Francija olimpiskajās spēlēs

Francija olimpiskajās spēlēs ir piedalījusies kopš to atjaunošanas 1896. gadā, esot viena no tām valstīm, kas ir bijusi pārstāvēta pilnīgi visās vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs. Lai gan Francija atbalstīja 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu boikotu, tā šajās olimpiskajās spēlēs startēja zem olimpiskā karoga.

Francija Olimpiskajās spēlēs
SOK kods	FRA
NOK	Francijas nacionālā olimpiskā un sporta komiteja
Mājaslapa	www.franceolympique.com (franču valoda)
Medaļas	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 264 293 332 889
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022
Citas saistītas dalības
1906 neoficiālās olimpiskās spēles

Līdz šim Francija ir organizējusi 5 olimpiskās spēles (2 vasaras olimpiskās spēles un 3 ziemas olimpiskās spēles). Pirmās spēles, ko tā rīkoja, bija 1900. gadā, kad tās notika galvaspilsētā Parīzē, arī nākamās vasaras olimpiskās spēles, 1924. gadā, tika rīkotas Parīzē. Francijā tika organizētas pirmās ziemas olimpiskās spēles 1924. gadā Šamonī; nākamās ziemas olimpiskās spēles tika rīkotas 1968. gadā Grenoblē, bet 1992. gadā ziemas olimpiskās spēles tika rīkotas Albērvilā. 2024. gadā Parīzē ir plānotas vasaras olimpiskās spēles. Tādējādi Parīze kļūs par otru pilsētu, pēc Londonas, kur olimpiskās spēles būs organizētas trīs reizes.

Līdz šim Francija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 889 olimpiskās medaļas (264 zelta, 293 sudraba un 332 bronzas medaļas). Lielākā daļa medaļu, 751 medaļa, ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs, savukārt 138 medaļas ir izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs. Ar 751 izcīnītu medaļu vasaras olimpiskajās spēlēs Francija ir 4. vietā pēc iegūto medaļu kopskaita starp visām startējušajām valstīm olimpiskajās spēlēs. Visvairāk medaļu (102 medaļas) Francija izcīnīja 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, kad tā bija arī pirmajā vietā pēc iegūto medaļu skaita. Savukārt 1924. gada Parīzes (38 medaļas), 1932. gada Losandželosas (28 medaļas) un 1948. gada Londonas spēlēs (29 medaļas) tā bija trešājā vietā pēc iegūto medaļu kopskaita. Veiksmīgākās ziemas olimpiskās spēles Francijai bija 1968. gadā Grenoblē, kad ar izcīnītajām deviņām medaļām tā ierindojās 3. vietā pēc iegūto medaļu kopskaita.

No vasaras olimpiskajiem sporta veidiem Francija visvairāk medaļas ir izcīnījusi paukošanā — 123 medaļas, savukārt riteņbraukšanā ar iegūtām 93 medaļām tā ir pirmajā vietā. Kā arī Francija ir izcīnījusi visas 7 medaļas, kas bija pieejamas kroketā, kad tas 1900. gadā bija olimpisko spēļu programmā. Vēl vairāk par 40 medaļām Francija ir izcīnījusi vieglatlētikā (70 medaļas), džudo (57 medaļas), burāšanā (49 medaļas), peldēšanā (43 medaļas) un jāšanā (43 medaļas). No ziemas olimpiskajiem sporta veidiem visvairāk medaļas (51 medaļa) ir izcīnītas kalnu slēpošanā, bet biatlonā ir izcīnītas 33 medaļas. Kopumā Francija medaļas ir izcīnījusi 32 vasaras un 10 ziemas olimpiskajos sporta veidos.

Paukotājs Filips Katjū ir titulētākais Francijas sportists olimpiskajās spēlēs. Viņš no 1920. līdz 1936. gadam kopumā ir izcīnījis 9 olimpiskās medaļa (5 zelta, 3 sudraba un 1 bronza medaļa). Savukārt biatlonists Martēns Furkads ir titulētākais ziemas olimpisko spēļu sportists no Francijas, viņš no 2010. līdz 2018. gadam kopumā ir izcīnījis 7 olimpiskās medaļas: 5 zelta un 2 sudraba medaļa.

Rīkotās spēles

Līdz šim Francija olimpiskās spēles ir organizējusi 5 reizes (2 vasaras un 3 ziemas olimpiskās spēles). Abas vasaras olimpiskās spēles tika organizētas Parīzē, savukārt ziemas olimpiskās spēles tika rīkotas Šamonī, Grenoblē un Albērvilā. 2024. gadā Francijas galvaspilsētā Parīzē tiks rīkotas trešo reizi vasaras olimpiskās spēles. Tādējādi Parīze kļūs par otro pilsētu, kurā būs organizētas trīs vasaras olimpiskās spēles.

