Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs

Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs pirmoreiz tika iekļauta 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Bet kopš 1924. gada šis sporta veids ir kļuvis par neatņemamu ziemas olimpisko spēļu daļu. Vīriešu un sieviešu vienslidojumi, kā arī pāru slidojumi ir iekļauti sacensību programmā jau kopš pašiem pirmsākumiem. Dejas uz ledus sacensību programmā tika iekļautas tikai 1976. gadā, bet komandu sacensības — 2014. gadā. Speciālās figūras tika izpildītas tikai 1908. gada olimpiskajās spēlēs. Sinhronizētā daiļslidošana nekad nav bijusi olimpisko spēļu programmā, bet varētu tikt iekļauta kādās no turpmākajām olimpiskajām spēlēm.^[1]

Vēsture

Daiļslidošana pirmo reizi kā olimpiskais sporta veids tika iekļauta 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas togad notika Londonā, Apvienotajā Karalistē. Neskatoties uz to, ka daiļslidošana vairāk ir ziemai raksturīgs sporta veids, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apstiprināja tās iekļaušanu vasaras olimpisko spēļu programmā, pamatojoties uz to, ka sacensības notiks iekštelpās.^[2] Otrreiz daiļslidošana tika iekļauta 1920. gada Antverpenes spēlēs,^[3] pēc kurām tā tika neatgriezeniski pārcelta uz ziemas olimpiskajām spēlēm, kas pirmo reizi notika 1924. gadā, Šamonī, Francijā.^[2]

Londonas olimpiskajās spēlēs daiļslidošana tika pārstāvēta četrās disciplīnās — vīriešu un sieviešu vienslidojumos, vīriešu speciālajās figūrās un jauktajos pāros. Uzvarētājs speciālajās figūrās bija Krievijas Impēriju pārstāvošais Nikolajs Paņins, kas izcīnīja pirmo olimpisko zelta medaļu savas valsts vēsturē.^[4] Viņš joprojām ir vienīgais uzvarētājs šajā disciplīnā, jo tā vēlāk tika izslēgta no sacensību programmas.

Dejas uz ledus tika iekļautas oficiālajā sacensību programmā 1976. gadā, pēc tam kad tās bija iekļautas paraugdemonstrējumos Grenoblē, 1968. gadā.^[3]

Komandu sacensības pirmoreiz tika iekļautas 2014. gada Soču olimpisko spēļu programmā.^[5] Tās sastāv no divām pakāpēm: kvalifikācijas un fināla. Kvalifikācijas laikā katrai komandai ir viens vīriešu vienslidotājs, viena sieviešu vienslidotāja, viens pāris un viens deju pāris, kas izpilda savu īso programmu/deju. Pirms fināla katrai komandai ir atļauts nomainīt ne vairāk kā divus daiļslidotājus/pārus. Finālā katrs daiļslidotājs/pāris izpilda savu īso programmu/deju. Rezultāti tiek noteikti pēc finālā ieņemtajai vietai atbilstošajiem punktiem.^[6]

Dalība

Olimpisko spēļu daiļslidošanas sacensību dalībnieku skaitu nosaka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) noteiktā kvota. Sieviešu un vīriešu vienslidojumos, katrā var būt ne vairāk par 30 dalībniekiem, 20 — pāros un 24 — dejās uz ledus.

Daiļslidotājiem ir jāpārstāv kāda no ISU dalībvalstīm un ir jābūt sasniegušiem piecpadsmit gadu vecumu līdz iepriekšējā gada 1. jūlijam. Viņiem ir arī jābūt to valstu pilsoņiem, kuras viņi pārstāv.^[7] Tā kā valstspiederības noteikumi ISU čempionātos nav tik stingri, reizēm sportisti, kas ir piedalījušies Pasaules vai Eiropas čempionātos, nav tiesīgi startēt olimpiskajās spēlēs.

