēl neatbilst patiesībai), tad jau būtu jāraksta arī reģioni.--Riharcc 12:46, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Vienīgais šeit rodas atkal nākamais jautājums, kur tad ir reģionu robežas? Cik zinu, tad tādu tā īsti nav - varbūt kļūdos, bet man tas izskatās pēc personal research. --Digital1 (uzrunāt) 12:48, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Nē, tā nav mana personīgā ideja - pirms kāda laika avīzē bija smuka karte ar stingrām robežām, bet, nu labi - varam tad tagad to neminēt līdz tā reforma būs galā un viss būs skaidrs ar tiem novadiem un reģioniem.--Riharcc 12:59, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Pieliku infokastē mēru un mēra gadu. Vai iz zināms, ka novadu priekšnieki sauksies par mēriem? Par reģioniem: neesmu redzējis nevienu dokumentu, kur tādi būtu apstiprināti. Par apdzīvotajām vietām: neredzu jēgu. Dažos novados būs desmitiem (Latgalē) un smukāk tas izskatīsies pašā rakstā, kur varēs salikt tabulu ar iedzīvotāju skaitiem un apdzīvoto ciemu tipiem. Tad jau drīzāk varētu likt iekšā pakalpojumu centrus, kur tādi būs. --Kikos 13:15, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Nezināju, ka Latvijā ir mērs, varbūt tas ir kāds mēris? --Bebers 13:18, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

P.S. Latvijā NAV mēru!!! --Bebers 13:20, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Jāpajautā guglei.--Riharcc 13:28, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Jautā, bet lūdzu uzrādīt konkrētu likumu, kur es varētu izlasīt par to mēri. Ja žurnaļagas lieto šādu vārdu, tas vēl nenozīmē, ka tas ir patiess. Šeit it kā ir enciklopēdija... --Bebers 13:30, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Nekļūsim smieklīgi - tas ir oficiāls amats - kā gan žurnālisti ko tādu varētu izdomāt? Par reģioniem - šķiet, ka Digitālajam ir taisnība par tām novadu robežām - izskatās, ka viņi paši vēl tomēr nav īsti tikuši ar to galā:

Latvijas vēstnesis

• Reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepcija
• Publicēta: 09.09.1999.

7. Reģionu skaits un teritorijas

• Latvijā izveidojami 9 administratīvie reģioni:
• Ziemeļkurzemes reģions;
• Dienvidkurzemes reģions;
• Zemgales reģions;
• Rīgas reģions;
• Rietumvidzemes reģions;
• Austrumvidzemes reģions;
• Vidusdaugavas reģions;
• Ziemeļlatgales reģions;
• Dienvidlatgales reģions.
• Reģionālo pašvaldību pakalpojumu sniegšanas vietas, ievērojot iedzīvotāju intereses, nosaka reģiona pašvaldība.
• Reformas gaitā paredzama robežu un reģionu nosaukumu precizēšana, tai skaitā saistībā ar notiekošo vietējo pašvaldību robežu maiņu apvienošanās procesā.

• Latvijas Vēstnesis: Lielākā daļa SAPARD naudas tikusi turīgākajiem Latvijas reģioniem (tabula. LAD apstiprināto projektu rādītāji reģionu griezumā (14.04.2004.))(Publicēta: 20.07.2004)

Atbalstīto projektu skaits ES finansējums (Ls)

• • Ziemeļvidzemes reģions 421 9 605 160
  • Ziemeļkurzemes reģions 170 3 920 196
  • Dienvidkurzemes reģions 130 2 873 786
  • Zemgales reģions 302 8 904 832
  • Lielrīgas reģions 240 7 213 354
  • Dienvidlatgales reģions 123 2 737 550
  • Ziemeļaustrumu reģions 96 1 884 175
  • Viduslatvijas reģions 125 1 415 615
  • Austrumlatgales reģions 91 1 296 412

