Itālija olimpiskajās spēlēs

Itālija olimpiskajās spēlēs startē kopš mūsdienu olimpisko spēļu pirmsākumiem 1896. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles notika Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Arī ziemas olimpiskajās spēlēs tā ir piedalījusies kopš to izveidošanas 1924. gadā. Itālija ir piedalījusies pilnīgi visās vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs.

Itālija Olimpiskajās spēlēs
SOK kods	ITA
NOK	Itālijas Nacionālā olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.coni.it (itāļu valodā)
Medaļas 7. vieta	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 259 231 269 759
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022
Citas saistītas dalības
1906 neoficiālās olimpiskās spēles

Itālija ir organizējusi 3 olimpiskās spēles: 1 vasaras un 2 ziemas olimpiskās spēles. Ziemas olimpiskās spēles ir tikušas rīkotas Kortīnā d'Ampeco (1956. gadā) un Turīnā (2006. gadā). Savukārt 2026. gada ziemas olimpiskās spēles tiks rīkotas Milānā un Kortīnā d'Ampeco. 1960. gadā Itālijas galvaspilsētā Romā tika organizētas vasaras olimpiskās spēles.

Itālija olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 759 medaļas (259 zelta, 231 sudraba un 269 bronzas medaļu). Tā ir 6. veiksmīgākā valsts olimpiskajās spēlēs aiz ASV, Padomju Savienības, Vācijas, Lielbritānijas un Francijas. Lielāko daļu medaļu, 618 medaļas, tā ir izcīnījusi vasaras olimpiskajās spēlēs, bet 141 medaļa ir izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs. Ar medaļām bagātākās vasaras olimpiskās spēles Itālijai ir 2020. gada Tokijas spēles. Šajās spēlēs tā izcīnīja 40 olimpiskās medaļas. Taču visvairāk zelta medaļu, 14 medaļas, tā izcīnīja 1984. gada Losandželosas vasaras spēlēs. No ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijai visveiksmīgākās bija 1994. gada Lillehammeras spēles, kad tā izcīnīja 20 olimpiskās medaļas. No olimpiskajiem sporta veidiem Itālija ir līderis paukošanā. Šajā sporta veidā tā kopumā ir izcīnījusi 130 medaļas. Vēl vairāk nekā 50 medaļas no vasaras olimpiskajiem sporta veidiem tā ir izcīnījusi vieglatlētikā (65 medaļas) un riteņbraukšanā (63 medaļas). No ziemas olimpiskajiem sporta veidiem visvairāk medaļu, 36 medaļas, ir izcīnītas distanču slēpošanā un kalnu slēpošanā. Kopumā medaļas ir izcīnītas 25 vasaras olimpiskajos sporta veidos un 12 ziemas olimpiskajos sporta veidos. Vistitulētākais Itālijas sportists olimpiskajās spēlēs ir paukotājs Edoardo Mandžaroti, kurš ir izcīnījis 13 olimpiskās medaļas.

Organizētās olimpiskās spēlēs

Itālija ir organizējusi 3 olimpiskās spēles un 2026. gadā organizēs 4 olimpiskās spēles. Pirmās olimpiskās spēles, kas tika organizētas Itālijā bija 1956. gada Kortīnas d'Ampeco ziemas spēles, nākāmās tika rīkotas 1960. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles notika galvaspilsētā Romā. 2006. gadā ziemas olimpiskās spēles tika rīkotas Turīnā. Savukārt 2026. gada ziemas olimpiskās spēles ir plānots organizēt Milānā un Kortīnā d'Ampeco.

Spēles	Rīkotājpilsēta	Datumi	Dalībvalstis	Dalībnieki	Sporta veidi, disciplīnas, Notikumi
1956 Ziemas OS	Kortīna d'Ampeco	26. janvāris — 5. februāris	32	821	4 sporta veidi, 8 disciplīnas, 24 notikumi
1960 Vasaras OS	Roma	25. augusts — 11. septembris	83	5338	17 sporta veidi, 23 disciplīnas, 150 notikumi
2006 Ziemas OS	Turīna	10. — 26. februāris	80	2508	7 sporta veidi, 15 disciplīnas, 84 notikumi
2026 Ziemas OS	Milāna/Kortīna d'Ampeco	TBD	TBD	TBD	TBD

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits vasaras olimpiskajās spēlēs

