Brazīlija olimpiskajās spēlēs
Brazīlija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1920. gadā,[1] kad vasaras olimpiskās spēles notika Antverpenē. Kopš tā laika Brazīlija ir piedalījusies visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1928. gada Antverpenes spēles. Kopš 1992. gada tā piedalās arī ziemas olimpiskajās spēlēs. 2016. gadā Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro tika rīkotas XXXI vasaras olimpiskās spēles.
Brazīlija olimpiskajās spēlēs | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
SOK kods | BRA | ||||||||
NOK | Brazīlijas olimpiskā komiteja | ||||||||
Mājaslapa |
www | ||||||||
Medaļas 34. vieta |
| ||||||||
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Brazīlija olimpiskajās spēlēs medaļas ir ieguvusi tikai vasaras olimpiskajās spēlēs. Brazīlija medaļas ir ieguvusi gandrīz katrās vasaras olimpiskajās spēlēs, kurās ir piedalījusies, izņēmumi bija 1924., 1932. un 1936. gada olimpiskās spēlēs, kad tai nebija medaļu. Visvairāk medaļu tā ieguva 2016. gadā, kad pati organizēja vasaras olimpiskās spēles. Kopumā Brazīlija ir ieguvusi 150 olimpiskās medaļas 18 dažādos sporta veidos. Ziemas olimpiskajās spēlēs līdz šim Brazīlija nav izcīnījusi nevieno olimpisko medaļu. Labākais rezultāts ziemas olimpiskajās spēlēs bija 2010. gada Vankūveras spēlēs, kad Izabela Klārka Ribeiru, kas piedalījās snovborda sacensībās, ieguva devīto vietu. Visvairāk medaļu Brazīlija ir izcīnījusi džudo, burāšanā un vieglatlētikā. Savukārt volejbolā un pludmales volejbolā Brazīlija ir viena no līderēm iegūto medaļu skaita daudzumā. No sportistiem visvairāk medaļu ir ieguvuši burātāji Roberts Šeids un Torbens Graels, katrs pa piecām olimpiskajām medaļām.
Brazīliešu garo distanču skrējējam Vanderleja Kordeiru di Limam ir piešķirta Pjēra de Kubertēna medaļa saistībā ar 2004. gada vasaras olimpisko spēlēs piedzīvoto uzbrukumu, kad viņam, piedaloties sacensībās, uzbruka viens no skatītājiem. Neskatoties uz šo uzbrukumu, viņš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu.[2]
Brazīlija 2016. gadā kļuva par pirmo Dienvidamerikas valsti, kas organizējusi vasaras olimpiskās spēles.[3] Līdz ar šo Brazīlija kļuva par pirmo Lusofona (portugāļu valodā runājošo valsti) valsti, kas organizējusi olimpiskās spēles. Kā arī Riodežaneiro ir otrā Latīņamerikas pilsēta, kas rīkojusi olimpiskās spēles, pirmā bija 1968. gadā Mehiko. Brazīlija kļuva arī par otru valsti dienvidu puslodē, kas organizējusi olimpiskās spēles, pirmā bija Austrālija, kas spēles organizēja 1956. gadā un 2000. gadā.
Rīkotās olimpiskās spēles
labot šo sadaļuLogo | Spēles | Rīkotājpilsēta | Datumi | Valstu skaits | Dalībnieki | Sporta veidi, Disciplīnas |
Notikumi | Ats. |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2016 Vasaras OS | Riodežaneiro | 5. — 21. augusts | 207 | 11 544 | 28 sporta veidi, 41 disciplīna |
306 | Rio 2016 |
Dalības
labot šo sadaļuSportisti vasaras olimpiskajās spēlēs
labot šo sadaļuSportistu skaits
labot šo sadaļu1920 | 1924 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 19 | 11 | 58 | 67 | 59 | 92 | 46 | 71 | 60 | 73 | 78 | 72 | 91 | 126 | 127 | 132 | 156 | 106 | 124 | 139 | 131 | 255 |
Sievietes | 0 | 0 | 1 | 6 | 11 | 5 | 1 | 1 | 1 | 3 | 3 | 7 | 15 | 21 | 33 | 50 | 65 | 92 | 119 | 129 | 117 | 207 |
Kopā | 19 | 11[A] | 59 | 73 | 70 | 97 | 47 | 72 | 61 | 76 | 81 | 79 | 106 | 147 | 160 | 182 | 221 | 198 | 243 | 268 | 248 | 462 |
Sporta veidi/disciplīnas | 5 | 3 | 5 | 9 | 11 | 14 | 12 | 14 | 11 | 13 | 13 | 12 | 14 | 16 | 21 | 22 | 18 | 23 | 25 | 27 | 27 | 32 |
- Piezīmes:
- A ^ 1924. gada Parīzes spēlēs oficiālajā sporta veidu/disciplīnu skaitā bija arī mākslas sacensības, kurās piedalījās viens brazīļu dalībnieks. Līdz ar to 1924. gadā olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 brazīļu dalībnieki, pārstāvot 4 toreizējos sporta veidus/disciplīnās.
Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem
labot šo sadaļuSporta veids/Disciplīna | 1920 | 1924 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Airēšana | 5 | 2 | 18 | 22 | 2 | 3 | 5 | 5 | — | 2 | 2 | 7 | 10 | 10 | 10 | 8 | 6 | 1 | 4 | 6 | 4 | 4 | ||
Badmintons | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | ||
Basketbols | — | — | — | 8 | 10 | 13 | 12 | 12 | 12 | 12 | 11 | — | 11 | 12 | 12 | 24 | 24 | 12 | 12 | 12 | 23 | 23 | ||
Bokss | — | — | — | — | 3 | 6 | 2 | 5 | 3 | 2 | 2 | 4 | 4 | — | 3 | 4 | 6 | 6 | 5 | 6 | 10 | 9 | ||
Burāšana | — | — | — | 1 | 5 | 6 | 3 | 5 | 5 | 5 | 10 | 8 | 12 | 12 | 16 | 17 | 14 | 12 | 14 | 12 | 9 | 15 | ||
Cīņas sports | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 1 | — | — | 1 | 1 | 1 | 5 | ||
Daiļlēkšana | 1 | — | — | — | 3 | 2 | 2 | 2 | — | — | — | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | — | 2 | 4 | 4 | 3 | 9 | ||
Džudo | — | — | — | — | — | — | — | — | 1 | — | 2 | 3 | 7 | 7 | 7 | 14 | 12 | 12 | 12 | 13 | 14 | 14 | ||
Futbols | — | — | — | — | — | 11 | — | 14 | 12 | 16 | 17 | 17 | — | 16 | 16 | — | 33 | 33 | 17 | 35 | 34 | 35 | ||
Galda teniss | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 4 | 4 | 3 | 5 | 2 | 6 | 6 | ||
Golfs | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 3 | ||
Jāšana | — | — | — | — | 6• | 4 | 3 | 3 | 1 | 3 | 3 | — | — | 4 | 4 | 6 | 9 | 11 | 9 | 10 | 9 | 12 | ||
Lauka hokejs | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 16 | ||
Loka šaušana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 1 | 2 | 2 | — | — | — | 1 | 1 | 6 | ||
Modernā pieccīņa | — | — | — | 3 | 3• | 3 | 3 | 3 | 1 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 1 | 1 | 2 | ||
Paukošana | — | — | — | 6 | 7 | 5 | — | — | — | 4 | — | 2 | — | — | 4 | 4 | — | 1 | 3 | 2 | 3 | 16 | ||
Peldēšana | 2• | — | 8 | 16 | 13 | 12 | 4 | 5 | 4 | 4 | 12 | 9 | 9 | 7 | 15 | 9 | 10 | 11 | 23 | 25 | 19 | 36 | ||
Pludmales volejbols | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | ||
Regbijs-7 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 25 | ||
Riteņbraukšana | — | — | — | 3 | — | — | 1 | 1 | — | — | 2 | — | 6 | 7 | 8 | 7 | 8 | 4 | 6 | 5 | 9 | 10 | ||
Rokasbumba (Handbols) | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 14 | 16 | 14 | 30 | 28 | 14 | 28 | ||
Sinhronā peldēšana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 3 | 3 | — | 2 | 2 | 2 | 2 | 9 | ||
Smaiļošana un kanoe airēšana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 6 | 3 | 4 | 2 | 2 | 3 | 13 | ||
Svarcelšana | — | — | — | — | — | 3 | 2 | 1 | — | 1 | 2 | 1 | 2 | — | 2 | 1 | 1 | 1 | — | 1 | 2 | 5 | ||
Šaušana | 7 | 1 | 6 | 4 | 7 | 8 | 4 | 3 | — | 2 | 4 | 8 | 5 | 8 | 4 | 2 | 1 | — | 1 | 2 | 2 | 9 | ||
Tekvondo | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 1 | 3 | 3 | 2 | 4 | ||
Teniss | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 3 | 4 | 3 | 4 | 3 | 4 | 4 | 7 | ||
Triatlons | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 6 | 6 | 3 | 3 | 2 | ||
Ūdenspolo | 8• | — | 8 | — | — | 11 | — | 9 | 11 | 10 | — | — | — | 13 | — | — | — | — | — | — | — | 26 | ||
Vieglatlētika | — | 8 | 19 | 10 | 12 | 10 | 6 | 5 | 1 | 3 | 2 | 8 | 11 | 20 | 20 | 24 | 40 | 18 | 34 | 41 | 30 | 62 | ||
Vingrošana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 3 | 2 | 3 | — | 8 | 13 | 13 | 8 | 17 | ||
Volejbols | — | — | — | — | — | — | — | — | 10 | 12 | 12 | 12 | 24 | 24 | 24 | 24 | 23 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | ||
Sporta veids/Disciplīna | 1920 | 1924 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 |
• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos.