80% vietu (24 — vīriešiem/sievietēm, 19 — deju pāriem un 16 — pāriem) dalībvalstīm tiek piešķirtas saskaņā ar iepriekšējā gada Pasaules čempionāta rezultātiem. Katru valsti var pārstāvēt ne vairāk kā trīs daiļslidotāji/pāri katrā no disciplīnām. Valstis var iegūt divas vai trīs pārstāvju vietas, atbilstoši savu daiļslidotāju izcīnītajiem punktiem. Punkti atbilst katras valsts daiļslidotāju izcīnīto vietu summai (tiek ņemti vērā divu augstāknovērtēto sportistu rezultāti, ja sportistu ir trīs). Ja valsti pārstāv tikai viens daiļslidotājs/pāris, tad šim daiļslidotājam/pārim ir jāierindojas pirmajā desmitniekā, lai nopelnītu savai valstij divas pārstāvju vietas, un pirmajā divniekā, lai nopelnītu trīs vietas. Ja valstij ir divi daiļslidotāji/komandas, šo komandu kombinētajai vietai ir jābūt ne zemākai par 13., — lai iegūtu 3 vietas, un ne zemākai par 28., — lai iegūtu divas vietas. Atlikušās vietas tiek piešķirtas vienam daiļslidotājam/pārim katrai no valstīm, kurām nav izdevies iegūt vairākas vietas, atbilstoši šo valstu daiļslidotāju izcīnītajām vietām pasaules čempionātā.

Pēc pasaules čempionāta valstis, kas nav kvalificējušās kādā no disciplīnām, iegūst vēl vienu iespēju kvalificēties kādā no rudenī notiekošā starptautiskā čempionātā (parasti Nebelhorna trofejā), kas norisinās pirms olimpiskajām spēlēm. Sešas vietas ir pieejamas vīriešu vienslidojumos, sešas — arī sieviešu vienslidojumos, četras — pāros un piecas — dejās uz ledus. Atsevišķās olimpiskajās spēlēs rīkotājvalsts automātiski iegūst tiesības deleģēt vienu savu pārstāvi katrā no disciplīnām, piemēram, 1994. gadā,^[8] 2010. gadā,^[9] un 2018. gadā, ja ir sasniegti minimālie rezultāti.^[10] Ja valsts iegūst kādu vietu, būdama rīkotājvalsts, tad ir pieejama vēl viena brīva vieta kvalifikācijas sezonā rudenī.

Valsti pārstāvošo daiļslidotāju atlase ir katras valsts attiecīgo sporta iestāžu pārziņā. Vairums valstu balstās uz savu nacionālo čempionātu rezultātiem, bet dažas ņem vērā arī citus kritērijus, kā, piemēram, iegūto vietu Eiropas vai Četru kontinentu čempionātā.^[8]

Sacensības

Sacensības	08	12	20	24	28	32	36	48	52	56	60	64	68	72	76	80	84	88	92	94	98	02	06	10	14	18	Gadi kopā
Vīriešu vienslidojumi	•		•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	25
Vīriešu speciālās figūras	•																										1
Sieviešu vienslidojumi	•		•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	25
Pāru slidojumi	•		•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	25
Dejas uz ledus															•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	12
Jauktās komandas																									•	•	2

Kopā	4	0	3	3	3	3	3	3	3	3	3	3	3	3	4	4	4	4	4	4	4	4	4	4	5	5

Medaļu tabula

Tabulā iekļauti arī 2018. gada olimpisko spēļu rezultāti.

V	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	ASV (USA)	15	16	20	51
2	Krievija (RUS)	14	9	3	26
3	Padomju Savienība (URS)	10	9	5	24
4	Austrija (AUT)	7	9	4	20
5	Kanāda (CAN)	6	11	12	29
6	Lielbritānija (GBR)	5	3	7	15
7	Zviedrija (SWE)	5	3	2	10
8	Vācija (GER)	4	2	3	9
9	Francija (FRA)	3	3	7	13
10	Austrumvācija (GDR)	3	3	4	10
11	Japāna (JPN)	3	3	1	7
12	Norvēģija (NOR)	3	2	1	6
13	Apvienotā komanda (EUN)	3	1	1	5
14	Ķīna (CHN)	1	3	4	8
15	Nīderlande (NED)	1	2	0	3
	Olimpiskie sportisti no Krievijas (OAR)	1	2	0	3
	Vācijas apvienotā komanda (EUA)	1	2	0	3
18	Čehoslovākija (TCH)	1	1	3	5
19	Somija (FIN)	1	1	0	2
19	Dienvidkoreja (KOR)	1	1	0	2
21	Beļģija (BEL)	1	0	1	2
21	Ukraina (UKR)	1	0	1	2
23	Krievijas Impērija (RU1)	1	0	0	1
24	Ungārija (HUN)	0	2	4	6
25	Šveice (SUI)	0	2	1	3
26	Itālija (ITA)	0	0	2	2
26	Rietumvācija (FRG)	0	0	2	2
28	Kazahstāna (KAZ)	0	0	1	1
28	Spānija (ESP)	0	0	1	1
Kopā		91	90	90	271

Dalībvalstis

Tabulā norādīts daiļslidotāju skaits, ko katra dalībvalsts bija deleģējusi dalībai sacensībās.