Tad tiešām viņus vēl pagaidām nerakstām.--Riharcc 13:37, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Nē, nu protams, pasniedzējs, kurš uztur savu biroju un vēl ir LU valstiesību katedras pasniedzējs un padomnieks tiesībsarga birojā, stāsta studentiem muļķības augstākajā pakāpē:D Iedod likumu palasīt, ja reiz tu saki, ka mums ir MĒRI... --Bebers 13:42, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Kā tad Tavs pasniedzējs sauc novadu vadītājus, ja reiz visā Latvijā viņus sauc par mēriem? Kārtējais pārgudrelis (profesors), kurš izmanto iespējamās likumu nepilnības - man arī ir tādi pasniedzēji (es tiešām neatradu tādu likumu).--Riharcc 13:56, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Padomes priekšsēdētājs, tā viņus sauc un jau no pirmskara Latvijas laikiem, ja kas. Ar savu "kārtējo" gan vari iet iespraust sevi vienā vietā, tu jau te esi vienīgais "pārgudrelis", ja spried par likuma nepilnībām. Tipa baigi ķīmiķos jūs pētāt likumu nepilnības. It kā jau nav smuki cilvēkam, kas ticis līdz augstskolai vervelēt kā tiem deģenerātiem un "ekspertiem" no DELFInārija... Atradīsi likumu, kur lietots vārds MĒRS (www.likumi.lv) būsi dienas varonis, bet tikmēr lūdzu pieņem to, kā tas ir. P.S. Un lūdzu neapvainojies. Es ķīmiķus neesmu saucis ne par pārgudreļiem, ne muļķiem, jo vienkārši es šo jomu nepārvaldu un tāpēc neizdaru stulbus pieņēmumus par "pārgudrajiem" profesoriem. --Bebers 14:14, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Novados nav padomes, bet gan domes, tā kā tas padomes priekšsēdētajs nav pareizi. Par mēru Tev piekrītu - ja nav likuma, tad nevar rakstīt - vienkārši man tas likās tik pašsaprotami un vispārpieņemti, ka doma par likuma neesamību pat neienāca prātā. Neņem ļaunā - negribēju nevienu aizvainot :)--Riharcc 14:20, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Atklāti teikšu, ka neesmu novados iedziļinājies. Bet nu lietas būtība ir tāda, ka padome ir zīmols zem kura atrodas dome, nu un tas, ko mēs varētu saukt par "vietējo izpildvaru". Domē sēž politiķi, respektīvi, deputāti, kurus ievēl. Tas ir padomes politiskais "orgāns". Varbūt, ka tagad arī sauks par tikai par domi, bet nu īsti neticās, jo sava pēctecība ir jāievēro. Līdz Ulmaņa apvērsumam ar saucās tikai "dome", bet tad nomainīja uz latviskāku variantu "padome". Mērs jau ir tīri sarunvalodas vārds, kurš ir iegājies ne tikai pie mums, bet arī austrumeiropā, nu un citus. Tāpat jau ir arī pilsētas, pagasta, novada galva. ASV ar bija kaut kāda fīča ar to mēra nosaukumu, jo laikam tas attiecās tikai uz lielām pilsētām, kurām ir satelīti apkārt vai kā savādāk. P.S. Paklau, atvaino man par to, ko uzrakstīju. It kā jau pašam vajadzēja savaldīties, bet nu parasti viss nonāk līdz šādam gala iznākumam.

Tepat Lietuvā ir oficiāli mēri, bet mums tiešām likumā ir minēti tikai metroloģiskie mēri un soda mēri :) Protams, nav aizliegts to "mēru" lietot sarunvalodā kā tādu poētismu, bet mums ir jābūt precīziem. Cik sapratu no likumiem, mums novadiem ir domes, bet rajoniem un pagastiem - padomes. --ScAvenger 14:51, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Spriežot pēc šitā, laikam pareizi būtu Domes priekšsēdētājs(a) - tā tad laikam arī veidnē vajadzētu ierakstīt.--Riharcc 14:57, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Domes priekšsēdētājs(a) man liekas vispareizākais variants, bet šajā gadījumā bez pierādījumiem (likuma) laikam tomēr nevarēs apieties - lai ir pamatojums. --Digital1 (uzrunāt) 21:21, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Nu ir tas pēdējais pareizs, vyss ir okokok! --Bebers 21:29, 27 aprīlī, 2009 (UTC)

Nozīmju atdalīšana

Vēlos padomu, kā labāk izveidot nozīmju atdalīšanu vārdam Ozolnieki - Ozolnieki var būt stacija (tur viss skaidrs Ozolnieki (stacija)) un Ozolnieki var būt divas apdzīvotas vietas Latvijā: viena Jelgavas rajonā - liels (ap 4000 iedzīvotāju) ciemats - novada centrs, bet otra Ozolnieki Tukuma rajonā, netālu no Slampes - neliela apdzīvota vieta. Kaut kā negribētos rakstīt Ozolnieki (Jelgavas rajons) un Ozolnieki (Tukuma rajons), jo to rajonu jau tūlīt vairs nebūs. Esmu ievērojis, ka Ozolnieki (tie kas pie Jelgavas) iekšējās saites neredzamajā daļā parasti ir atstāti kā Ozolnieki, bet tie otri - Ozolnieki (Slampe) - man tas neliekas īsti pareizi. Kādi padomi?--Riharcc 07:20, 1 maijā, 2009 (UTC)