	1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016	2020
Vīrieši	1	23	1	66	66	173	196	156	112	227	193	208	120	246	157	152	197	183	121	222	212	228	236	246	229	203	162	165	193
Sievietes		1	—	—	—	1	4	18	—	16	20	23	15	34	11	15	27	27	38	46	41	76	104	115	115	130	123	143	180
Kopā	1	24	1	66	66	174	200	175	112	243	213	231	135	280	168	167	224	210	159	268	253	304	340	361	364	333	285	308	381
Sporta veidi	1	7	1	8	8	18	18	15	13	17	16	19	14	19	18	17	19	20	19	22	22	25	26	28	27	27	23	25	28

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Airēšana			1	—	1	—	6	17	26	20	22	26	26	21	26	18	14	21	15	5	22	27	21	32	28	31	20	20	26
Badmintons																							—	—	—	—	1	1	1
Basketbols											13	14	13	—	12	12	12	12	12	24	12	—	12	12	12	12	—	—	—
Beisbols																							20	20	24	24	—
Bokss				—		—	5	16	7	8	8	8	10	8	10	10	11	8	6	4	7	7	5	5	6	6	6	7	7
Burāšana		—		—	—	—	—	3	12	1	14	15	14	12	11	10	8	10	12	6	11	15	14	16	18	18	18	11	13
Cīņas sports		—		—	1	6	8	17	5	6	10	11	14	5	16	5	5	7	8	6	7	4	5	4	2	6	2	1	2
Daiļlēkšana				—	1	1	1	1	3	—	3	—	1	—	5	2	4	2	4	1	2	4	3	2	5	6	8	8	8
Džudo																2		2	3	1	5	4	9	9	9	9	8	9	6
Futbols			—	—	—	14	21•	13	17		14	12	12	—	16	—	—	—	—	—	17	18	16	17	17	17	19	—	—
Galda teniss																						1	1	3	—	5	3	2	—
Golfs																													4
Jāšana			3	—	—	—	10	5	5	—	6	6	4	6	7	7	7	8	9	4	8	5	12	14	7	8	6	3	6
Lauka hokejs					—		—		—	—	—	—	—	15	—	18	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Loka šaušana			—	—		—												3	4	3	3	3	4	6	6	4	6	6	6
Mākslas (sinhronā) peldēšana																					1	—	2	10	9	9	2	2	9
Mākslas sacensības						4	2	4	11	10	61	30
Modernā pieccīņa						—	1	4	3	3	3	3	3	1	3	1	3	3	3	1	3	3	3	3	3	4	4	4	4
Paukošana		—	8	—	11	9	19	19	18	14	16	19	18	19	20	20	19	19	18	14	20	20	20	16	17	12	16	18	14
Peldēšana		—	2	—	4	2	4	6	5	2	—	—	10	7•	23	16	10	24	13	13	26	21	24	14	21	29	34	34	38
Pludmales volejbols																								4	6	2	2	4	6
Riteņbraukšana		—	7	1	4	—	12	10	12	10	11	12	11	12	14	14	16	15	14	10	21	18	18	21	18	13	15	13	23
Smaiļošana un kanoe airēšana											1	—	6	—	12	4	2	10	11	5	7	5	18	15	8	8	16	8	8
Softbols																								—	—	15	15	—
Svarcelšana		—		—			5	15	6	4	4	1	6	4	7	2	3	6	1	3	3	6	3	2	4	—	4	1	2
Šaušana		1	—		—	—	10	14		6	9	6	8	5	9	5	7	11	13	10	12	13	13	15	15	13	15	15	14
Tekvondo																									3	3	3	2	—
Teniss		—	—	—	—	—	4	5														5	8	8	6	6	8	7	7
Triatlons																									3	3	4	3	4
Ūdenspolo			—	—	—	—	8•	7	—	—	—	9	11	10•	12	12	11	11	11	11	12	13	12	13	13	26	25	26	26
Vieglatlētika		—	2	—	12	12	24	36	24	21	32	25	33	21	47	22	26	40	32	26	51	38	39	50	47	35	45	38	38
Vingrošana		—	1	—	32	18	27	8	20	7	16	16	16	6	12	6	9	12	9	—	6	11	10	17	15	16	19	18	12
Virves vilkšana			—	—	—	—	8
Volejbols																	—	—	12	12	12	12	12	12	24	24	24	24	24
Sporta veids		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Vīrieši	23	13	12	35	51	28	53	21	53	39	41	47	34	59	42	79	78	79	63	106	69	67	71
Sievietes	—	—	—	5	3	5	12	7	8	8	3	11	12	15	16	28	26	34	46	73	40	43	49
Kopā	23	13	12	40	54	33	65	28	61	47	44	58	46	74	58	107	104	113	109	179	109	110	120
Sporta veidi	4	5	4	7	9	6	8	6	9	8	9	9	8	9	8	11	11	13	12	15	13	13	14