Valsts	08	20	24	28	32	36	48	52	56	60	64	68	72	76	80	84	88	92	94	98	02	06	10	14	18	Gadi kopā
Argentīna	1	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1
Armēnija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	4	3	2	-	-	-	3
Austrālija	-	-	-	-	-	-	-	3	2	6	-	-	-	2	2	2	4	3	2	4	2	1	1	4	4	15
Austrija	-	-	4	9	2	12	10	4	8	6	10	8	3	6	3	-	2	1	-	1	-	1	2	4	2	20
Azerbaidžāna	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	4	3	2	-	2	-	4
Beļģija	-	2	3	2	1	4	3	-	-	-	-	-	-	-	-	1	1	-	-	-	1	1	2	1	2	13
Baltkrievija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	5	2	2	1	-	-	-	4
Brazīlija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	1	2
Bulgārija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	2	1	1	4	3	5	-	-	-	7
Kanāda	-	-	2	5	6	6	4	6	7	8	12	10	7	11	6	15	17	13	13	10	12	13	12	17	17	23
Ķīna	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	6	6	4	4	4	11	9	9	9	11	11
Ķīnas Taipeja	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	1	-	1	-	-	-	-	-	3
Horvātija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	-	1	1	1	-	-	-	4
Čehoslovākija	-	-	1	3	1	3	7	-	4	2	8	8	1	6	2	3	6	6	-	-	-	-	-	-	-	15
Čehija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	8	5	4	1	4	3	5	7
Dānija	-	-	-	-	-	-	1	1	-	-	-	-	-	-	-	-	1	2	1	1	-	-	-	-	-	6
Igaunija	-	-	-	-	-	2	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	1	1	1	3	5	2	-	8
Somija	-	3	2	3	1	1	-	2	1	-	-	-	-	1	2	-	-	3	3	1	1	2	3	-	1	16
Francija	-	2	5	3	2	-	3	2	3	4	5	5	5	1	1	5	6	12	9	14	8	8	8	9	8	23
Gruzija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	2	3	1	1	5
Vācija	3	-	-	8	1	6	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	6	10	6	4	5	8	10	8	12
Vācijas apvienotā komanda	-	-	-	-	-	-	-	8	4	11	12	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	4
Austrumvācija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	8	7	10	7	8	5	-	-	-	-	-	-	-	-	6
Rietumvācija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	11	5	4	7	9	8	-	-	-	-	-	-	-	-	6
Lielbritānija	11	6	6	6	4	12	9	8	8	4	5	7	5	12	9	10	9	7	6	1	2	2	7	6	2	25
Ungārija	-	-	-	-	4	7	6	6	2	-	2	2	1	3	2	2	3	5	3	2	2	5	3	-	1	19
Izraēla	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	3	4	4	2	3	7	7
Itālija	-	-	-	-	-	2	2	1	2	2	2	2	1	7	2	3	4	7	-	6	9	7	9	11	11	19
Japāna	-	-	-	-	2	5	-	-	-	3	4	5	4	3	3	4	5	6	4	7	4	6	8	10	9	18
Kazahstāna	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	5	-	-	2	2	3	5
Dienvidkoreja	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	3	1	1	1	2	2	2	2	1	4	-	2	3	7	15
Ziemeļkoreja	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	6	-	-	-	4	1	-	2	5
Latvija	-	-	-	-	-	4	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	3	-	-	-	-	-	2	4
Lietuva	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	2	2	2	2	-	2	-	6
Luksemburga	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	-	1	-	-	-	2
Malaizija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	1
Meksika	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	2	-	-	-	-	-	-	-	2
Nīderlande	-	-	-	-	-	-	-	1	2	2	1	-	1	1	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	6
Norvēģija	-	6	1	3	1	4	3	4	-	-	2	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	-	9
Filipīnas	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	1	2
Polija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	2	3	-	1	3	2	3	5	4	4	4	-	2	12
Rumānija	-	-	-	-	-	3	-	-	-	-	-	1	1	-	-	-	-	1	2	1	2	2	1	1	-	10
Dienvidāfrika	-	-	-	-	-	-	-	-	-	4	-	-	-	-	-	-	-	-	1	1	-	-	-	-	-	3
Krievija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	15	17	16	16	16	15	-	6
Krievijas Impērija	1	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1
Olimpiskie sportisti no Krievijas	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	15	1
Serbija un Melnkalne	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	-	-	-	1
Slovākija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	3	-	1	1	3	5
Slovēnija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2	-	1	1	1	2	-	-	5
Spānija	-	-	-	-	-	-	-	-	1	-	-	-	-	-	1	-	1	-	1	1	-	-	2	4	4	8
Zviedrija	4	4	1	1	2	1	-	2	1	-	1	1	1	-	1	2	2	1	-	1	-	1	1	2	1	20
Šveice	-	1	1	2	-	3	7	5	4	3	8	1	1	3	2	2	2	-	1	1	4	3	4	-	1	21
Turcija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	1	2	2	4
Padomju Savienība	-	-	-	-	-	-	-	-	-	4	4	10	10	16	16	17	17	-	-	-	-	-	-	-	-	8
Ukraina	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	10	10	11	11	7	6	4	7
Apvienotā komanda	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	17	-	-	-	-	-	-	-	1
ASV	1	2	3	6	12	9	9	10	10	12	12	12	11	15	14	18	16	16	12	13	14	16	15	15	14	25
Uzbekistāna	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	4	2	4	3	1	1	1	7
Dienvidslāvija	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	1	2	1	-	-	-	-	-	-	-	-	3
Sportisti	21	26	29	51	39	84	64	63	59	71	88	96	67	105	83	112	128	133	129	145	143	147	146	149	153
Valstis	6	8	11	12	13	17	12	15	15	14	15	17	18	18	20	20	26	28	28	37	31	35	31	30	32
Gads	08	20	24	28	32	36	48	52	56	60	64	68	72	76	80	84	88	92	94	98	02	06	10	14	18	25