Mans ieteikums būtu: Ozolnieki - novada centrs, Ozolnieki (Xxxxx pagasts) - tas tur Tukuma rajonā, Ozolnieki (stacija) un Ozolnieki (nozīmju atdalīšana). --Kikos 08:14, 1 maijā, 2009 (UTC)

Dzēst

Lūgums kādam no adminiem izdzēst rakstu Ozolnieku novads, lai atbrīvotu vietu uzlabotākam variantam no manas smilšu kastes. Paldies jau iepriekš.--Riharcc 10:47, 1 maijā, 2009 (UTC)

Darīts. --Kikos 11:25, 1 maijā, 2009 (UTC)

Saeimas veidne

Pabriks un Štokenbergs Saeimā ir bez frakcijas, lai gan ir SCP biedri. Frakcijā ir jābūt vismaz 5 biedriem. --SpeedKing (runāt) 13:57, 11 jūnijā, 2009 (UTC)

Labi, kļūdījos :)--Riharcc 18:33, 11 jūnijā, 2009 (UTC)

Par jaunām lapām

Pavisam jaunas lapas parasti neatzīmē kā maznozīmīgas; izņēmums var būt pāradresāciju lapas. Vikipēdija:Maznozīmīgs labojums :) --Kurlandlegionar 17:08, 20 jūnijā, 2009 (UTC)

Skaitļu pieraksts

Latviešu valodā tūkstošus ar pieturzīmēm neatdala. Kā kompromiss varētu būt atstarpe. --Kikos 09:01, 24 augustā, 2009 (UTC)

Jā, protams, mana vaina - es sākumā veidoju infokastes angļu valodā un tagad automātiski pārkopēju - neievēroju :).--Riharcc 09:17, 24 augustā, 2009 (UTC)

Ja Tu grasies iet cauri visiem novadiem, tad pa ceļam varētu likvidēt arī Lietotāja Pirags ieviesto Administratīvi teritoriālā reforma bez lielā sākumburta un slīpraksta. Vēl, manuprāt, smuki izskatītos, ja infokastēs teritoriālās vienības, kur viņas vairāk par 6-7, ielikt iekš {{Collapsible list}}. Sk. Daugavpils novads. --Kikos 12:27, 24 augustā, 2009 (UTC)

Jā man, arī nepatika tā "2009. gada teritoriālās reformas rezultātā" (jo reforma nav 2009. gada, bet jau vismaz 10 gadus veca, kad sāka veidot pirmos novadus). "Administratīvā" un slīprakstu pievienoju es, lai vismaz kaut kā to labotu. Es arī esmu par šī teikuma svītrošanu vispār. Vēl viena lieta - ko darīt ar iekšējām saitēm uz pagastiem no-viena-pagasta-veidotiem-novadiem? Skatos, ka tur no pagasta uzlikts REDIRECTs uz novadu, līdz ar to padarot neiespējamu veidot iekšējo saiti uz bijušo pagastu (piem., Iecavas pagasts). Es tomēr uzliku iekšējo saiti ar domu, ka Tu veido tos pagastu rakstus, kur būs minēti visi pagasti un līdz ar to saite atkal darbosies (tā izdarīju ar Ādažu pagasts Ādažu novadā. Ja ir vēl kādi ieteikumi - liec tik priekšā.--Riharcc 12:36, 24 augustā, 2009 (UTC)

Tikko izlasīju vēlreiz kārtīgi, ko Tu uzrakstīji - tad Tu par tā teikuma likvidēšanu vispār vai vienkārši nevajag lielo burtu un slīprakstu?--Riharcc 12:44, 24 augustā, 2009 (UTC)

Es vispār nebiju plānojis taisīt atsevišķus rakstus par pagastu un novadu tajās situācijās, kad ir tieša pārmantojamība. Tā jau nav sevišķi daudz ko rakstīt, tad vismaz pie vēstures ir kur izpausties :) Arī no loģikas viedokļa man neliekas sevišķi lietderīgi. Tad jau baisi garā rakstu rinda sanāk par vienu un to pašu teritoriju: Ādažu pagasts (pirmskara), Ādažu ciema padome (līdz 72. gadam), Ādažu ciems (1972-1990), Ādažu pagasts (pēc 1990. gada), Ādažu novads. Bet runa iet par vienu un to pašu teritoriju, tiekai ar dažādām pašvaldības/administrācijas izpausmes formām. A tur (ievaddaļā) es biju domājis pagaidām tikai noņemt lielo burtu un slīprakstu, kamēr kāds neatvēzēsies normālu ievadu uzrakstīt. --Kikos 12:50, 24 augustā, 2009 (UTC)