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Ātrslidošana		—	—	—	—	4	3	5	3	2	4	2•	6	3	3	3	4	5	4	8	8	5	6	9
Biatlons									—	—	—	5	4	5	5	6	10	6	6	10	10	10	9	11
Bobslejs		10	5	4	10	10•	8	10		8	10	10	9	5	9	9	8	9	8	9	12	8	4	4
Daiļslidošana		—	—	—	2	2	1	2	2	2	2	1	7	2	3	4	7	—	6	9	7	9	11	11
Distanču slēpošana		7	4•	6•	7•	10•	11•	14	9	9	9	8	7	7	10	14	13	12	13	17	17	18	16	15
Frīstaila slēpošana																	6	6	2	1	6	1	4	4
Hokejs		—	—	—	10	17	—	16	—	17	—	—	—	—	20	—	22	23	22	—	44	—	—	—
Kalnu slēpošana					7	8	10	13	10	11	10	8	12	14	12	11	18	20	22	22	22	21	19	20
Kamaniņu braukšana										8	9	9	8	9	9	9	8	8	10	10	9	8	10	9
Kērlings		—																	—	—	9	—	—	5
Militārā patruļa		4
Skeletons			2			1•														2	2	2	1	1
Snovbords																			9	10	16	11	11	12
Šorttreks																	8	9	9	10	9	9	9	7
Tramplīnlēkšana		2	3•	3•	2	3	—	4•	4•	3	1	1•	4•	1	3	2	3	4•	1	1	4•	3	5	8
Ziemeļu divcīņa		—	1•	3•	2•	3•	1•	3•	1•	2	2	2•	2•	—	—	—	—	3•	1	—	5•	4	5	4

Medaļu tabulas

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2020 Tokija	10	10	20	40	10
2016 Riodežaneiro	8	12	8	28	9
2012 Londona	8	9	11	28	9
2008 Pekina	8	9	10	27	9
2004 Atēnas	10	11	11	32	8
2000 Sidneja	13	8	13	34	7
1996 Atlanta	13	10	12	35	6
1992 Barselona	6	5	8	19	12
1988 Seula	6	4	4	14	10
1984 Losandželosa	14	6	12	32	5
1980 Maskava	8	3	4	15	5
1976 Monreāla	2	7	4	13	14
1972 Minhene	5	3	10	18	10
1968 Mehiko	3	4	9	16	13
1964 Tokija	10	10	7	27	5
1960 Roma	13	10	13	36	3
1956 Melnburna	8	8	9	25	5
1952 Helsinki	8	9	4	21	5
1948 Londona	8	11	8	27	5
1936 Berlīne	8	9	5	22	4
1932 Losandželosa	12	12	12	36	2
1928 Amsterdama	7	5	7	19	5
1924 Parīze	8	3	5	16	5
1920 Antverpene	13	5	5	23	7
1912 Stokholma	3	1	2	6	11
1908 Londona	2	2	—	4	9
1904 Sentluisa	—	—	—	0	—
1900 Parīze	3	2	—	5	8
1896 Atēnas	—	—	—	0	—
Kopā	217	188	213	618	6

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2022 Pekina	2	7	8	17	13
2018 Phjončhana	3	2	5	10	12
2014 Soči	—	2	6	8	22
2010 Vankūvera	1	1	3	5	16
2006 Turīna	5	—	6	11	9
2002 Soltleiksitija	4	4	5	13	7
1998 Nagano	2	6	2	10	10
1994 Lillehammere	7	5	8	20	4
1992 Albērvila	4	6	4	14	6
1988 Kalgari	2	1	2	5	10
1984 Sarajeva	2	—	—	2	10
1980 Leikplesida	—	2	—	2	13
1976 Insbruka	1	2	1	4	10
1972 Saporo	2	2	1	5	8
1968 Grenoble	4	—	—	4	4
1964 Insbruka	—	1	3	4	12
1960 Skvoveli	—	—	1	1	14
1956 Kortīna d'Ampeco	1	2	—	3	8
1952 Oslo	1	—	1	2	8
1948 Sanktmorica	1	—	—	1	10
1936 Garmiša-Partenkirhene	—	—	—	0	—
1932 Insbruka	—	—	—	0	—
1928 Sanktmorica	—	—	—	0	—
1924 Šamonī	—	—	—	0	—
Kopā	42	43	56	141	12