Medaļu sadalījums pa gadiem

#

Iegūto medaļu skaits

–

Medaļas netika izcīnītas

Valsts spēlēs nepiedalījās (1912. gadā daiļslidošanas spēlēs nebija)

Valsts	08	12	20	24	28	32	36	48	52	56	60	64	68	72	76	80	84	88	92	94	98	02	06	10	14	18	Kopā
Austrija (AUT)	0 –	-1	-1	3	4	2	3	2	1	2	0 –	1	1	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	20
Beļģija (BEL)	0 –	-1	0 –	0 –	1	0 –	0 –	1	0 –	0 –	-1	0 –	-1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	2
Kanāda (CAN)	0 –	-1	0 –	0 –	0 –	1	0 –	2	0 –	1	2	2	0 –	1	1	0 –	1	3	1	2	1	1	1	2	3	4	29
Ķīna (CHN)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	0 –	0 –	0 –	0 –	1	1	1	2	2	0 –	1	8
Čehoslovākija (TCH)	-1	-1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	1	0 –	1	1	0 –	0 –	1	0 –	1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	5
Austrumvācija (GDR)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	1	1	3	3	1	1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	10
Somija (FIN)	0 –	-1	1	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	2
Francija (FRA)	0 –	-1	0 –	1	1	1	0 –	0 –	1	0 –	0 –	1	1	1	0 –	0 –	0 –	0 –	1	1	2	1	0 –	0 –	0 –	1	13
Vācija (GER)	2	-1	-1	-1	0 –	0 –	2	-1	1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	0 –	0 –	1	0 –	0 –	1	1	1	9
Vācijas apvienotā komanda (EUA)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	0 –	1	2	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	3
Lielbritānija (GBR)	6	-1	1	1	0 –	0 –	1	1	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	1	1	1	0 –	0 –	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	15
Ungārija (HUN)	0 –	-1	-1	0 –	0 –	1	1	1	1	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	6
Itālija (ITA)	0 –	-1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	1	0 –	0 –	1	0 –	2
Japāna (JPN)	-1	-1	0 –	-1	0 –	0 –	0 –	-1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	1	0 –	0 –	0 –	1	2	1	2	7
Kazahstāna (KAZ)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	1	0 –	1
Nīderlande (NED)	0 –	-1	0 –	-1	0 –	-1	0 –	0 –	0 –	0 –	1	1	0 –	0 –	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	-1	3
Norvēģija (NOR)	0 –	-1	3	0 –	1	1	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	-1	6
Olimpiskie sportisti no Krievijas (OAR)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	3	3
Krievija (RUS)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	5	5	5	4	2	5	-1	26
Krievijas Impērija (RU1)	1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	1
Dienvidkoreja (KOR)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	-1	1	1	0 –	2
Padomju Savienība (URS)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	0 –	0 –	1	2	3	4	4	5	5	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	24
Spānija (ESP)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	0 –	0 –	0 –	-1	0 –	0 –	-1	-1	0 –	0 –	1	1
Zviedrija (SWE)	3	-1	3	1	1	1	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	10
Šveice (SUI)	0 –	-1	0 –	1	0 –	0 –	0 –	1	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	0 –	1	0 –	0 –	0 –	3
Ukraina (UKR)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	1	0 –	0 –	1	0 –	0 –	0 –	2
Apvienotā komanda (EUN)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	5	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	5
ASV (USA)	0 –	-1	1	1	1	2	0 –	1	4	5	4	2	2	1	2	2	3	3	3	1	2	3	2	2	2	2	51
Rietumvācija (FRG)	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	1	0 –	0 –	1	0 –	0 –	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	-1	2
Gads	08	12	20	24	28	32	36	48	52	56	60	64	68	72	76	80	84	88	92	94	98	02	06	10	14	18	–

Atsauces

↑ Allan Chernoff. «A Move to the Front of the Line». The New York Times, 2013. gada 28. februāris.
↑ ^2,0 ^2,1 «Daiļslidošana». Olimpiskās kustības oficiālā mājas lapa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijs.
↑ ^3,0 ^3,1 «Daiļslidošana: vēsture». Olimpiskās kustības oficiālā mājas lapa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijs.
↑ Windhausen, John D. (1976). "Russia's First Olympic Victor" (PDF). Journal of Sport History (United States of America: North American Society for Sport History) 3 (1): 35–44. Atjaunināts: July 15, 2009.
↑ Pritha Sarkar. «Figure skating-New team event at Sochi Olympics will begin early». Reuters, 2012. gada 29. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 12. novembris.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. februārī. Skatīts: 2018. gada 5. jūnijā.
↑ «2012 Constitution and General Regulations: Rule 108». International Skating Union. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. februārī. Skatīts: 2018. gada 5. jūnijā.
↑ ^8,0 ^8,1 Phil Hersh. «Hard To Figure: No Norwegian Skaters». Chicago Tribune, 1994. gada 26. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-28. Skatīts: 2018-06-05.
↑ «Special Regulations & Technical Rules». ISU. June 2008. 36–38. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. marts.
↑ «55th ISU Ordinary Congress». ISU. 2014. gada 13. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. augustā. Skatīts: 2014. gada 14. jūnijā.

Avoti

«ISU rezultāti: Vīrieši». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 9. oktobrī. (7.81 KiB)
«ISU rezultāti: Sievietes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. janvārī. Skatīts: 2007. gada 25. janvārī. (8.87 KiB)
«ISU rezultāti: Pāri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. janvārī. Skatīts: 2007. gada 28. janvārī. (9.26 KiB)
«ISU rezultāti: Dejas uz ledus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. janvārī. Skatīts: 2007. gada 27. janvārī. (7.23 KiB)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs.
2002. gada olimpiskās spēles (ISU)
2006. gada olimpiskās spēles^{[novecojusi saite]} (ISU)
2010. gada olimpiskās spēles^{[novecojusi saite]} (ISU)

[NYT130228-1] Allan Chernoff. «A Move to the Front of the Line». The New York Times, 2013. gada 28. februāris.

[ioc_1-2] 2,0 ^2,1 «Daiļslidošana». Olimpiskās kustības oficiālā mājas lapa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijs.

[ioc_2-3] 3,0 ^3,1 «Daiļslidošana: vēsture». Olimpiskās kustības oficiālā mājas lapa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijs.

[panin-4] Windhausen, John D. (1976). "Russia's First Olympic Victor" (PDF). Journal of Sport History (United States of America: North American Society for Sport History) 3 (1): 35–44. Atjaunināts: July 15, 2009.

[5] Pritha Sarkar. «Figure skating-New team event at Sochi Olympics will begin early». Reuters, 2012. gada 29. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 12. novembris.

[6] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. februārī. Skatīts: 2018. gada 5. jūnijā.

[CGR2012-7] «2012 Constitution and General Regulations: Rule 108». International Skating Union. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. februārī. Skatīts: 2018. gada 5. jūnijā.

[CT940126-8] 8,0 ^8,1 Phil Hersh. «Hard To Figure: No Norwegian Skaters». Chicago Tribune, 1994. gada 26. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-28. Skatīts: 2018-06-05.

[SRTR2008-9] «Special Regulations & Technical Rules». ISU. June 2008. 36–38. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. marts.

[isu140613-10] «55th ISU Ordinary Congress». ISU. 2014. gada 13. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. augustā. Skatīts: 2014. gada 14. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]