Spēles	Rīkotājpilsēta	Datumi	Dalībvalstis	Dalībnieki	Sporta veidi, Notikumi
1900 Vasaras OS	Parīze	14. maijs — 28. oktobris	28	975	19 sporta veidi, 95 notikumi
1924 Ziemas OS	Šamonī	25. janvāris — 5. februāris	16	258	6 sporta veidi, 9 disciplīnas, 16 notikumi
1924 Vasaras OS	Parīze	4. maijs — 27. jūlijs	44	3079	17 sporta veidi, 23 disciplīnas, 126 notikumi
1968 Ziemas OS	Grenoble	6. — 18. februāris	37	1158	6 sporta veidi, 10 disciplīnas, 35 notikumi
1992 Ziemas OS	Albērvila	8. — 23. februāris	64	1801	6 sporta veidi, 12 disciplīnas, 57 notikumi
2024 Vasaras OS	Parīze	26. jūlijs — 11. augusts	TBD	TBD	TBD

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits vasaras olimpiskajās spēlēs

	1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Vīrieši	12	708	1	208	109	296	299	200	63	190	247	214	127	218	118	169	197	177	98	189	192	241	197	211	195	188	183	232
Sievietes		12	—	—	108	7	20	32	2	11	36	31	18	28	20	31	30	29	23	49	74	98	104	126	113	121	147	169
Kopā	12	720	1	208	217	303	319	232	65	201	283	245	145	238	138	200	227	206	121	238	266	339	301	337	308	309	330	401
Sporta veidi	6	19	1	13	12	22	19	16	12	18	19	18	16	19	14	16	18	18	13	20	22	24	24	26	26	24	24	27

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Airēšana			41	—	—	17	14	22	27	5	19	22	17	13	16	22	17	18	17	16	23	12	25	21	23	21	21	14	18
Badmintons																							4	2	3	3	2	2	2
Basketbols											11	14	14	12	12	—	—	—	—	—	12	—	—	—	24	—	—	24	24
Basku poleta			2
Bokss				—	7		15	16	8	6	6	8	10	6	8	4	6	6	6	2	4	4	5	7	8	6	9	5	10
Burāšana		—	73		3	3	3	9	13	3	14	13	9	8	11	3	9	12	10	—	11	13	17	13	12	18	18	16	15
Cīņas sports		—		—	—	6•	17	23	13	5	10	11	10	2	9	3	4	5	5	2	8	9	9	2	3	6	9	6	3
Daiļlēkšana				—	—	—	1•	12	4	1	2	6	4	2	4	—	—	3	2	1	1	2	2	1	6	1	2	5	3
Daiļslidošana				—		2	Sporta veids iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā
Džudo																4		5	5	7	8	7	14	14	14	13	13	14	14
Futbols			13	—	22	—	11	12	11		—	12	11	—	17	—	18	—	15	—	16	—	—	17	—	—	—	18	18
Galda teniss																						2	6	6	5	1	4	3	4
Golfs			7																										4
Hokejs							7	Sporta veids iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā
Jāšana			37•		—	4	24	12	9	3	9	8	9	8	7	7	7	10	9	—	11	11	12	14	10	11	6	10	12
Krikets			3
Krokets			10•
Lauka hokejs					12		11		15	—	18	14	14	—	16	—	18	17	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Loka šaušana			13	—	15		8											5	2	—	2	6	6	4	5	6	5	4	3
Mākslas (sinhronā) peldēšana																					3	3	3	10	9	2	2	2	2
Modernā pieccīņa						2	4	4	3	1	3	3	3	1	3	—	3	3	3	3	3	3	3	2	3	4	3	3	3
Paukošana		4	211•	—	22	—	18	24	20	11	19	21	21	18	21	20	20	19	18	16	20	19	20	15	16	19	15	11	17
Peldēšana			47•	—	4	3•	13•	20•	13•	5	8	17	16	16	19	9	16	18	16	13	16	25	25	25	19	21	35	31	30
Polo			7		—		—	5			—
Pludmales volejbols																								4	4	2	—	—	—
Riteņbraukšana		2	58•	—	23	12	13	11	8	8	8	11	10	11	14	14	14	15	14	9	17	16	18	20	26	21	28	23	21
Regbijs			15•		—		15•	19
Regbijs-7																													24
Rokasbumba											—							—	—	—	—	—	16	16	30	30	29	28	31
Smaiļošana un kanoe airēšana											3	10	13	6	9	2	6	14	13	11	14	16	31	19	14	13	15	14	17
Svarcelšana		—		—			10	14	10	5	8	9	5	3	6	2	5	3	8	4	2	4	6	2	3	5	4	4	5
Šaušana		1•	33•	—	20	19	17	22	—	—	8	12	9	5	7	4	8	13	10	—	15	19	17	13	12	8	13	14	11
Tekvondo																									2	4	2	2	4
Teniss		1	14•	—	1	6	10	10														5	7	4	7	9	8	7	9
Triatlons																									6	4	5	6	5
Ūdens motosports					1
Ūdenspolo			27•	—	—	8•	7•	7•	9•	—	7	11	—	—	11	—	—	—	—	—	—	13	13	—	—	—	—	—	13
Vieglatlētika		5•	21	1	19	25•	59•	70	50	12	40	65	54	29	36	38	40	49	44	31	43	55	57	49	53	55	48	52	54
Vingrošana		1•	108	—	59	6	29	8	20	—	8	16	16	5	12	6	9	12	9	6	9	10	11	21	20	13	13	12	13
Virves vilkšana			5•	—	—	—	—
Volejbols																	—	—	—	—	—	12	12	—	—	12	—	—	12
Sporta veids		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Vīrieši	41	36	7	28	28	20	25	18	15	64	33	29	16	22	53	79	68	75	87	50	67	68	63
Sievietes	2	2	1	—	8	6	7	8	9	11	7	6	6	10	15	30	30	31	27	32	37	39	44
Kopā	43	38	8	28	36	26	32	26	26	75	40	35	22	32	68	109	98	106	114	82	104	107	107
Sporta veidi	9	8	3	4	7	5	5	6	5	10	9	8	6	7	9	12	10	12	15	10	13	12	11