Medaļas pa vasaras sporta veidiem

   Līderi sporta veidā

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Airēšana	11	14	16	41
Basketbols	—	2	—	2
Bokss	15	15	18	48
Burāšana	4	3	8	15
Cīņas sports	7	4	11	22
Daiļlēkšana	3	5	3	11
Džudo	4	4	9	17
Futbols	1	—	2	3
Jāšana	7	9	7	23
Karatē	1	—	1	2
Loka šaušana	2	3	4	9
Modernā pieccīņa	2	2	3	7
Paukošana	49	46	35	130
Peldēšana	5	7	17	29
Pludmales volejbols	—	1	—	1
Riteņbraukšana	35	16	12	63
Smaiļošana un kanoe airēšana	6	7	4	17
Svarcelšana	5	5	7	17
Šaušana	16	16	11	43
Teniss	2	1	1	4
Teniss	—	—	1	1
Ūdenspolo	4	3	3	10
Vieglatlētika	24	15	26	65
Vieglatlētika	14	7	11	32
Volejbols	—	3	3	6
Kopā (25 sporta veidi)	217	188	213	618

Medaļas pa ziemas sporta veidiem

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Ātrslidošana	2	1	4	7
Biatlons	—	1	6	7
Bobslejs	4	4	4	12
Daiļslidošana	—	—	2	2
Distanču slēpošana	9	14	13	36
Kalnu slēpošana	14	11	11	36
Kamaniņu braukšana	7	4	7	18
Kērlings	1	—	—	1
Skeletons	1	—	—	1
Snovbords	1	2	2	5
Šorttreks	3	6	6	15
Ziemeļu divcīņa	—	—	1	1
Kopā (12 sporta veidi)	42	43	56	141

Medaļām bagātākie sportisti

Edoardo Mandžaroti ir Itālijas titulētākais olimpisko spēļu sportists. Viņš olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 13 medaļas.

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Itāliju ir ieguvuši piecas un vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Mandžaroti, EdoardoEdoardo Mandžaroti	Paukošana		Vasaras	1936; 1948 — 1960	Vīrietis	6	5	2	13
Vecāli, ValentīnaValentīna Vecāli	Paukošana		Vasaras	1996 — 2012	Sieviete	6	1	2	9
Nadi, NedoNedo Nadi	Paukošana		Vasaras	1900; 1920	Vīrietis	6	—	—	6
Delfino, DžuzepeDžuzepe Delfino	Paukošana		Vasaras	1952 — 1964	Vīrietis	4	2	—	6
Trillini, DžovannaDžovanna Trillini	Paukošana		Vasaras	1992 — 2008	Sieviete	4	1	3	8
Dzampori, DžordžoDžordžo Dzampori	Vingrošana		Vasaras	1912; 1920 — 1924	Vīrietis	4	1	—	5
Puliti, OresteOreste Puliti	Paukošana		Vasaras	1920 — 1928	Vīrietis	4	1	—	5
Gaudīni, DžulioDžulio Gaudīni	Paukošana		Vasaras	1952 — 1964	Vīrietis	3	4	2	9
Dibiasi, KlaussKlauss Dibiasi	Daiļlēkšana		Vasaras	1952 — 1964	Vīrietis	3	2	—	5
Kornadža-Mediči, DžankarloDžankarlo Kornadža-Mediči	Paukošana		Vasaras	1928 — 1936	Vīrietis	3	2	—	5
Tomba, AlbertoAlberto Tomba	Kalnu slēpošana		Ziemas	1988 — 1994	Vīrietis	3	2	—	5
Rosi, AntonioAntonio Rosi	Smaiļošana un kanoe airēšana		Vasaras	1992 — 2004	Vīrietis	3	1	1	5
Marci, GustavoGustavo Marci	Riteņbraukšana		Vasaras	1928 — 1936	Vīrietis	2	5	—	7
Belmondo, StefānijaStefānija Belmondo	Distanču slēpošana		Ziemas	1992 — 2002	Sieviete	2	3	4	9
Di Čenta, ManuelaManuela Di Čenta	Distanču slēpošana		Ziemas	1992 — 1994	Sieviete	2	2	3	7
Monti, EudžēnioEudžēnio Monti	Bobslejs		Ziemas	1992 — 1994	Vīrietis	2	2	2	6
Di Rosa, ManlioManlio Di Rosa	Paukošana		Vasaras	1952 — 1964	Vīrietis	2	2	1	5
Fontana, AriannaArianna Fontana	Šorttreks		Ziemas	2006 — 2018	Sieviete	2	1	5	8
Cegelers, ArminsArmins Cegelers	Kamaniņu braukšana		Ziemas	1992 — 2014	Vīrietis	2	1	3	6
Alborello, MarkoMarko Alborello	Distanču slēpošana		Ziemas	1992 — 1994	Vīrietis	1	3	1	5
D'Inceo, RaimondoRaimondo D'Inceo	Jāšana		Vasaras	1956 — 1972	Vīrietis	1	2	3	6
Fauners, SilvioSilvio Fauners	Distanču slēpošana		Ziemas	1992 — 1998	Vīrietis	1	1	3	5
Parucci, GabriellaGabriella Parucci	Distanču slēpošana		Ziemas	1992 — 2006	Sieviete	1	—	4	5
D'Inceo, PjēroPjēro D'Inceo	Jāšana		Vasaras	1956 — 1972	Vīrietis	—	2	4	6

Karognesēji

Itālijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles

• 2020 Tokija — Džesika Rosi, Elia Vivjāni
• 2016 Riodežaneiro — Federika Pellegrīni
• 2012 Londona — Valentīna Vecāli
• 2008 Pekina — Antonio Rosi
• 2004 Atēnas — Jurijs Keki
• 2000 Sidneja — Karltons Mierss
• 1996 Atlanta — Džovanna Trillīni
• 1992 Barselona — Džuzepe Abanjāle
• 1988 Seula — Pjetro Mennea
• 1984 Losandželosa — Sāra Simeoni
• 1980 Maskava — parādē nedevās
• 1976 Monreāla — Klauss Dibiasi
• 1972 Minhene — Abdons Pamiks
• 1968 Mehiko — Raimondo D'Inceo
• 1964 Tokija — Džuzepe Delfīno
• 1960 Roma — Edoardo Mandžaroti
• 1956 Melnburna — Edoardo Mandžaroti
• 1952 Helsinki — Miranda Kikonjāni
• 1948 Londona — Džanni Roka
• 1936 Berlīne — Džūlio Gaudīni
• 1932 Losandželosa — Ugo Fidžērio
• 1928 Amsterdama — Ugo Fidžērio
• 1924 Parīze — Nedo Nadi
• 1920 Antverpene — Alberto Bralja
• 1912 Stokholma — Pjetro Bradžalja
• 1908 Londona — nav zināms
• 1904 Sentluisa — nav zināms
• 1900 Parīze — nav zināms
• 1896 Atēnas — nav zināms

Ziemas olimpiskās spēles

• 2022 Pekina — Mikela Mojoli
• 2018 Phjončhana — Arianna Fontana
• 2014 Soči — Armins Cegelers
• 2010 Vankūvera — Džordžo Di Čenta
• 2006 Turīna — Karolīna Kostnere
• 2002 Soltleiksitija — Izolde Kostnere
• 1998 Nagano — Gerda Veizenšteinere
• 1994 Lillehammere — Debora Kompanjoni
• 1992 Albērvila — Alberto Tomba
• 1988 Kalgari — Maurīlio De Colts
• 1984 Sarajeva — Pauls Hildgartners
• 1980 Leikplesida — Gustavs Tēni
• 1976 Insbruka — Gustavs Tēni
• 1972 Saporo — Lusjāno de Paoliss
• 1968 Grenoble — Klotilde Fasolisa
• 1964 Insbruka — Eudžēnio Mointi
• 1960 Skvoveli — Bruno Alberti
• 1956 Kortīna d'Ampeco — Nilo Dzandanels
• 1952 Oslo — Marija Gracija Markelli
• 1948 Sanktmorica — Vitorio Kjerroni
• 1936 Berlīne — Andriāno Gvarnjēri
• 1932 Leikplesida — Erminio Sertorelli
• 1928 Sanktmorica — Ferdinando Gliks
• 1924 Šamonī — Leonardo Bonci

Ārējās saites

• «Italy». International Olympic Committee.
• «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
• «Italy». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. aprīlis. Arhivēts 2012. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē.