Kanāda olimpiskajās spēlēs

Kanāda olimpiskajās spēlēs piedalās no 1900. gada un kopš tā laika ir piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1980. gada Maskavas spēles, kad pēc ASV iniciatīvas nolēma spēles boikotēt. Savukārt ziemas olimpiskajās spēlēs Kanāda startē kopš spēļu izveidošanas 1924. gadā un ir piedalījusies pilnīgi visās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Kanāda olimpiskajās spēlēs
Flag of Canada.svg
SOK kods CAN
NOK Kanādas olimpiskā komiteja
Mājaslapa www.olympic.ca
Medaļas
Zelts Sudrabs Bronza Kopā
136 166 199 501
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
Citas saistītas dalības
1906 neoficiālās olimpiskās spēles

Līdz šim Kanāda olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 501 medaļu, no tām lielākā daļa — 302 medaļas — iegūtas vasaras olimpiskajās spēlēs un 199 medaļas — ziemas olimpiskajās spēlēs. Kanāda ir ieguvusi medaļas pilnīgi visās olimpiskajās spēlēs, kurās tā piedalījusies.

Visvairāk medaļu vasaras olimpiskajās spēlēs Kanāda izcīnīja 1984. gada Losandželosas spēlēs, kopumā 44 olimpiskās medaļas. Savukārt medaļām bagātākās ziemas olimpiskās spēles bija 2018. gada Phjončhanas spēles, kad tā izcīnīja 29 medaļas. No vasaras olimpisko spēļu sporta veidiem visvairāk medaļu ir izcīnīts vieglatlētikā (60 medaļas) un peldēšanā (49 medaļas). No ziemas olimpisko spēļu sporta veidiem visvairāk medaļu ir izcīnīts ātrslidošanā (37 medaļas) un šorttrekā (33 medaļas). Kanāda ir medaļu līdere frīstaila slēpošanā, hokejā un kērlingā. Ar medaļām bagātākās Kanādas sportistes ir ātrslidotāja Sindija Klasena un Klāra Hjūza. Klāra Hjūza ir vienīgā Kanādas sportiste, kas olimpiskās medaļas iz izcīnījusi gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs.

Kanāda trīs reizes ir organizējusi olimpiskās reizes. Divas reizes, 1988. un 2010. gadā, ziemas olimpiskās spēles un vienreiz, 1976. gadā, vasaras olimpiskās spēles. Olimpiskās spēles ir organizētas Monreālā, Kalgari un Vankūverā.

Organizētās spēlesLabot

Līdz šim Kanādā kopā ir organizētas 3 olimpiskās spēles, vienreiz vasaras olimpiskās spēles un divas reizes ziemas olimpiskās spēles

Vasaras olimpiskās spēlesLabot

Spēles Rīkotājpilsēta Datumi Dalībvalstis Dalībnieki Sporta veidi,
Disciplīnas
1976 Vasaras OS Monreāla 17. jūlijs — 1. augusts 92 6084 21 sporta veidi
27 disciplīnas

Ziemas olimpiskās spēlesLabot

Spēles Rīkotājpilsēta Datumi Dalībvalstis Dalībnieki Sporta veidi,
Disciplīnas
1988 Ziemas OS Kalgari 13. — 28. februāris 1423 57 6 sporta veidi
10 disciplīnas
2010 Ziemas OS Vankūvera 12. — 28. februāris 2566 82 7 sporta veidi
15 disciplīnas

DalībasLabot

Vasaras olimpiskās spēles
Spēles Dalība
  2016 Riodežaneiro   Raksts
  2012 Londona   Raksts
  2008 Pekina   Raksts
  2004 Atēnas   Raksts
  2000 Sidneja   Raksts
  1996 Atlanta   Raksts
  1992 Barselona   Raksts
  1988 Seula   Raksts
  1984 Losandželosa   Raksts
  1980 Maskava spēles boikotēja
  1976 Monreāla   Raksts
  1972 Minhene   Raksts
  1968 Mehiko   Raksts
  1964 Tokija   Raksts
  1960 Roma   Raksts
  1956 Melnburna   Raksts
  1952 Helsinki   Raksts
  1948 Londona   Raksts
  1936 Berlīne   Raksts
  1932 Losandželosa   Raksts
  1928 Amsterdama   Raksts
  1924 Parīze   Raksts
  1920 Antverpene   Raksts
  1912 Stokholma   Raksts
  1908 Londona   Raksts
  1904 Sentluisa   Raksts
  1900 Parīze   Raksts
  1896 Atēnas netika pārstāvēta

