Austrija olimpiskajās spēlēs
Austrija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš to atjaunošanas 1896. gadā. Austrija kopš tā laika ir piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1920. gada Antverpenes spēles, saistībā ar aktīvo dalību Pirmajā pasaules karā. Austrālija kopš 1924. gada, kad Šamonī notika pirmās ziemas olimpiskās spēles, ir piedalījusies pilnīgi visās ziemas olimpiskajās spēlēs.
Austrija olimpiskajās spēlēs | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
SOK kods | AUT | ||||||||
NOK | Austrijas Olimpiskā komiteja | ||||||||
Mājaslapa |
www | ||||||||
Medaļas |
| ||||||||
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Citas saistītas dalības | |||||||||
1906 neoficiālās olimpiskās spēles |
Līdz šim Austrija ir organizējusi divas ziemas olimpiskās spēles 1964. un 1976. gadā. Abas šis ziemas olimpiskās spēles tika organizētas Insbrukā.
Līdz šim Austrija kopumā ir izcīnījusi 346 olimpiskās medaļas (91 zelta, 123 sudraba un 132 bronzas medaļas). Lielākā daļa medaļu — 250 medaļas — ir tikušas izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs, savukārt 96 medaļas ir tikušas izcīnīta vasaras olimpiskajās spēlēs. No ziemas olimpisko spēļu sporta veidiem Austrija visvairāk medaļas ir izcīnījusi kalnu slēpošanā (128 medaļas). Šajā sporta veidā tā ir arī līdera starp pārējām valstīm. Savukārt visvairāk medaļu no vasaras olimpisko spēļu sporta veidiem ir iegūts smaiļošanā un kanoe airēšanā (14 medaļas). Austrija olimpiskās medaļas ir izcīnījusi gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1964. gada Tokijas un 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs. Visvairāk medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs tā iebuva 1936. gada Berlīnes spēlēs (4 zelta, 6 sudraba un 3 bronzas medaļas). Savukārt Austrija olimpiskās medaļas ir izcīnījusi katrās ziemas olimpiskajās spēlēs, visvairāk 2006. gada Turīnas spēlēs — 23 medaļas (9 zelta, 7 sudraba un 7 bronzas medaļas).
Slēpotājs Fēlikss Gotvalds, kurš olimpiskajās spēlēs piedalījās ziemeļu divcīņā, ir medaļām bagātākais Austrijas sportists. Viņš piedaloties ziemas olimpiskajās spēlēs no 2002. līdz 2010. gadam, kopumā ir izcīnījis 7 medaļas (3 zelta, 1 sudraba un 3 bronzas medaļas).
Rīkotās spēles
labot šo sadaļuInsbruka ir Austrijas vienīgā pilsēta, kur ir rīkotas olimpiskās spēles. Insbrukā tās ir rīkotas divas reizes un abas reizes tās bija ziemas olimpiskās spēles.