Labi, skaidrs.--Riharcc 12:55, 24 augustā, 2009 (UTC)

Daudz Latvijā ir tādu novadu, kas pastāvēja pirms 2009. gada un tagad nav pievienojušies vai pievienojuši sev kādas vēl teritorijas? Otrkārt, nav viss tik vienkārši ar tiem nosaukumiem, piemēram, Smārdes pagasts pastāvēja laikā 19. gadsimtā kādu laiku un atkal ar tādu pašu nosaukumu parādījās tikai kā Smārdes ciems un vēlāk Smārdes pagasts. Pirms tam šajā teritorijā pastāvēja atsevišķi Milzkanes, Cērkstes utt. pagasti ar dažāda lieluma teritorijām šodien Smārdes pagasta teritorijā, pie tam, piemēram, Baltās tīles teritorija kādreiz pārgāja Milzkanes pagasta teritorijā, bet tagad tā ir daļa no Tukuma. Un vai visi novadi pirms 2009. gada netika veidoti uz brīvprātības principa, kā sava veida inkubatori? Tā kā reforma tiešām notika tikai 2009. gadā, kamēr viss pagātnē bija koncepciju utt. līmenī. Btw, pirmās idejas par pagastu reformu radās jau neilgi pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas. --Zemgalietis 13:14, 24 augustā, 2009 (UTC)

Ļoti interesanta versija, bet man nešķiet saprotams, kā pagastu teritoriju apvienošanu novados, piemēram, 1999., 2002., 2007. gadā var atraut no tā paša procesa 2009. gadā. Lūk Administratīvi teritoriālās reformas likuma 1998. gada redakcija - "Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004.gada 30.novembrim" savukārt 2007. gada redakcijā - "Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām" - kā redzam - reforma, protams, ir tā pati, tikai tika pagarināti reformas beigu termiņi.--Riharcc 15:03, 24 augustā, 2009 (UTC)

Ciemi

Ierosinu apdzīvotajām vietām (ciemiem) kā pamata norādi (kur atrodas) un piederības kategoriju izmantot pagastu. Novadu izmantot tikai gadījumos, ja novads sastāv no viena pagasta. Kamēr novads neliels, tikmēr jau nekas, bet kā būs kāds meganovads (Gulbene, Talsi, Daugavpils, Rēzekne utt), tā būs problēmas ar daudzmaz jēdzīgu atrašanās vietas definēšanu. Lai taču ir sistēma un vienveidība. --Kikos 08:51, 1 septembrī, 2009 (UTC)

Es gan uzskatu, ko novadam ir jābūt obligāti, jo tā tomēr ir pašvaldība, turklāt, tad infokaste labi saskanētu ar pilsētu infokastēm. Labs risinājums varētu būt izmaiņas infokastē, kur būtu minēts gan novads, gan pagasts. Labs paraugs ir šī veidne angļu valodā, kur var izmantot "subdivision type1" (novads), "subdivision type2" (pagasts), utt, kā arī nosaukt konkrētās vienības "subdivision name1" (Tukuma), "subdivision name2" (Sabiles). Manuprāt, tas būtu ļoti pareizs un izsmeļošs risinājums. Kādas ir tavas domas?--Riharcc 14:51, 1 septembrī, 2009 (UTC)

P.S. Lūk, kā tas izskatās angļu vikipēdijā.--Riharcc 14:56, 1 septembrī, 2009 (UTC)

Piekrītu. Personīgi es lietoju tikai tevis nosaukto veidni. Reku Lietotājs:Kikos/Veidnes#Latvijas ciemi ir paraugs, ko es sagatavoju personīgai lietošanai, bet, protams, visi mīļi lūgti :) Ar visiem pribambasiem. --Kikos 14:58, 1 septembrī, 2009 (UTC)

Es kādā brīvākā brīdī nomainīšu infokastes "saviem" ciemiem.--Riharcc 15:00, 1 septembrī, 2009 (UTC)

Latvija

Can you translate the paragraph about the Latvia fauna and flora in the Latvian Wiki to English language, because this would be easier to translate from english to the Lithuanian language, and add an article about a Lithuanian Latvia.--Gamtininkas 13:19, 16 oktobrī, 2009 (UTC)

Pagasti

Hi! Could you make maps of Latvian pagasts or tranfer these which are here to commons? User:Lazdynas writes articles about Latvian pagasts at Lithuanian wiki and these maps would be very useful. Greetings, Hugo.arg 20:07, 30 augustā, 2010 (UTC)

Vikipēdijas darbnīca

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

Vikipēdijas darbnīca

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)