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Ātrslidošana		4•	2•	—	—	—	—	1	3	—	5	1	2	1	2	4	1	—	1	1	—	2	3	1
Biatlons									4•	1•	6	5	5	5	4	7	10	11	10	10	9	8	10	12
Bobslejs		8•	10	2	10	10•	5	6	—	—	10	6	5	—	4	—	9	8	5	9	5	—	8	5
Daiļslidošana		5	3	2	—	3	2	3	4	8	5	5	1	1	5	6	12	9	14	8	8	8	9	8
Distanču slēpošana		8•	8•	4	4	7•	8	6	4•	5•	8	6	8	6	2	5	11	10	8	7	11	13	14	13
Frīstaila slēpošana																	6	8	7	6	5	11	20	20
Hokejs		12•	12•	—	11	—	—	—	—	—	18	—	—	—	—	21	22	22	22	22	—	—	—	—
Kalnu slēpošana					3	13•	8	13	10	11	11	12	12	7	14	18	19	17	18	18	17	22	17	22
Kamaniņu braukšana										—	5	1	1	—	—	1	3	—	—	3	—	1	1	—
Kērlings		4•																	—	5	—	5	—	—
Militārā patruļa		4•
Skeletons			1			1•														1	1	1	—	—
Snovbords																			13	12	16	17	13	13
Šorttreks																	8	5	2	4	6	7	4	4
Tramplīnlēkšana		4•	3•	—	—	4•	3	3	2	—	4	4•	—	2	1	2	4	4	2	4	—	4	4	4
Ziemeļu divcīņa		3•	3•	—	—	2•	—	—	—	—	3	1•	1	—	—	4	5	4	4	4	4	4	4	5

Medaļu tabulas

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2020 Tokija	10	12	11	33	8
2016 Riodežaneiro	10	18	14	42	7
2012 Londona	11	11	13	35	7
2008 Pekina	7	16	20	43	10
2004 Atēnas	11	9	13	33	7
2000 Sidneja	13	14	11	38	6
1996 Atlanta	15	7	15	37	5
1992 Barselona	8	5	16	29	9
1988 Seula	6	4	6	16	9
1984 Losandželosa	5	7	16	28	12
1980 Maskava	6	5	3	14	8
1976 Monreāla	2	3	4	9	15
1972 Minhene	2	4	7	13	17
1968 Mehiko	7	3	5	15	6
1964 Tokija	1	8	6	15	21
1960 Roma	—	2	3	5	25
1956 Melnburna	4	4	6	14	11
1952 Helsinki	6	6	6	18	7
1948 Londona	10	6	13	29	3
1936 Berlīne	7	6	6	19	5
1932 Losandželosa	10	5	4	19	3
1928 Amsterdama	6	10	5	21	7
1924 Parīze	13	15	10	38	3
1920 Antverpene	9	19	13	41	8
1912 Stokholma	7	4	3	14	5
1908 Londona	5	5	9	19	4
1904 Sentluisa	—	1	—	1	13
1900 Parīze	27	38	37	102	1
1896 Atēnas	5	4	2	11	4
Kopā	223	251	277	751	5

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2022 Pekina	5	7	2	14	10
2018 Phjončhana	5	4	6	15	9
2014 Soči	4	4	7	15	10
2010 Vankūvera	2	3	6	11	12
2006 Turīna	3	2	4	9	10
2002 Soltleiksitija	4	5	2	11	6
1998 Nagano	2	1	5	8	13
1994 Lillehammere	—	1	4	5	17
1992 Albērvila	3	5	1	9	7
1988 Kalgari	1	—	1	2	11
1984 Sarajeva	—	1	2	3	13
1980 Leikplesida	—	—	1	1	16
1976 Insbruka	—	—	1	1	16
1972 Saporo	—	1	2	3	16
1968 Grenoble	4	3	2	9	3
1964 Insbruka	3	4	—	7	5
1960 Skvoveli	1	—	2	3	10
1956 Kortīna d'Ampeco	—	—	—	0	—
1952 Oslo	—	—	1	1	12
1948 Sanktmorica	2	1	2	5	5
1936 Garmiša-Partenkirhene	—	—	1	1	10
1932 Insbruka	1	—	—	1	7
1928 Sanktmorica	1	—	—	1	5
1924 Šamonī	—	—	3	3	9
Kopā	41	42	55	138	13

Medaļas pa vasaras sporta veidiem

   Līderi sporta veidā

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Airēšana	8	15	13	36
Basketbols	—	4	1	5
Bokss	6	9	10	25
Burāšana	15	14	20	49
Cīņas sports	4	4	10	18
Daiļlēkšana	—	1	—	1
Džudo	16	13	28	57
Futbols	1	1	—	2
Galda teniss	—	1	1	2
Jāšana	15	15	13	43
Karatē	1	—	—	1
Krokets	3	2	2	7
Loka šaušana	7	11	7	25
Mākslas (sinhronā) peldēšana	—	—	1	1
Modernā pieccīņa	—	1	2	3
Paukošana	44	43	36	123
Peldēšana	8	16	19	43
Peldēšanas maratons	—	—	1	1
Regbijs	—	3	—	3
Riteņbraukšana	41	26	26	93
Rokasbumba	4	2	1	7
Smaiļošana un kanoe airēšana	8	9	19	36
Svarcelšana	9	3	3	15
Šaušana	9	12	9	30
Teniss	—	3	5	8
Teniss	5	6	8	19
Triatlons	—	—	1	1
Ūdens motosports	1	—	—	1
Ūdenspolo	1	—	2	3
Vieglatlētika	13	27	30	70
Vieglatlētika	3	10	9	22
Volejbols	1	—	—	1
Kopā	223	251	277	751

Medaļas pa ziemas sporta veidiem

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Biatlons	12	9	12	33
Bobslejs	—	—	1	1
Daiļslidošana	4	3	7	14
Distanču slēpošana	—	1	4	5
Frīstaila slēpošana	3	6	6	15
Kalnu slēpošana	16	17	18	51
Kērlings	—	—	1	1
Snovbords	4	5	4	13
Tramplīnlēkšana	—	—	1	1
Ziemeļu divcīņa	2	1	1	4
Kopā	41	42	55	138

Medaļām bagātākie sportisti

Martēns Furkads ir titulētākais ziemas olimpisko spēļu sportists no Francijas.

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Franciju ir ieguvuši piecas un vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Katjū, FilipsFilips Katjū	Paukošana		Vasaras	1920 — 1936	Vīrietis	5	3	1	9
Furkads, MartēnsMartēns Furkads	Biatlons		Ziemas	2010 — 2018	Vīrietis	5	2	—	7
D'Oriola, KristiānsKristiāns D'Oriola	Paukošana		Vasaras	1948 — 1956	Vīrietis	4	2	—	6
Godēns, LusjēnsLusjēns Godēns	Paukošana		Vasaras	1920 — 1928	Vīrietis	4	2	—	6
Dukrē, RožēRožē Dukrē	Paukošana		Vasaras	1920 — 1928	Vīrietis	3	4	1	8
Bušārs, ŽoržsŽoržs Bušārs	Paukošana		Vasaras	1924 — 1936	Vīrietis	2	3	1	6
Ribū, FilipsFilips Ribū	Paukošana		Vasaras	1980 — 1988	Vīrietis	2	3	1	6
Lipmans, AleksandrsAleksandrs Lipmans	Paukošana		Vasaras	1908; 1920 — 1924	Vīrietis	2	2	1	5
Morelons, DanielsDaniels Morelons	Riteņbraukšana		Vasaras	1964 — 1976	Vīrietis	3	1	1	5
Žusoms, AndrēAndrē Žusoms	Jāšana		Vasaras	1932 — 1936; 1948 — 1952	Vīrietis	2	2	1	5
Flesela-Kolovica, LoraLora Flesela-Kolovica	Paukošana		Vasaras	1948 — 1956	Sieviete	2	1	2	5
Lamūrs, Žans FransuāŽans Fransuā Lamūrs	Paukošana		Vasaras	1984 — 1992	Vīrietis	2	1	2	5
Brulē, ŽiljēnsŽiljēns Brulē	Loka šaušana		Vasaras	1920	Vīrietis	1	3	1	5
Parošs, AhilsAhils Parošs	Šaušana		Vasaras	1908; 1920	Vīrietis	1	3	1	5
Revenū, DanielsDaniels Revenū	Paukošana		Vasaras	1964 — 1976	Vīrietis	1	—	5	6
Noels, KristiānsKristiāns Noels	Paukošana		Vasaras	1964 — 1976	Vīrietis	1	—	4	5

Karognesēji

Francijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles

• 2016 Riodežaneiro — Klarisa Agbeņenu un Samīrs Aits Saīds
• 2016 Riodežaneiro — Tedijs Riners
• 2012 Londona — Lora Flesela-Kolovica
• 2008 Pekina — Tonijs Estange
• 2004 Atēnas — Džeksons Ričardsons
• 2000 Sidneja — Dāvids Duiē
• 1996 Atlanta — Marī Hosē Peresa
• 1992 Barselona — Žans Fransuā Lamūrs
• 1988 Seula — Filips Ribū
• 1984 Losandželosa — Andželo Parizi
• 1980 Maskava — nedevās parādē
• 1976 Monreāla — Daniels Morelons
• 1972 Minhene — Žans Klods Maņāns
• 1968 Mehiko — Kiki Karona
• 1964 Tokija — Mišels Maskē
• 1960 Roma — Kristiāns d'Oriola
• 1956 Melnburna — Žans Debūfs
• 1952 Helsinki — Ignass Heinrihs
• 1948 Londona — Žans Sefēriāds
• 1936 Berlīne — Žils Noels
• 1932 Losandželosa — Žils Noels
• 1928 Amsterdama — Žans Torailjē
• 1924 Parīze — Žoržs Andrē
• 1920 Antverpene — Emīls Ekujē
• 1912 Stokholma — Rauls Paoli
• 1908 Londona — Emīls Demanžels
• 1904 Sentluisa — nav zināms
• 1900 Parīze — nav zināms
• 1896 Atēnas — nav zināms

Ziemas olimpiskās spēles

• 2022 Pekina — Tesa Vorlija un Kevins Rolāns
• 2018 Phjončhana — Martēns Furkads
• 2014 Soči — Džeisons Lamī-Šapuī
• 2010 Vankūvera — Vensāns Defrāns
• 2006 Turīna — Bruno Minžons
• 2002 Soltleiksitija — Karoli Montiljē Karla
• 1998 Nagano — Filips Kandeloro
• 1994 Lillehammere — Anna Briāna
• 1992 Albērvila — Fabriss Gijs
• 1988 Kalgari — Katerīna Kitē
• 1984 Sarajeva — Ivons Mužels
• 1980 Leikplesida — Fabjēna Serrā
• 1976 Insbruka — Daniele Debernāra
• 1972 Saporo — Patriks Pēra
• 1968 Grenoble — Žilbērs Puaro
• 1964 Insbruka — Alēns Kalmā
• 1960 Skvoveli — Benuā Karara
• 1956 Kortīna d'Ampeco — Džeimss Kutē
• 1952 Oslo — Alēns Žileti
• 1948 Sanktmorica — Džeimss Kutē
• 1936 Berlīne — nav zināms
• 1932 Leikplesida — Žoržs Toršons
• 1928 Sanktmorica — nav zināms
• 1924 Šamonī — Kamils Mandrilons

Ārējās saites

• «France». International Olympic Committee.
• «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
• «France». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. martā. Skatīts: 2019. gada 5. jūlijā.