Igaunija olimpiskajās spēlēs

Igaunija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1920. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles tika rīkotas Beļģijas pilsētā Atverpenē. Savukārt ziemas olimpiskajās spēlēs no 1928. gada, kad tās notika Šveices pilsētā Sanktmoricā. Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kas bija pārstāvēta olimpiskajās spēlēs kā neatkarīga valsts. Igaunija līdz šim ir startējusi 13 vasaras olimpiskajās spēlēs (1920 — 1936 un 1992 — mūsdienas) un 11 ziemas olimpiskajās spēlēs (1928, 1936 un 1992 — mūsdienas). No 1900. līdz 1912. gadam Igaunijas sportisti bija iekļauti Krievijas Impērijas sastāvā. Padomju okupācijas periodā (no 1940. — 1991. gadam) Igaunijas sportisti galvenokārt startēja Padomju Savienības sastāvā. Savukārt no 1992. gada Igaunija olimpiskajās spēlēs atkal startē kā neatkarīga valsts.

Igaunija olimpiskajās spēlēs
SOK kods	EST
NOK	Igaunijas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.eok.ee (igauņu valodā)
Medaļas	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 14 11 19 44
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1920 1924 1928 1932 1936 1948–1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1928 1932 1936 1948–1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022
Citas saistītas dalības
Krievijas Impērija (1900–1912)  Padomju Savienība (1952–1988)

Līdz šim Igaunija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 44 olimpiskās medaļas. Lielākā daļa, 36 medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs, bet 8 medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs. Medaļām bagātākās olimpiskajās spēles Igaunijai bija 1936. gada Berlīnes vasaras olimpiskās spēlēs, kad tā izcīnīja 7 medaļas (2 zelta, 2 sudraba un 3 bronzas medaļas). Igaunija ir izcīnījusi medaļas gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, kurā tā ir piedalījusies, izņemot 1932. gada Losandželosas un 1996. gada Atlantas spēlēs. Savukārt medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs tā ir izcīnījusi 2002. gada Soltleiksitijas, 2006. gada Turīnas, 2010. gada Vankūveras un 2022. gada Pekinas spēlēs. Kopsummā medaļas ir izcītas 9 vasaras un 2 ziemas olimpiskajos sporta veidos . No vasaras sporta veidiem visvairāk medaļu, 11 medaļas, ir izcīnītas cīņas sportā. Savukārt septiņas no astoņām ziemas olimpisko spēļu medaļām ir izcīnītas distanču slēpošanā. Distanču slēpotāji Andruss Vērpalu un Kristina Šmiguna-Vehi ir vienīgie Igaunijas sportisti, kas olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši 3 olimpiskās medaļas.

1980. gada Maskavas vasaras olimpisko spēļu burāšanas sacensības tika rīkotas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, Piritas ostas rajonā.

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1920	1924	1928	1932	1936	1948 — 1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016	2020
Vīrieši	14	37	20	2	33		33	35	31	31	34	23	29	19
Sievietes	—	—	—	—	—		4	8	2	11	13	9	17	14
Kopā	14	37	20	2	33		37	43	33	42	47	32	46	33
Sporta veidi	3	5	5	2	8		13	13	11	10	13	11	13	14

Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1920	1924	1928	1932	1936	1948 — 1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016	2020
Airēšana		—	—	—	—	1		7	1	3	7	7	6	4	4
Badmintons								—	—	—	—	2	1	2	2
Basketbols						8		—	—	—	—	—	—	—	—
Bokss		—	1	1	—	2		—	—	—	—	—	—	—	—
Burāšana		—	—	5	—	1		4	4	4	1	2	5	5	2
Cīņas sports		4	8	6	1	8		4	4	3	1	—	2	3	2
Džudo								1	1	2	2	1	1	1	1
Futbols		—	11	—		—		—	—	—	—	—	—	—	—
Galda teniss								1	—	—	—	—	—	—	—
Jāšana		—	—	—	—	—		—	—	—	—	—	—	—	1
Loka šaušana		—						1	1	—	—	—	1	1	1
Modernā pieccīņa		—	—	—	—	—		1	1	1	—	—	—	—	—
Paukošana		—	—	—	—	—		2	6	4	—	1	1	5	4
Peldēšana		—	—	—	—	2		4	1	4	6	9	2	2	3
Pludmales volejbols									2	—	—	2	—	—	—
Riteņbraukšana		—	—	—	—	—		3	7	5	6	4	2	2	3
Smaiļošana un kanoe airēšana						—		1	1	1	—	—	—	—	—
Svarcelšana		3	8•	4	—	4		—	—	—	—	—	—	1	—
Šaušana		—	—		—	—		3	2	1	1	1	1	1	1
Teniss		—	—	—				—	—	—	2	2	—	—	1
Triatlons											1	1	—	1	1
Vieglatlētika		7	10•	4	1	7		5	12	5	15	14	10	18	7
Vingrošana		—	—	—	—	—		—	—	—	—	1	—	—	—
Sporta veids		1920	1924	1928	1932	1936	1948 — 1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016	2020

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1928	1932	1936	1948 — 1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018	2022
Vīrieši	2		3		14	17	15	14	17	18	18	17	14
Sievietes	—		2		5	9	5	3	9	12	7	5	12
Kopā	2		5		19	26	20	17	26	30	25	22	26
Sporta veidi	1		4		4	6	5	5	6	4	6	6	8

Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1928	1932	1936	1948 — 1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018	2022
Ātrslidošana		2		1		—	—	—	—	—	—	—	2	1
Biatlons						8	9	4	4•	6	9	9	6	8
Daiļslidošana		—		2		1	1	1	1	3	5	2	—	2
Distanču slēpošana		—		1		6	9	9	10•	12	14	7	7	9
Frīstaila slēpošana						—	—	—	—	—	—	—	—	1
Kalnu slēpošana				1		—	1	—	—	2	2	2	2	2
Kamaniņu braukšana						—	1	2	—	—	—	—	—	—
Tramplīnlēkšana		—		—		—	1	—	3•	2	—	2	3	2
Ziemeļu divcīņa		—		—		4	4	4	2•	1	—	3	2	1

Medaļu tabulas

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2020 Tokija	1	—	1	2	59
2016 Riodežaneiro	—	—	1	1	78
2012 Londona	—	1	1	2	63
2008 Pekina	1	1	—	2	46
2004 Atēnas	—	1	2	3	64
2000 Sidneja	1	—	2	3	47
1996 Atlanta	—	—	—	0	—
1992 Barselona	1	—	1	2	34
1948 — 1988
1936 Berlīne	2	2	3	7	13
1932 Losandželosa	—	—	—	0	—
1928 Amsterdama	2	1	2	5	16
1924 Parīze	1	1	4	6	17
1920 Antverpene	1	2	—	3	14
Kopā	10	9	17	36	55

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2022 Pekina	—	—	1	1	27
2018 Phjončhana	—	—	—	0	—
2014 Soči	—	—	—	0	—
2010 Vankūvera	—	1	—	1	25
2006 Turīna	3	—	—	3	12
2002 Soltleiksitija	1	1	1	3	17
1998 Nagano	—	—	—	0	—
1994 Lillehammere	—	—	—	0	—
1992 Albērvila	—	—	—	0	—
1948 — 1988
1936 Garmiša-Partenkirhene	—	—	—	0	—
1932 Leikplesida
1928 Sanktmorica	—	—	—	0	—
Kopā	4	2	2	8	30

Medaļas pa vasaras sporta veidiem

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Airēšana	—	2	1	3
Bokss	—	1	—	1
Burāšana	—	—	2	2
Cīņas sports	5	2	4	11
Džudo	—	—	3	3
Paukošana	1	—	1	2
Riteņbraukšana	1	—	—	1
Svarcelšana	1	3	3	7
Vieglatlētika	2	1	3	6
Kopā (9 sporta veidi)	10	9	17	36

Medaļas pa ziemas sporta veidiem

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Distanču slēpošana	4	2	1	7
Frīstaila slēpošana	—	—	1	1
Kopā (2 sporta veidi)	4	2	2	8

Medaļām bagātākie sportisti

Andruss Vērpalu olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 3 medaļas (2 zelta un 1 sudraba medaļas).

Šajā tabulā apkopoti tikai tie medaļnieki, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Igauniju ir izcīnījuši divas un vairāk olimpiskās medaļas. Pārējos sportistus skatīt uzskaitījumā.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Vērpalu, AndrussAndruss Vērpalu	Distanču slēpošana		Ziemas	2002 — 2006	Vīrietis	2	1	—	3
Palusalu, KristjansKristjans Palusalu	Cīņas sports		Vasaras	1936	Vīrietis	2	—	—	2
Šmiguna-Vehi, KristinaKristina Šmiguna-Vehi	Distanču slēpošana		Ziemas	2006 — 2010	Sieviete	1	2	—	3
Kanters, GerdsGerds Kanters	Vieglatlētika		Vasaras	2012 — 2008	Vīrietis	1	—	1	2
Veli, VoldemārsVoldemārs Veli	Cīņas sports		Vasaras	1936	Vīrietis	1	—	1	2
Lehisa, KatrinaKatrina Lehisa	Paukošana		Vasaras	2020	Sieviete	1	—	1	2
Neilands, AlfrēdsAlfrēds Neilands	Svarcelšana		Vasaras	2012 — 2008	Vīrietis	1	1	—	2
Jansons, JiriJiri Jansons	Airēšana		Vasaras	2008 — 2004	Vīrietis	—	2	—	2
Endreksons, TinuTinu Endreksons	Airēšana		Vasaras	2008; 2016	Vīrietis	—	1	1	2
Luheērs, ArnoldsArnolds Luheērs	Svarcelšana		Vasaras	1928; 1936	Vīrietis	—	1	1	2
Neo, AugustsAugusts Neo	Cīņas sports		Vasaras	1936	Vīrietis	—	1	1	2
Pertelsons, IndreksIndreks Pertelsons	Džudo		Vasaras	1936	Vīrietis	—	—	2	2

Karognesēji

Igaunijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles

• 2020 Tokija — Dina Ellermane un Tenu Endreksons
• 2016 Riodežaneiro — Karls Martins Rammo
• 2012 Londona — Aleksandrs Tammerts
• 2008 Pekina — Martins Padars
• 2004 Atēnas — Erki Nols
• 2000 Sidneja — Tenu Teniste
• 1996 Atlanta — Jiri Jānsons
• 1992 Barselona — Heino Lips
• 1936 Berlīne — Erihs Altosārs
• 1932 Losandželosa — Osvalds Keps
• 1928 Amsterdama — Gustavs Kalkuns
• 1924 Parīze — Jiri Losmans
• 1920 Antverpene — Haralds Tammers

Ziemas olimpiskās spēles

• 2022 Pekina — Martins Himma un Kellija Sildaru
• 2018 Phjončhana — Saskija Alusalu
• 2014 Soči — Indreks Tobrelutss
• 2010 Vankūvera — Rolands Lesings
• 2006 Turīna — Eveli Saue
• 2002 Soltleiksitija — Allars Levandi
• 1998 Nagano — Kalju Ojaste
• 1994 Lillehammere — Allars Levandi
• 1992 Albērvila — Antss Antsons
• 1936 Garmiša-Partenkirhene — Johaness Raudava
• 1928 Sanktmorica — Eduards Hiops

Skatīt arī

• Igaunijas karognesēji olimpiskajās spēlēs
• Igaunijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums

Ārējās saites

• «Estonia». International Olympic Committee.
• «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
• «Estonia». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03.
• Olympic Games – Estonian Olympic Committee Arhivēts 2020. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē. (igauniski)
• Estonian Olympic Committee