Spēles | Rīkotājpilsēta | Datumi | Dalībvalstis | Dalībnieki | Sporta veidi, Disciplīnas |
---|---|---|---|---|---|
1964 Ziemas OS | Insbruka | 29. janvāris — 9. februāris | 36 | 1091 | 6 sporta veidi, 34 disciplīnas |
1976 Ziemas OS | Insbruka | 4. — 15. februāris | 1123 | 37 | 6 sporta veidi, 37 disciplīnas |
Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs
labot šo sadaļu- Paskaidrojumi
# | Sportistu skaits |
#• | Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |
— | Sportisti nestartēja |
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |
Sportistu skaits vasaras olimpiskajās spēlēs
labot šo sadaļu1896 | 1900 | 1904 | 1908 | 1912 | 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 3 | 15 | 1 | 7 | 79 | 46 | 47 | 7 | 157 | 115 | 91 | 29 | 82 | 45 | 35 | 97 | 54 | 64 | 71 | 66 | 71 | 56 | 55 | 54 | 40 | 39 | 37 | |
Sievietes | — | — | — | 6 | 3 | 5 | 2 | 17 | 32 | 21 | 5 | 21 | 11 | 8 | 14 | 6 | 19 | 31 | 7 | 31 | 16 | 37 | 20 | 30 | 31 | 34 | ||
Kopā | 3 | 15 | 1 | 7 | 85 | 49 | 52 | 9 | 174 | 147 | 112 | 34 | 103 | 56 | 43 | 111 | 60 | 83 | 102 | 73 | 102 | 72 | 92 | 74 | 70 | 70 | 71 | |
Sporta veidi/ Disciplīnas |
3 | 4 | 1 | 5 | 12 | 8 | 12 | 6 | 18 | 17 | 16 | 12 | 15 | 14 | 12 | 15 | 15 | 16 | 18 | 17 | 17 | 15 | 17 | 18 | 16 | 18 | 22 |
Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem
labot šo sadaļuSporta veids | 1896 | 1900 | 1904 | 1908 | 1912 | 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Airēšana | — | — | — | 6 | — | 2 | — | 9 | 7 | 4 | 4 | 10 | 7 | 3 | 16 | 3 | 7 | 6 | 5 | 12 | 13 | 8 | 5 | — | — | 3 | |||
Badmintons | 2 | 1 | — | — | — | 2 | 2 | ||||||||||||||||||||||
Bokss | — | — | 3 | 1 | — | 6 | 5 | 4 | 1 | 5 | 3 | 2 | 1 | 2 | 1 | 2 | 1 | — | — | — | — | — | — | — | |||||
Burāšana | — | — | — | — | — | 1 | 1 | 1 | 4 | 3 | 1 | 8 | 3 | 3 | 12 | 9 | 5 | 10 | 8 | 13 | 6 | 5 | 7 | 11 | 8 | 8 | |||
Cīņas sports | — | — | — | — | 8 | 8 | 2 | 1 | 7 | 5 | 3 | 4 | 7 | 4 | 1 | 4 | 2 | 5 | 7 | 5 | 2 | — | — | 3 | — | 1 | 1 | ||
Daiļlēkšana | — | — | 1 | 3 | 2 | 2 | 3 | 4 | 4 | 1 | 2 | 4 | 1 | 4 | 2 | 3 | 1 | 2 | 2 | 2 | 3 | 2 | 3 | — | 1 | ||||
Džudo | 3 | 6 | 4 | 5 | 4 | 3 | 6 | 5 | 3 | 2 | 3 | 3 | 5 | ||||||||||||||||
Futbols | — | — | — | 15 | — | — | 13 | 11 | 11 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | ||||
Galda teniss | 2 | 2 | 4 | 5 | 4 | 6 | 6 | 6 | |||||||||||||||||||||
Golfs | — | — | 2 | ||||||||||||||||||||||||||
Jāšana | 1 | — | — | 2 | 3 | — | 8 | 2 | — | 5 | 1 | — | — | 5 | 4 | 1 | 4 | 2 | 5 | 5 | 3 | 9 | 2 | 3 | 1 | ||||
Lauka hokejs | — | 16 | — | — | 12 | 13 | — | — | — | — | — | — | 14 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | |||||||
Loka šaušana | — | — | — | 1 | 1 | 1 | — | — | — | — | — | — | — | 1 | |||||||||||||||
Mākslas (sinhronā) peldēšana | 2 | — | 2 | — | — | — | 2 | 2 | 2 | ||||||||||||||||||||
Modernā pieccīņa | 1• | — | — | — | 2 | — | — | — | 3 | 3• | 3 | 3 | — | 2 | 3 | 1 | — | — | — | — | — | 1 | — | ||||||
Paukošana | 1• | 8 | — | 1 | 12 | 5 | 6 | 1 | 15 | 7 | 8 | 1 | 9 | 5• | 5 | 13 | 5 | — | 8 | 5 | 5 | 3 | 6 | 2 | 1 | 1 | 1 | ||
Peldēšana | 2 | 4 | 1 | 1 | 8 | — | 3 | — | 8 | 2 | 3 | — | 10 | 7 | 3 | 2 | 1 | 5 | 6 | 6 | 2 | 4 | 8 | 6 | 12 | 11 | 6 | ||
Pludmales volejbols | — | — | 2 | 4 | 6 | 4 | 4 | ||||||||||||||||||||||
Riteņbraukšana | 1• | — | — | — | 6 | — | 2 | — | 10 | 8 | 4 | 4 | 8 | — | — | 5 | 6 | 6 | 9 | 7 | 5 | 9 | 9 | 10 | 6 | 5 | 4 | ||
Rokasbumba | 22 | — | — | — | 15 | — | 14 | — | 15 | — | — | — | — | ||||||||||||||||
Smaiļošana un kanoe airēšana | 9 | 7 | 7 | 7 | 10 | 5 | 4 | 12 | 2 | 6 | 2 | — | 4 | 3 | 4 | 2 | 4 | 4 | 5 | ||||||||||
Svarcelšana | — | — | 15 | 10 | 2 | 10 | 6 | 4 | 2 | 4 | 3 | 1 | 6 | 5 | 3 | 6 | 1 | — | — | — | 1 | — | — | 1 | |||||
Šaušana | — | — | — | 7• | 6 | — | 3 | 3 | 3 | — | 5 | 3 | 5 | 7 | 8 | 8 | 10 | 11 | 5 | 3 | 4 | 5 | 3 | 4 | 5 | ||||
Tekvondo | 1 | 2 | — | — | — | ||||||||||||||||||||||||
Teniss | — | — | — | 3 | 3 | — | 3 | 5 | 1 | 3 | 1 | 3 | 3 | 2 | |||||||||||||||
Triatlons | 1 | 3 | 4 | 2 | 3 | ||||||||||||||||||||||||
Ūdenspolo | — | — | 7 | — | — | — | 11 | — | 10 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | ||||
Vieglatlētika | — | 2 | — | 2 | 12 | 7 | 4 | 2 | 29 | 15 | 15 | 3 | 9 | 8 | 12 | 15 | 6 | 11 | 6 | 10 | 16 | 11 | 12 | 6 | 3 | 7 | 6 | ||
Vingrošana | — | — | — | — | — | — | — | — | 8 | 16 | 16 | 1 | 12 | 1 | — | — | — | — | — | 1 | — | 2 | — | — | 1 | 3 | 2 | ||
Sporta veids/Disciplīna | 1896 | 1900 | 1904 | 1908 | 1912 | 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 |
Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs
labot šo sadaļu- Paskaidrojumi
# | Sportistu skaits |
#• | Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |
— | Sportisti nestartēja |
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |
Sportistu skaits
labot šo sadaļu1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1994 | 1998 | 2002 | 2006 | 2010 | 2014 | 2018 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 2 | 34 | 6 | 50 | 42 | 31 | 50 | 17 | 69 | 63 | 29 | 63 | 33 | 58 | 66 | 45 | 65 | 73 | 71 | 55 | 49 | 86 | 49 |
Sievietes | 2 | 5 | 1 | 10 | 12 | 8 | 10 | 9 | 14 | 13 | 11 | 14 | 10 | 7 | 15 | 13 | 15 | 23 | 19 | 18 | 26 | 40 | 26 |
Kopā | 4 | 39 | 7 | 60 | 54 | 39 | 60 | 26 | 83 | 76 | 40 | 77 | 43 | 65 | 81 | 58 | 80 | 96 | 90 | 73 | 75 | 126 | 75 |
Sporta veidi/ Disciplīnas |
1 | 8 | 5 | 8 | 8 | 7 | 8 | 5 | 10 | 10 | 8 | 10 | 6 | 9 | 10 | 9 | 10 | 12 | 12 | 12 | 13 | 14 | 13 |
Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem
labot šo sadaļuSporta veids | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1994 | 1998 | 2002 | 2006 | 2010 | 2014 | 2018 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Ātrslidošana | — | 3 | — | 8 | 3 | 3 | 4 | 2 | 7 | 3 | 1 | 4 | — | 4 | 3 | 3 | 5 | 4 | 1 | 1 | 1 | 2 | 1 | |
Biatlons | 4• | 4• | — | 4 | 5 | 4 | 5 | 5 | 5 | 5 | 6 | 5 | 4 | 7 | 4 | |||||||||
Bobslejs | — | 11 | 2 | 12 | — | 8 | 9 | 9 | 9 | 8 | 10 | 8 | 8 | 8 | 8 | 9 | 8 | 4 | 5 | 5 | 8 | 5 | ||
Daiļslidošana | 4 | 9 | 2 | 12 | 10 | 4 | 8 | 6 | 10 | 8 | 3 | 6 | 3 | — | 2 | 1 | — | 1 | — | 1 | 2 | 4 | 1 | |
Distanču slēpošana | — | 1• | 3• | 5• | 8• | 10• | 4 | — | 9• | 6• | 4• | 10 | — | 4 | 8 | 6 | 1 | 7 | 7 | 7 | 1 | 8 | 2 | |
Frīstaila slēpošana | — | 1 | 2 | 1 | 1 | 9 | 11 | 9 | ||||||||||||||||
Hokejs | — | 12 | — | 12 | 15 | — | 17 | — | 17 | 18 | — | 18 | — | 19 | 23 | — | 23 | 22 | 21 | — | — | 24 | — | |
Kalnu slēpošana | — | — | — | 4 | 14 | 11 | 11 | 13 | 11 | 13 | 13 | 12 | 12 | 13 | 17 | 20 | 20 | 19 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | |
Kamaniņu braukšana | 9 | 9 | 6 | 7 | 10 | 7 | 7 | 7 | 8 | 8 | 10 | 10 | 9 | 10 | 9 | |||||||||
Skeletons | 2 | 1 | 2 | 2 | 1 | 3 | 1 | |||||||||||||||||
Snovbords | 11 | 9 | 12 | 13 | 17 | 13 | ||||||||||||||||||
Šorttreks | — | — | — | — | — | 1 | 1 | 1 | ||||||||||||||||
Tramplīnlēkšana | — | 1 | 2• | 4 | 3 | 3 | 4 | 4 | 4 | 4 | 3 | 5 | 5 | 5 | 4 | 4 | 4 | 5 | 5 | 4 | 4 | 6 | 4 | |
Ziemeļu divcīņa | — | 1• | 3• | 4• | 4• | 4• | 3 | 1 | 4 | 3 | 1• | 1 | — | 1 | 4 | 4 | 4 | 4 | 5 | 4 | 5 | 5 | 5 |
Medaļu tabulas
labot šo sadaļu
Medaļas pa vasaras sporta veidiemlabot šo sadaļu
|
Medaļas pa ziemas sporta veidiemlabot šo sadaļu Līderi sporta veidā
|
Medaļām bagātākie sportisti
labot šo sadaļuŠajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Austriju ir ieguvuši četras un vai vairāk olimpiskās medaļas.
Sportists | Sporta veids | Spēles | Gadi | Dzimums | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Fēlikss Gotvalds | Ziemeļu divcīņa | Ziemas | 2010 — 2002 | Vīrietis | 3 | 1 | 3 | 7 | |
Tomass Morgenšterns | Tramplīnlēkšana | Ziemas | 2014 — 2006 | Vīrietis | 3 | 1 | — | 4 | |
Hermans Maiers | Kalnu slēpošana | Ziemas | 2006; 1998 | Vīrietis | 2 | 1 | 1 | 4 | |
Benjamins Raihs | Kalnu slēpošana | Ziemas | 2006 — 2002 | Vīrietis | 2 | — | 2 | 4 | |
Mario Štehers | Kalnu slēpošana | Ziemas | 2014 — 2002 | Vīrietis | 2 | — | 2 | 4 | |
Stefans Eberharters | Kalnu slēpošana | Ziemas | 2002 — 1998 | Vīrietis | 1 | 2 | 1 | 4 | |
Gregors Šlīrencauers | Tramplīnlēkšana | Ziemas | 2014 — 2010 | Vīrietis | 1 | 1 | 2 | 4 | |
Bernhards Grūbers | Ziemeļu divcīņa | Ziemas | 2018 — 2006 | Vīrietis | 1 | — | 3 | 4 | |
Martins Hellvarts | Tramplīnlēkšana | Ziemas | 2002 — 1998 | Vīrietis | — | 3 | 1 | 4 | |
Marlīsa Šilda | Kalnu slēpošana | Ziemas | 2006 — 2002 | Sieviete | — | 3 | 1 | 4 | |
Klauss Zulcenbahers | Ziemeļu divcīņa | Ziemas | 1992 — 1988 | Vīrietis | — | 2 | 2 | 4 | |
Dominiks Landertingers | Biatlons | Ziemas | 2018 — 2010 | Vīrietis | — | 1 | 3 | 4 |
Karognesēji
labot šo sadaļuAustrijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.
Vasaras olimpiskās spēles
labot šo sadaļu- 2020 Tokija — Tanja Franka un Tomas Zajacs
- 2016 Riodežaneiro — Liu Czja
- 2012 Londona — Markuss Rogans
- 2008 Pekina — Hanss Peters Šteinahers
- 2004 Atēnas — Romāns Hagara
- 2000 Sidneja — Volframs Vaibels
- 1996 Atlanta — Hūberts Raudašls
- 1992 Barselona — Elizabete Toirere
- 1988 Seula — Hūberts Raudašls
- 1984 Losandželosa — Hūberts Raudašls
- 1980 Maskava — Karls Ferstls
- 1976 Monreāla — Ginters Pfafs
- 1972 Minhene — Hūberts Raudašls
- 1968 Mehiko — Rolands Lozerts
- 1964 Tokija — Hūberts Hammerers
- 1960 Roma — Herberts Vīdermans
- 1956 Melnburna — Francs Vimmers
- 1952 Helsinki — Villijs Velts
- 1948 Londona — nav zināms
- 1936 Berlīne — Frics Vurmbeks
- 1932 Losandželosa — nav zināms
- 1928 Amsterdama — Ludvigs Veseli
- 1924 Parīze — nav zināms
- 1920 Antverpene — nav zināms
- 1912 Stokholma — nav zināms
- 1908 Londona — nav zināms
- 1904 Sentluisa — nav zināms
- 1900 Parīze — nav zināms
- 1896 Atēnas — nav zināms
Ziemas olimpiskās spēles
labot šo sadaļu- 2022 Pekina — Jūlija Dujmovica un Benjamins Maiers
- 2018 Phjončhana — Anna Feita
- 2014 Soči — Mario Štehers
- 2010 Vankūvera — Andreass Lingers un Volfgangs Lingers
- 2006 Turīna — Renāte Getšla
- 2002 Soltleiksitija — Angerlika Noinere
- 1998 Nagano — Emeše Huņjadi
- 1994 Lillehammere — Anita Vahtere
- 1992 Albērvila — Angerlika Noinere
- 1988 Kalgari — Leonhards Stoks
- 1984 Sarajeva — Francs Klammers
- 1980 Leikplesida — Annemarija Mozere-Prolla
- 1976 Insbruka — Francs Klammers
- 1972 Saporo — Manfrēds Šmids
- 1968 Grenoble — Emerihs Dancers
- 1964 Insbruka — Regīna Reicere
- 1960 Skvoveli — Norberts Felzingers
- 1956 Kortīna d'Ampeco — Tonijs Zailers
- 1952 Oslo — Zeps Bradls
- 1948 Sanktmorica — nav zināms
- 1936 Berlīne — Karls Šēfers
- 1932 Leikplesida — nav zināms
- 1928 Sanktmorica — nav zināms
- 1924 Šamonī — nav zināms
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- «Austria». International Olympic Committee.
- «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
- «Austria». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. decembrī. Skatīts: 2018. gada 2. martā.