Ziemas olimpiskās spēles
Spēles Dalība
  2018 Phjončhana   Raksts
  2014 Soči   Raksts
  2010 Vankūvera   Raksts
  2006 Turīna   Raksts
  2002 Soltleiksitija   Raksts
  1998 Nagano   Raksts
  1994 Lillehammere   Raksts
  1992 Albērvila   Raksts
  1988 Kalgari   Raksts
  1984 Sarajeva   Raksts
  1980 Leikplesida   Raksts
  1976 Insbruka   Raksts
  1972 Saporo   Raksts
  1968 Grenoble   Raksts
  1964 Insbruka   Raksts
  1960 Skvoveli   Raksts
  1956 Kortīna d'Ampeco   Raksts
  1952 Oslo   Raksts
  1948 Sanktmorica   Raksts
  1936 Garmiša-Partenkirhene   Raksts
  1932 Leikplesida   Raksts
  1928 Sanktmorica   Raksts
  1924 Šamonī   Raksts

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēsLabot

Sportistu skaits vasaras olimpiskajās spēlēsLabot

  1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016
Vīrieši 4 56 87 36 52 65 61 83 78 89 97 81 74 95 111 158 261 257 223 179 152 150 130 186 119 127
Sievietes 0 0 0 0 0 0 7 17 18 15 10 15 11 20 28 50 124 151 105 116 152 144 133 146 154 183
Kopā 4 56 87 36 52 65 68 100 96 104 107 96 85 115 139 207 385 408 328 295 304 294 263 332 273 310
Sporta veidi 1 6 11 6 9 8 7 9 11 12 13 15 14 16 14 18 23 22 22 23 24 27 27 28 26 29

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiemLabot

Sporta veids/Disciplīna   1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016
Airēšana   9 13 10 5 14 11 16 10 11 15 13 15 16 14 16 46 54 40 27 32 30 32 35 30 26
Badmintons   6 7 6 7 4 4 2
Basketbols   9 14 12 12 11 24 24 12 12 24 12 12
Beisbols   24 24
Bokss   8 9 7 7 4 7 7 6 4 4 4 5 9 10 10 10 11 7 5 1 3 3
Burāšana   1 13 1 5 11 8 11 11 11 14 12 13 15 16 16 9 11 14 11 9
Cīņas sports   1 1 1 5 5 6 5 6 4 2 3 4 7 9 15 13 11 13 14 4 7 10 9 8
Daiļlēkšana   1• 2 1 1 3 3 1 2 2 3 4 8 9 7 6 8 6 7 6 10 9 7
Džudo   1 5 5 8 6 12 11 6 6 5 8 7
Futbols   13 14 14 18 18 18
Galda teniss   3 2 5 6 4 5 4 2
Golfs   3 4
Hokejs   8 Sporta veids iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā
Jāšana   3 4 4 2 11 11 10 11 11 11 11 6 10 12 12 10
Lakross   24 12
Lauka hokejs   14 16 32 30 15 16 16 16
Loka šaušana   6 4 3 4 3 3 1 2 4 2 2
Modernā pieccīņa   3 3 3 2• 2 3 2 2
Paukošana   1 5 8 6 2 1 1 3 5 6 13 15 18 16• 7 4 6 9 5 5
Peldēšana   1• 1 3 2 6 14 14 9 9 8 8 12 15 38 38 37 31 29 27 30 20 27 33 30
Pludmales volejbols   6 4 4 4 8
Riteņbraukšana   5 2 5 1 6 7 6 6 2 3 2 6 9 11 13 11 15 15 15 12 15 15 19
Regbijs-7   12
Rokasbumba   28
Sinhronā peldēšana   3 3 3 10 8 9 9 9 2
Smaiļošana un kanoe airēšana   8 7 11 9 6 6 10 12 14 15 14 18 21 16 19 21 8 11
Softbols   15 15 15 15
Svarcelšana   5 5 3 3 3 4 4 4 7 3 2 2 2 2 5 3 2
Šaušana   22 3 7 6 4 5 7 6 10 10 11 17 13 12 9 9 2 4 2 2
Tekvondo   1 2 3 3 1
Teniss   3 7 5 6 4 2 3 5 4
Triatlons   4 5 6 5 5
Ūdenspolo   11 11 13 13 13 13
Vieglatlētika   4 6 27 18 14 27 32 29 28 27 22 18 16 15 28 32 55 61 63 48 39 36 21 29 42 61
Vingrošana   2 2 3 4 10 9 9 14 14 11 7 11 15 12 17 8
Volejbols   24 24 12 12 12
Sporta veids/Disciplīna 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016

• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos.

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēsLabot

Sportistu skaitsLabot

  1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018
Vīrieši 11 20 38 22 24 31 27 34 43 55 29 38 41 47 82 79 65 81 85 108 113 121 122
Sievietes 1 3 4 7 4 8 8 10 12 15 18 21 18 20 30 29 59 63 65 83 88 96 103
Kopā 12 23 42 29 28 39 35 44 55 70 47 59 59 67 112 108 95 144 150 191 201 217 225
Sporta veidi 3 6 6 7 7 6 7 7 8 9 7 8 8 8 11 11 10 12 13 15 15 14 14

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiemLabot

Sporta veids   1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018
Ātrslidošana   1 3 7 1 4 4 3 5 4 7 10 8 8 7 16 9 13 17 15 18 15 17 19
Biatlons   6• 5 9 7 6 1 7 8 8 10
Bobslejs   8• 6 6 9 6 4 9 9 8 8 8 12 12 18 18
Daiļslidošana   2 5 6 6 4 6 7 8 12 10 7 11 6 15 17 13 13 10 12 13 12 17 17
Distanču slēpošana   2• 7 4• 2• 2 1 2• 4 4• 8 10 5 4 11 11 1 10 6 12 13 13 11
Frīstaila slēpošana   7 11 12 14 14 18 26 30
Hokejs   9 12 14 13 12 16 17 17 16 18 20 20 22 22 21 41 42 42 43 44 48
Kalnu slēpošana   7• 5• 9 5 9 9 11 8 8 7 11 18 10 11 8 11 16 21 15 13
Kamaniņu braukšana   1• 7 4 8 4 2 9 6 2 2 7 10 10 8 8
Kērlings   10 10 10 10 8 12
Skeletons   5 5 6 4 6
Snovbords   12 9 16 18 24 21
Šorttreks   9 8 8 10 10 10 9 10
Tramplīnlēkšana   1 4 3• 3• 2 1 3 2 3 4 4 3 4 4 3 4 4 6 2
Ziemeļu divcīņa   2• 4 4• 1• 1 2• 1 1 2 1

• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos.

Medaļu tabulasLabot

Skatīt arī: olimpisko medaļu skaits pēc valsts

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēsLabot

Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
  2016 Riodežaneiro 4 3 15 22 20
  2012 Londona 1 6 11 18 36
  2008 Pekina 3 9 8 20 19
  2004 Atēnas 3 6 3 12 21
  2000 Sidneja 3 3 8 14 24
  1996 Atlanta 3 11 8 22 21
  1992 Barselona 7 4 7 18 11
  1988 Seula 3 2 5 10 19
  1984 Losandželosa 10 18 16 44 6
  1976 Monreāla 0 5 6 11 27
  1972 Minhene 0 2 3 5 27
  1968 Mehiko 1 3 1 5 23
  1964 Tokija 1 2 1 4 22
  1960 Roma 0 1 0 1 32
  1956 Melnburna 2 1 3 6 15
  1952 Helsinki 1 2 0 3 21
  1948 Londona 0 1 2 3 25
  1936 Berlīne 1 3 5 9 17
  1932 Losandželosa 2 5 8 15 12
  1928 Amsterdama 4 4 7 15 10
  1924 Parīze 0 3 1 4 20
  1920 Antverpene 3 3 3 9 12
  1912 Stokholma 3 2 3 8 9
  1908 Londona 3 3 10 16 7
  1904 Sentluisa 4 1 1 6 4
  1900 Parīze 1 0 1 2 13
Kopā 63 103 136 302 20