Sportisti ziemas olimpiskās spēlēs
labot šo sadaļu
Sportistu skaitslabot šo sadaļu
|
Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiemlabot šo sadaļu
• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos. |
Medaļu tabulas
labot šo sadaļuSkatīt arī: Olimpisko medaļu skaits pēc valsts
Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēslabot šo sadaļu
|
Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēslabot šo sadaļu
|
Medaļas pa sporta veidiemlabot šo sadaļu
|
Medaļas pa dzimumiemlabot šo sadaļu
|
Medaļnieku uzskaitījums
labot šo sadaļuŠajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Brazīliju ir ieguvuši trīs vai vairāk olimpiskās medaļas.
Sportists | Sporta veids | Spēles | Gadi | Dzimums | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Roberts Šeids | Burāšana | Vasara | 1996 – 2012 | Vīrietis | 2 | 2 | 1 | 5 | |
Torbens Graels | Burāšana | Vasara | 1996 – 2004 | Vīrietis | 2 | 1 | 2 | 5 | |
Seržiu Santušs | Volejbols | Vasara | 2004 – 2016 | Vīrietis | 2 | 2 | 0 | 4 | |
Gustavu Boržess | Peldēšana | Vasara | 1992 – 2004 | Vīrietis | 0 | 2 | 2 | 4 | |
Marselu Ferreira | Burāšana | Vasara | 1992 – 2004 | Vīrietis | 2 | 0 | 1 | 3 | |
Dante Amarals | Volejbols | Vasara | 2004 – 2012 | Vīrietis | 1 | 2 | 0 | 3 | |
Bruno Rezende | Volejbols | Vasara | 2008 – 2016 | Vīrietis | 1 | 2 | 0 | 3 | |
Rodriganju | Volejbols | Vasara | 2004 – 2012 | Vīrietis | 1 | 2 | 0 | 3 | |
Žiba | Volejbols | Vasara | 2004 – 2012 | Vīrietis | 1 | 2 | 0 | 3 | |
Emanuels Regu | Pludmales volejbols | Vasara | 2004 – 2012 | Vīrietis | 1 | 1 | 1 | 3 | |
Rikardu Santušs | Pludmales volejbols | Vasara | 2000 – 2008 | Vīrietis | 1 | 1 | 1 | 3 | |
Fufanju | Volejbols | Vasara | 1996 – 2008 | Sieviete | 1 | 0 | 2 | 3 | |
Rodrigu Pesua | Jāšana | Vasara | 1996 – 2004 | Vīrietis | 1 | 0 | 2 | 3 | |
Sēzars Sjelu | Peldēšana | Vasara | 2008 – 2012 | Vīrietis | 1 | 0 | 2 | 3 | |
Īzaks Keirošs | Smaiļošana un kanoe airēšana | Vasara | 2016 | Vīrietis | 0 | 2 | 1 | 3 |
Karognesēji
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Olimpíadas de Antuérpia, 1920 - UOL Esporte». Olimpiadas.uol.com.br. 1920-04-20. Skatīts: 2015-11-08.
- ↑ http://www.newstalk.com/Will-anyone-at-the-Rio-Olympics-claim-the-fourth-type-of-medal[novecojusi saite]
- ↑ «Breaking News, Analysis, Politics, Blogs, News Photos, Video, Tech Reviews - TIME.com». Time. 2009-09-25.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- «Brazil». International Olympic Committee.
- «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
- «Brazil». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 12. augustā. Arhivēts 2020. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē.