Izraēla olimpiskajās spēlēs

Izraēla olimpiskajās spēlēs startē kopš 1952. gada, kad vasaras olimpiskās spēles notika Somijas galvaspilsētā Helsinkos. Savukārt Izraēla ziemas olimpiskajās spēlēs startē kopā 1994. gada, kad tās notika Norvēģijas pilsētā Lillehammerē. Vienīgās olimpiskās spēles, kuras līdz šim Izraēla ir boikotējusi, ir 1980. gada Maskavas vasaras olimpiskās spēles, kad tā atbalstīja ASV organizēto olimpisko spēļu boikotu. Kopš 1994. gada Izraēlas Olimpiskā komiteja ir Eiropas Olimpiskās komitejas (EOC) locekle.

Izraēla olimpiskajās spēlēs
SOK kods ISR
NOK Izraēlas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa www.olympicsil.co.il (Ivritā un angļu valodā)
Medaļas
Zelts Sudrabs Bronza Kopā
3 1 9 13
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs

1933. gadā oficiāli tika izveidota Palestīnas Nacionālā Olimpiskā komiteja, kuru 1934. gada maijā atzina Starptautiskā Olimpiskā komiteja, lai arī tā nekad nestartēja olimpiskajās spēlēs. Lai arī Palestīnas Nacionālā komiteja pārstāvēja musulmaņus, ebrejus un kristiešus, kas dzīvo Palestīnā, tās noteikumi noteica, ka viņi "pārstāv Ebreju nacionālās mājas".[1]

1972. gada Minhenes olimpiskajās spēlēs pret Izraēlas sportistiem tika veikts terora akts.[2] 5. septembrī 8 palestīniešu teroristu grupa iebruka olimpiskajā ciematā un sagrāba kā ķīlniekus 11 Izraēlas sportistus, trenerus un oficiālās personas. Vēlāk visi 11 sportisti un 1 policijas darbinieks mira.

Izraēla olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 13 olimpiskās medaļas (3 zelta, 1 sudraba un 9 sudraba medaļas). Visas medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs. Izraēla olimpiskās medaļas ir izcīnījusi trīs vasaras olimpiskajos sporta veidos — burāšanā (3 medaļas), džudo (5 medaļas) un smaiļošanā un kanoe airēšanā (1 medaļa). Savu pirmo olimpisko medaļu, sudraba medaļu, Izraēla izcīnīja 1992. gada Barselonas spēlēs, to paveica džudiste Jaela Arada.[3] Savukārt dažas dienas vēlāk džudists Orens Smadža Izraēlai izcīnīja olimpisko bronzas medaļu.[4] 2004. gada Atēnu spēlēs Izraēla pirmo reizi izcīnīja zelta medaļu olimpiskajās spēlēs. To paveica burātājs Gals Fridmens. Šī viņam bija otrā olimpiskā medaļa.[5]

Sportisti Vasaras olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

Paskaidrojumi
# Sportistu skaits
#• Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
 — Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits vasaras olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016
Vīrieši 22 2 17 8 26 12 24 24 14 25 18 29 20 23 19 22
Sievietes 3 1 6 2 3 2 2 8 4 5 7 10 16 20 18 25
Kopā 25 3 23 10 29 14 26 32 18 30 25 39 36 43 37 47
Sporta veidi 5 3 7 3 4 7 10 10 7 10 10 9 13 11 9 15

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem labot šo sadaļu

Sporta veids 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016
Badmintons   1 1
Basketbols   12
Bokss   2 2 1
Burāšana   2 2 5 4 5 5 6 6 7 7 6
Cīņas sports   2 1 2 4 1 3 3 1
Daiļlēkšana   1 1
Džudo   1 2 4 2 3 5 3 5 7
Futbols   17 15
Galda teniss   1
Golfs   1
Mākslas (sinhronā) peldēšana   2 2 2 2
Paukošana   2 2 1 4 1 3 1 1 3
Peldēšana   1 1 4 2 6 1 2 3 1 4 4 10 2 7 5 7
Riteņbraukšana   2 2
Smaiļošana un kanoe airēšana   1 1 5 3 1
Svarcelšana   2 3 1 1 3 1 1
Šaušana   4 2 3 4 2 1 3 2 3 3 2 2 3 1 1
Tekvondo   1 1 1
Teniss   4 1 3 4 3 1
Triatlons   1
Vieglatlētika   7 1 8 5 2 2 1 6 4 4 8 5 4 3 8
Vingrošana   3 1 5 3 1 1 2 8 10 7
Sporta veids 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016

Sportisti Ziemas olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

Paskaidrojumi
# Sportistu skaits
#• Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
 — Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits labot šo sadaļu

1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018
Vīrieši 1 2 2 3 2 3 7
Sievietes 1 3 2 1 1 3
Kopā 1 3 5 5 3 4 10
Sporta veidi 1 1 2 2 2 2 4

Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem labot šo sadaļu

Sporta veids 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018
Daiļslidošana   1 3 4 4 2 3 7
Kalnu slēpošana   1 1 1
Skeletons   1
Šorttreks   1 1 1

Medaļu tabulas labot šo sadaļu

Medaļas Vasaras olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
  2020 Tokija 2 2 4 39
  2016 Riodežaneiro 2 2 77
  2012 Londona 0
  2008 Pekina 1 1 81
  2004 Atēnas 1 1 1 52
  2000 Sidneja 1 1 71
  1996 Atlanta 1 1 71
  1992 Barselona 1 1 2 48
  1988 Seula 0
  1984 Losandželosa 0
  1980 Maskava
  1976 Monreāla 0
  1972 Minhene 0
  1968 Mehiko 0
  1964 Tokija 0
  1960 Roma 0
  1956 Melnburna 0
  1952 Helsinki 0
Kopā 3 1 9 13

Medaļas Ziemas olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
Veidne:Valsts dati Ķina 2022 Pekina 0
  2018 Phjončhana 0
  2014 Soči 0
  2010 Vankūvera 0
  2006 Turīna 0
  2002 Soltleiksitija 0
  1998 Nagano 0
  1994 Lillehammere 0
Kopā 0 0 0 0

Medaļas pa vasaras sporta veidiem labot šo sadaļu

Sporta veids Zelts Sudrabs Bronza Kopā
  Burāšana 1 2 3
  Džudo 1 5 6
  Smaiļošana un kanoe airēšana 1 1
  Tekvondo 1 1
  Burāšana 2 2
Kopā (3 sporta veidi) 3 1 9 13

Medaļām bagātākie sportisti labot šo sadaļu

 
Gals Fridmans ir vienīgais Izraēlas sportists, kurš olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 2 olimpiskās medaļas.

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Izraēlu ir ieguvuši divas un vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists Sporta veids Spēles Gadi Dzimums Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Fridmans, GalsGals Fridmans Burāšana   Vasaras 1996; 2004 Vīrietis 1 1 2

Karognesēji labot šo sadaļu

Izraēlas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras Olimpiskās spēles labot šo sadaļu

Ziemas olimpiskās spēles labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Sport, Politics and Society in the Land of Israel».
  2. Terrorism & It's Effects - Google Books. Books.google.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-01-01. Skatīts: 2010-06-22.
  3. «Yael Arad, Judoka, JudoInside». judoinside.com.
  4. «Shay-Oren Smadja, Judoka, JudoInside». judoinside.com.
  5. «Gal Fridman». Olympics at Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-14. Arhivēts 2020-04-17 Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites labot šo sadaļu