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēsLabot

Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
  2018 Phjončhana 11 8 10 29 3
  2014 Soči 10 10 5 25 3
  2010 Vankūvera 14 7 5 26 1
  2006 Turīna 7 10 7 24 5
  2002 Soltleiksitija 7 3 7 17 4
  1998 Nagano 6 5 4 15 4
  1994 Lillehammere 3 6 4 13 7
  1992 Albērvila 2 3 2 7 9
  1988 Kalgari 0 2 3 5 13
  1984 Sarajeva 2 1 1 4 8
  1980 Leikplesida 0 1 1 2 14
  1976 Insbruka 1 1 1 3 11
  1972 Saporo 0 1 0 1 17
  1968 Grenoble 1 1 1 3 13
  1964 Insbruka 1 1 1 3 10
  1960 Skvoveli 2 1 1 4 7
  1956 Kortīna d'Ampeco 0 1 2 3 10
  1952 Oslo 1 0 1 2 6
  1948 Sanktmorica 2 0 1 3 6
  1936 Garmiša-Partenkirhene 0 1 0 1 9
  1932 Leikplesida 1 1 5 7 4
  1928 Sanktmorica 1 0 0 1 5
  1924 Šamonī 1 0 0 1 8
Kopā 73 64 92 199 5

Medaļu sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiemLabot

   Līderi sporta veidā
Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Airēšana   9 17 15 41
Basketbols   0 1 0 1
Bokss   3 7 7 17
Burāšana   0 3 6 9
Cīņas sports   3 7 7 17
Daiļlēkšana   1 4 8 13
Džudo   0 2 3 5
Futbols   1 0 2 3
Golfs   1 0 0 1
Jāšana   2 2 3 7
Lakross   2 0 1 3
Peldēšana   8 15 26 49
Pludmales volejbols   0 0 1 1
Regbijs 7   0 0 1 1
Riteņbraukšana   1 5 8 16
Sinhronā peldēšana   3 4 1 8
Smaiļošana un kanoe airēšana   4 10 10 24
Svarcelšana   0 3 1 4
Šaušana   4 3 2 9
Tekvondo   0 1 1 2
Teniss   1 0 0 1
Triatlons   1 1 0 2
Vieglatlētika   14 15 31 60
Vingrošana   4 3 2 9
Kopā• 63 103 136 301

Šajā tabulā nav iekļauta viena medaļa (zelta medaļa), ko Kanādas hokeja izlase izcīnīja 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kad hokejs bija vasaras olimpisko spēļu sporta veids.

Medaļu sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiemLabot

   Līderi sporta veidā
Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Ātrslidošana   9 13 15 37
Biatlons   2 1 1 3
Bobslejs   5 2 2 9
Daiļslidošana   6 11 12 29
Distanču slēpošana   2 1 0 3
Frīstaila slēpošana   12 9 4 25
Hokejs   13 6 3 22
Kalnu slēpošana   4 1 6 11
Kamaniņu braukšana   0 1 1 2
Kērlings   6 3 2 11
Skeletons   2 1 1 4
Snovbords   4 4 3 11
Šortreks   9 12 12 33
Kopā• 74 64 62 200

Šajā tabulā ir iekļauta viena medaļa (zelta medaļa), ko Kanādas hokeja izlase izcīnīja 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kad hokejs bija vasaras olimpisko spēļu sporta veids.

Medaļām bagātākie sportistiLabot

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Kanādu ir ieguvuši četras vai vairāk olimpiskās medaļas.

 
Sindija Klasena ir viena no titulētākajām Kanādas sportistēm, kas kopumā olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 6 olimpiskās medaļas.
 
Klāra Hjūza ir viena no titulētākajām Kanādas sportistēm, kas kopumā olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 6 olimpiskās medaļas. Viņa līdz šim ir vienīgā Kanādas sportiste, kas ir izcīnījusi olimpiskās medaļas, gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs.
Sportists Sporta veids Spēles Gadi Dzimums Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Klasena, SindijaSindija Klasena Ātrslidošana   Ziemas 2002 — 2006 Sieviete 1 2 3 6
Hjūza, KlāraKlāra Hjūza Riteņbraukšana   Vasaras 1996 Sieviete 2 6
Ātrslidošana   Ziemas 2002 — 2010 1 1 2
Heforda, DžeinaDžeina Heforda Hokejs   Ziemas 1998 — 2014 Sieviete 4 1 5
Vikenheizere, HeilijaHeilija Vikenheizere Hokejs   Ziemas 1998 — 2014 Sieviete 4 1 5
Moirs, SkotsSkots Moirs Daiļslidošana   Ziemas 2010 — 2018 Vīrietis 3 2 5
Virtjē, TesaTesa Virtjē Daiļslidošana   Ziemas 2010 — 2018 Sieviete 3 2 5
Amlēns, ŠarlsŠarls Amlēns Šorttreks   Ziemas 2006 — 2018 Vīrietis 3 1 1 5
Gaņjons, MarksMarks Gaņjons Šorttreks   Ziemas 1994 — 2018 Vīrietis 3 1 1 5
Tremblē, Fransuā LuīFransuā Luī Tremblē Šorttreks   Ziemas 2002 — 2010 Vīrietis 2 2 1 5
Tompsone, LeslijaLeslija Tompsone Airēšana   Vasaras 1984; 1992 — 2000; 2012 Sieviete 1 3 1 5
Edvardss, FilsFils Edvardss Vieglatlētika   Vasaras 1928 — 1936 Vīrietis 5 5
Oelete, KarolīnaKarolīna Oelete Hokejs   Ziemas 2002 — 2014 Sieviete 4 4
Agosta, MeganaMegana Agosta Hokejs   Ziemas 2006 — 2018 Sieviete 3 1 4
Boterilla, DženifereDženifere Boterilla Hokejs   Ziemas 1998 — 2010 Sieviete 3 1 4
Kellara-Djūka, BekijaBekija Kellara-Djūka Hokejs   Ziemas 1998 — 2010 Sieviete 3 1 4
Hedla, KetlīnaKetlīna Hedla Airēšana   Vasaras 1992 — 1996 Sieviete 3 1 4
Makbīna, MārnijaMārnija Makbīna Airēšana   Vasaras 1992 — 1996 Sieviete 3 1 4
Bedārs, ĒriksĒriks Bedārs Šorttreks   Ziemas 1998 — 2006 Vīrietis 2 1 1 4
Bušē, GeatēnsGeatēns Bušē Ātrslidošana   Ziemas 1980 — 1984 Vīrietis 2 1 1 4
Deiviss, ViktorsViktors Deiviss Peldēšana   Vasaras 1984 — 1988 Vīrietis 1 3 4
Morisons, DenijsDenijs Morisons Ātrslidošana   Ziemas 2006 — 2014 Vīrietis 1 2 1 4
Kūverdens, Ādams vanĀdams van Kūverdens Smaiļošana un kanoe airēšana   Vasaras 2004 — 2012 Vīrietis 1 2 1 4
Oleksjaka, PenijaPenija Oleksjaka Peldēšana   Vasaras 2016 Sieviete 1 1 2 4
Grovsa, KristinaKristina Grovsa Ātrslidošana   Ziemas 2006 — 2010 Sieviete 3 1 4
Visente, TanjaTanja Visente Šorttreks   Ziemas 1998 — 2010 Sieviete 2 2 4
Heimansa, EmīlijaEmīlija Heimansa Daiļlēkšana   Vasaras 2000 — 2012 Sieviete 2 2 4
Vilsons, AlekssAlekss Vilsons Vieglatlētika   Vasaras 1928 — 1932 Vīrietis 1 3 4

Rekordi un faktiLabot

 
Klāra Hjūza (karognesēja attēlā) ir ieguvusi medaļas gan vasaras olimpiskajās spēlēs, gan ziemas olimpiskajās spēlēs
 
Tesa Virtjē un Skots Moirs 2018. gada Phjončhanas spēlēs. Šajās olimpiskajās spēlēs viņi izcīnīja vēl divas zelta medaļas un kļuva par medaļām bagātākajiem daiļslidotājiem
  • Kanādas vīriešu hokeja izlase 18 reizes ir izcīnījusi olimpiskās medaļas, no tām 9 reizes ieguvusi zelta medaļu. Vīriešu hokeja izlases sliktākais rezultāts ir 7. vieta, ko tā ieguva 2006. gada Turīnas spēlēs. Savukārt Sieviešu hokeja izlase ir līdere ziemas olimpisko spēļu sieviešu hokeja turnīrā. Tajā kopš 1998. gada Kanādas izlase ir ieguvusi 4 reizes zeltas medaļas un divas reizes sudraba medaļas.
  • Kanādietes Klāra Hjūza un Sindija Klasena ir ar medaļām bagātākās Kanādas sportistes, abas ir izcīnījušas sešas olimpiskās medaļas.[3]
  • Batuta vingrotāja Rozija Maklīnana bija pirmā Kanādas sportiste, kas ieguvusi divas olimpiskās zelta medaļas pēc kārtas kādā no individuālajiem sporta veidiem. Savu pirmo medaļu viņa izcīnīja 2012. gada Londonas spēlēs, savukārt otro — 2016. gada Riodežaneiro spēlēs. Viņa kļuva par pirmo sportisti, kas batuta vingrošanā divas reizes pēc kārtas kļuvusi par olimpisko čempioni.[7]
  • Pāc 2014. gada Soču spēlēm sieviešu hokeja izlases spēlētāja Karolīna Uellete kļuva par pirmo ziemas olimpisko spēļu medaļnieci, kura četrās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ir izcīnījusi zelta medaļu.[8]
  • 2016. gada Riodežaneiro spēlēs peldētājs Penijs Oleksjaks kļuva par pirmo Kanādas sportistu kurš vienās un tajās pašās spēlēs izcīnīja četras olimpiskās medaļas. Viņš kļuva arī par jaunāko olimpisko Kanādas čempionu 100 metru brīvajā stilā, izcīnot zelta medaļu, un 100 metru tauriņstilā, izcīnot sudraba medaļu.[9] Viņš ir arī pirmais olimpiskais medaļnieks, kas dzimis pēc 2000. gada.
  • Pēc zelta medaļas iegūšanas 2010. gada Vankūveras spēlēs Tesa Virtjē un Skots Moirs kļuva par pirmajiem daiļslidotājiem, medaļniekiem no Ziemeļamerikas, kas pēc 34 gadu ilgas eiropiešu daiļslidotāju dominances izcīnīja zelta medaļas daiļslidošanā. Viņi bija pirmie, kas savās pirmajās olimpiskajās spēlēs spēja izcīnīt zelta medaļu. Viņi ir arī jaunākais daiļslidotāju pāris, kas ir izcīnījuši olimpiskās medaļas, attiecīgi 20 un 22 gadi. Viņi nākamajās, 2014. gada Soču spēlēs, izcīnīja divas sudraba medaļas, savukārt 2018. gada Phjončhanas spēlēs ieguva vēl divas zelta medaļas. Līdz ar to viņi kļuva par medaļām bagātākajiem daiļslidotājiem visu olimpisko spēļu vēsturē.

KarognesējiLabot

AtsaucesLabot

  1. «London 2012: Canada's Ian Millar to compete at record 10th Games». BBC Sport. 2012. gada 6. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 6. jūlijs.
  2. Doug Smith. «'Canada wins silver in team show jumping'». Toronto Star, 2008-08-18. Skatīts: 2008-08-18.
  3. 3,0 3,1 Canadian Press. «London 2012: Hesjedal and Hughes to lead Canadian road cycling team at London Games». Toronto Star, 2012. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2012. gada 29. jūnijs.
  4. 4,0 4,1 «Alexandre Bilodeau Wins Gold, Mikael Kingsbury Silver In Olympic Moguls At Sochi». Huffington Post. 2014-02-10.
  5. 5,0 5,1 Eric Koreen. «Catriona Le May Doan emerging as Olympic broadcasting star». National Post, 2012. gada 10. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. februāris.
  6. Will Graves. «Canada's Alex Bilodeau takes gold in men's moguls, first two-time freestyle Olympic champion». Associated Press (The Republic (Columbus, Indiana)), 2014-02-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-22.
  7. Pete Evans. «Rosie MacLennan wins gold in women's trampoline». CBC Sports, 2016-08-12.
  8. Nick Zaccardi. «An inch to the right and we would have won the gold». NBC Olympic Talk, 2014-02-20.
  9. Callum Ng. «Penny Oleksiak wins gold, captures historic 4th Olympic medal». CBC Sports, 2016-08-12.
  10. COC. «Richard Garneau». Canadian Olympic Committee.

Ārējās saitesLabot