Kanāda olimpiskajās spēlēs

Kanāda olimpiskajās spēlēs
SOK kods	CAN
NOK	Kanādas olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.olympic.ca
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
	1900; 1904; 1908; 1912; 1920; 1924; 1928; 1932; 1936; 1948; 1952; 1956; 1960; 1964; 1968; 1972; 1976; 1980; 1984; 1988; 1992; 1996; 2000; 2004; 2008; 2012; 2016; 2020; 2024;
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
	1924; 1928; 1932; 1936; 1948; 1952; 1956; 1960; 1964; 1968; 1972; 1976; 1980; 1984; 1988; 1992; 1994; 1998; 2002; 2006; 2010; 2014; 2018; 2022;
Citas saistītas dalības
	1906 neoficiālās olimpiskās spēles

Kanāda olimpiskajās spēlēs piedalās no 1900. gada un kopš tā laika ir piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1980. gada Maskavas spēles, kad pēc ASV iniciatīvas nolēma spēles boikotēt. Savukārt ziemas olimpiskajās spēlēs Kanāda startē kopš spēļu izveidošanas 1924. gadā un ir piedalījusies pilnīgi visās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Līdz šim Kanāda olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 551 medaļu, no tām lielākā daļa — 326 medaļas — iegūtas vasaras olimpiskajās spēlēs un 225 medaļas — ziemas olimpiskajās spēlēs. Kanāda ir ieguvusi medaļas pilnīgi visās olimpiskajās spēlēs, kurās tā piedalījusies.

Visvairāk medaļu vasaras olimpiskajās spēlēs Kanāda izcīnīja 1984. gada Losandželosas spēlēs, kopumā 44 olimpiskās medaļas. Savukārt medaļām bagātākās ziemas olimpiskās spēles bija 2018. gada Phjončhanas spēles, kad tā izcīnīja 29 medaļas. No vasaras olimpisko spēļu sporta veidiem visvairāk medaļu ir izcīnīts vieglatlētikā (66 medaļas) un peldēšanā (54 medaļas). No ziemas olimpisko spēļu sporta veidiem visvairāk medaļu ir izcīnīts ātrslidošanā (42 medaļas) un šorttrekā (37 medaļas). Kanāda ir medaļu līdere frīstaila slēpošanā, hokejā un kērlingā. Ar medaļām bagātākās Kanādas sportistes ir ātrslidotāja Sindija Klasena un Klāra Hjūza. Klāra Hjūza ir vienīgā Kanādas sportiste, kas olimpiskās medaļas iz izcīnījusi gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs.

Kanāda trīs reizes ir organizējusi olimpiskās reizes. Divas reizes, 1988. un 2010. gadā, ziemas olimpiskās spēles un vienreiz, 1976. gadā, vasaras olimpiskās spēles. Olimpiskās spēles ir organizētas Monreālā, Kalgari un Vankūverā.

Organizētās spēles labot šo sadaļu

Līdz šim Kanādā kopā ir organizētas 3 olimpiskās spēles, vienreiz vasaras olimpiskās spēles un divas reizes ziemas olimpiskās spēles

Skats no 2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas

Vasaras olimpiskās spēles labot šo sadaļu

Spēles	Rīkotājpilsēta	Datumi	Dalībvalstis	Dalībnieki	Sporta veidi, Disciplīnas
1976 Vasaras OS	Monreāla	17. jūlijs — 1. augusts	92	6084	21 sporta veidi 27 disciplīnas

Ziemas olimpiskās spēles labot šo sadaļu

Spēles	Rīkotājpilsēta	Datumi	Dalībvalstis	Dalībnieki	Sporta veidi, Disciplīnas
1988 Ziemas OS	Kalgari	13. — 28. februāris	1423	57	6 sporta veidi 10 disciplīnas
2010 Ziemas OS	Vankūvera	12. — 28. februāris	2566	82	7 sporta veidi 15 disciplīnas

Dalības labot šo sadaļu

Vasaras olimpiskās spēles
Spēles	Dalība
2016 Riodežaneiro		Raksts
2012 Londona		Raksts
2008 Pekina		Raksts
2004 Atēnas		Raksts
2000 Sidneja		Raksts
1996 Atlanta		Raksts
1992 Barselona		Raksts
1988 Seula		Raksts
1984 Losandželosa		Raksts
1980 Maskava		spēles boikotēja
1976 Monreāla		Raksts
1972 Minhene		Raksts
1968 Mehiko		Raksts
1964 Tokija		Raksts
1960 Roma		Raksts
1956 Melnburna		Raksts
1952 Helsinki		Raksts
1948 Londona		Raksts
1936 Berlīne		Raksts
1932 Losandželosa		Raksts
1928 Amsterdama		Raksts
1924 Parīze		Raksts
1920 Antverpene		Raksts
1912 Stokholma		Raksts
1908 Londona		Raksts
1904 Sentluisa		Raksts
1900 Parīze		Raksts
1896 Atēnas		netika pārstāvēta

Ziemas olimpiskās spēles
Spēles	Dalība
2018 Phjončhana		Raksts
2014 Soči		Raksts
2010 Vankūvera		Raksts
2006 Turīna		Raksts
2002 Soltleiksitija		Raksts
1998 Nagano		Raksts
1994 Lillehammere		Raksts
1992 Albērvila		Raksts
1988 Kalgari		Raksts
1984 Sarajeva		Raksts
1980 Leikplesida		Raksts
1976 Insbruka		Raksts
1972 Saporo		Raksts
1968 Grenoble		Raksts
1964 Insbruka		Raksts
1960 Skvoveli		Raksts
1956 Kortīna d'Ampeco		Raksts
1952 Oslo		Raksts
1948 Sanktmorica		Raksts
1936 Garmiša-Partenkirhene		Raksts
1932 Leikplesida		Raksts
1928 Sanktmorica		Raksts
1924 Šamonī		Raksts

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

Sportistu skaits vasaras olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Vīrieši	4	56	87	36	52	65	61	83	78	89	97	81	74	95	111	158	261	257	223	179	152	150	130	186	119	127
Sievietes	0	0	0	0	0	0	7	17	18	15	10	15	11	20	28	50	124	151	105	116	152	144	133	146	154	183
Kopā	4	56	87	36	52	65	68	100	96	104	107	96	85	115	139	207	385	408	328	295	304	294	263	332	273	310
Sporta veidi	1	6	11	6	9	8	7	9	11	12	13	15	14	16	14	18	23	22	22	23	24	27	27	28	26	29

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem labot šo sadaļu

Sporta veids/Disciplīna	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Airēšana	—	9	13	10	5	14	11	16	10	11	15	13	15	16	14	16	46	54	40	27	32	30	32	35	30	26
Badmintons	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	6	7	6	7	4	4	2
Basketbols	—	—	—	—	—	—	—	—	9	14	12	12	—	11	—	—	24	24	12	—	12	24	—	—	12	12
Beisbols	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	24	24	—	—
Bokss	—	—	—	—	8	9	7	7	4	7	7	6	4	4	4	5	9	10	10	10	11	7	5	1	3	3
Burāšana	—	—	—	—	—	1	—	13	1	5	11	8	11	11	11	14	12	13	15	16	16	9	11	14	11	9
Cīņas sports	—	1	1	—	1	5	5	6	5	6	4	2	3	4	7	9	15	13	11	13	14	4	7	10	9	8
Daiļlēkšana	—	—	1•	2	1	—	1	3	3	1	—	2	2	3	4	8	9	7	6	8	6	7	6	10	9	7
Džudo	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	—	5	5	8	6	12	11	6	6	5	8	7
Futbols	—	13	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	14	14	—	—	—	—	—	18	18	18
Galda teniss	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	3	2	5	6	4	5	4	2
Golfs	—	3	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	4
Hokejs	—	—	—	—	8	Sporta veids iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā
Jāšana	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	3	4	4	2	11	11	10	11	11	11	11	6	10	12	12	10
Lakross	—	24	12	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Lauka hokejs	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	14	—	—	16	32	30	15	—	16	—	16	—	16
Loka šaušana	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	6	4	3	4	3	3	1	2	4	2	2
Modernā pieccīņa	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	3	3	—	3	2•	—	—	2	3	2	2
Paukošana	—	—	1	—	—	—	—	5	8	6	2	1	1	3	5	6	13	15	18	16•	7	4	6	9	5	5
Peldēšana	—	—	1•	1	3	2	6	14	14	9	9	8	8	12	15	38	38	37	31	29	27	30	20	27	33	30
Pludmales volejbols	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	6	4	4	—	4	8
Riteņbraukšana	—	—	5	2	5	1	6	7	6	6	2	3	2	—	6	9	11	13	11	15	15	15	12	15	15	19
Regbijs-7	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	12
Rokasbumba	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	28	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Sinhronā peldēšana	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	3	3	3	10	8	9	9	9	2
Smaiļošana un kanoe airēšana	—	—	—	—	—	—	—	—	8	7	11	9	6	6	10	12	14	15	14	18	21	16	19	21	8	11
Softbols	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	15	15	15	15	—	—
Svarcelšana	—	—	—	—	—	—	—	—	—	5	5	3	3	3	4	4	4	7	3	2	2	2	2	5	3	2
Šaušana	—	—	22	3	7	6	—	—	—	—	4	5	7	6	10	10	11	17	13	12	9	9	2	4	2	2
Tekvondo	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	2	3	3	1
Teniss	—	—	3	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	7	5	6	4	2	3	5	4
Triatlons	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	4	5	6	5	5
Ūdenspolo	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	11	11	13	—	—	—	13	13	13	—	—
Vieglatlētika	4	6	27	18	14	27	32	29	28	27	22	18	16	15	28	32	55	61	63	48	39	36	21	29	42	61
Vingrošana	—	—	2	—	—	—	—	—	—	—	—	2	3	4	10	9	9	14	14	11	7	11	15	12	17	8
Volejbols	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	24	24	—	12	12	—	—	—	—	12
Sporta veids/Disciplīna	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016

• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos.

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

Sportistu skaits labot šo sadaļu

	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Vīrieši	11	20	38	22	24	31	27	34	43	55	29	38	41	47	82	79	65	81	85	108	113	121	122
Sievietes	1	3	4	7	4	8	8	10	12	15	18	21	18	20	30	29	59	63	65	83	88	96	103
Kopā	12	23	42	29	28	39	35	44	55	70	47	59	59	67	112	108	95	144	150	191	201	217	225
Sporta veidi	3	6	6	7	7	6	7	7	8	9	7	8	8	8	11	11	10	12	13	15	15	14	14

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem labot šo sadaļu

Sporta veids	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Ātrslidošana	1	3	7	1	4	4	3	5	4	7	10	8	8	7	16	9	13	17	15	18	15	17	19
Biatlons	—	—	—	—	—	—	—	—	—	6•	—	—	—	—	5	9	7	6	1	7	8	8	10
Bobslejs	—	—	—	—	—	—	—	—	8•	6	6	9	6	4	9	9	8	8	8	12	12	18	18
Daiļslidošana	2	5	6	6	4	6	7	8	12	10	7	11	6	15	17	13	13	10	12	13	12	17	17
Distanču slēpošana	—	2•	7	4•	2•	2	1	2•	4	4•	8	10	5	4	11	11	1	10	6	12	13	13	11
Frīstaila slēpošana	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	7	11	12	14	14	18	26	30
Hokejs	9	12	14	13	12	16	17	17	16	18	—	—	20	20	22	22	21	41	42	42	43	44	48
Kalnu slēpošana	—	—	—	7•	5•	9	5	9	9	11	8	8	7	11	18	10	11	8	11	16	21	15	13
Kamaniņu braukšana	—	—	—	—	—	—	—	—	1•	7	4	8	4	2	9	6	2	2	7	10	10	8	8
Kērlings	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	10	10	10	10	8	12
Skeletons	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	5	5	6	4	6
Snovbords	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	12	9	16	18	24	21
Šorttreks	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	9	8	8	10	10	10	9	10
Tramplīnlēkšana	—	1	4	3•	3•	2	1	3	2	3	4	4	3	4	4	3	—	—	—	4	4	6	2
Ziemeļu divcīņa	—	2•	4	4•	1•	—	1	2•	—	—	—	1	—	—	1	—	—	—	—	2	1	—	—

• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos.

Medaļu tabulas labot šo sadaļu

Skatīt arī: olimpisko medaļu skaits pēc valsts

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

Kopā	71	110	145	326	20
Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2020 Tokija	7	7	10	24	11
2016 Riodežaneiro	4	3	15	22	20
2012 Londona	1	6	11	18	36
2008 Pekina	3	9	8	20	19
2004 Atēnas	3	6	3	12	21
2000 Sidneja	3	3	8	14	24
1996 Atlanta	3	11	8	22	21
1992 Barselona	7	4	7	18	11
1988 Seula	3	2	5	10	19
1984 Losandželosa	10	18	16	44	6
1976 Monreāla	0	5	6	11	27
1972 Minhene	0	2	3	5	27
1968 Mehiko	1	3	1	5	23
1964 Tokija	1	2	1	4	22
1960 Roma	0	1	0	1	32
1956 Melnburna	2	1	3	6	15
1952 Helsinki	1	2	0	3	21
1948 Londona	0	1	2	3	25
1936 Berlīne	1	3	5	9	17
1932 Losandželosa	2	5	8	15	12
1928 Amsterdama	4	4	7	15	10
1924 Parīze	0	3	1	4	20
1920 Antverpene	3	3	3	9	12
1912 Stokholma	3	2	3	8	9
1908 Londona	3	3	10	16	7
1904 Sentluisa	4	1	1	6	4
1900 Parīze	1	0	1	2	13

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

Kopā	77	72	76	225	5
Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2022 Pekina	4	8	14	26	11
2018 Phjončhana	11	8	10	29	3
2014 Soči	10	10	5	25	3
2010 Vankūvera	14	7	5	26	1
2006 Turīna	7	10	7	24	5
2002 Soltleiksitija	7	3	7	17	4
1998 Nagano	6	5	4	15	4
1994 Lillehammere	3	6	4	13	7
1992 Albērvila	2	3	2	7	9
1988 Kalgari	0	2	3	5	13
1984 Sarajeva	2	1	1	4	8
1980 Leikplesida	0	1	1	2	14
1976 Insbruka	1	1	1	3	11
1972 Saporo	0	1	0	1	17
1968 Grenoble	1	1	1	3	13
1964 Insbruka	1	1	1	3	10
1960 Skvoveli	2	1	1	4	7
1956 Kortīna d'Ampeco	0	1	2	3	10
1952 Oslo	1	0	1	2	6
1948 Sanktmorica	2	0	1	3	6
1936 Garmiša-Partenkirhene	0	1	0	1	9
1932 Leikplesida	1	1	5	7	4
1928 Sanktmorica	1	0	0	1	5
1924 Šamonī	1	0	0	1	8

Medaļu sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem labot šo sadaļu

Līderi sporta veidā

Kopā•	70	110	145	325
Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Airēšana	10	17	16	43
Basketbols	0	1	0	1
Bokss	3	7	7	17
Burāšana	0	3	6	9
Cīņas sports	3	7	7	17
Daiļlēkšana	1	5	8	14
Džudo	0	2	5	7
Futbols	2	0	2	4
Golfs	1	0	0	1
Jāšana	2	2	3	7
Lakross	2	0	1	3
Peldēšana	9	18	27	54
Peldēšanas maratons	0	0	1	1
Pludmales volejbols	0	0	1	1
Regbijs 7	0	0	1	1
Riteņbraukšana	2	5	9	16
Sinhronā peldēšana	3	4	1	8
Smaiļošana un kanoe airēšana	4	11	11	26
Softbols	0	0	1	1
Svarcelšana	2	2	1	5
Šaušana	4	3	2	9
Tekvondo	0	1	1	2
Teniss	1	0	0	1
Triatlons	1	1	0	2
Vieglatlētika	16	18	32	66
Vingrošana	4	3	2	9

• Šajā tabulā nav iekļauta viena medaļa (zelta medaļa), ko Kanādas hokeja izlase izcīnīja 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kad hokejs bija vasaras olimpisko spēļu sporta veids.

Medaļu sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem labot šo sadaļu

Līderi sporta veidā

Kopā•	78	72	76	226
Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Ātrslidošana	10	16	16	42
Biatlons	2	0	1	3
Bobslejs	5	2	4	11
Daiļslidošana	6	11	12	29
Distanču slēpošana	2	1	0	3
Frīstaila slēpošana	12	12	6	30
Hokejs	14	6	3	23
Kalnu slēpošana	4	1	7	12
Kamaniņu braukšana	0	1	1	2
Kērlings	6	3	3	12
Skeletons	2	1	1	4
Snovbords	5	5	7	17
Šortreks	10	13	14	37
Tramplīnlēkšana	0	0	1	1

• Šajā tabulā ir iekļauta viena medaļa (zelta medaļa), ko Kanādas hokeja izlase izcīnīja 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kad hokejs bija vasaras olimpisko spēļu sporta veids.

Medaļām bagātākie sportisti labot šo sadaļu

Pamatraksts: Kanādas olimpisko medaļnieku uzskaitījums

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Kanādu ir ieguvuši četras vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sindija Klasena ir viena no titulētākajām Kanādas sportistēm, kas kopumā olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 6 olimpiskās medaļas.

Klāra Hjūza ir viena no titulētākajām Kanādas sportistēm, kas kopumā olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 6 olimpiskās medaļas. Viņa līdz šim ir vienīgā Kanādas sportiste, kas ir izcīnījusi olimpiskās medaļas, gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs.

Sportists	Sporta veids	Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Klasena, SindijaSindija Klasena	Ātrslidošana	Ziemas	2002 — 2006	Sieviete	1	2	3	6
Hjūza, KlāraKlāra Hjūza	Riteņbraukšana	Vasaras	1996	Sieviete	—	—	2	6
Hjūza, KlāraKlāra Hjūza	Ātrslidošana	Ziemas	2002 — 2010	Sieviete	1	1	2	6
Heforda, DžeinaDžeina Heforda	Hokejs	Ziemas	1998 — 2014	Sieviete	4	1	—	5
Vikenheizere, HeilijaHeilija Vikenheizere	Hokejs	Ziemas	1998 — 2014	Sieviete	4	1	—	5
Moirs, SkotsSkots Moirs	Daiļslidošana	Ziemas	2010 — 2018	Vīrietis	3	2	—	5
Virtjē, TesaTesa Virtjē	Daiļslidošana	Ziemas	2010 — 2018	Sieviete	3	2	—	5
Amlēns, ŠarlsŠarls Amlēns	Šorttreks	Ziemas	2006 — 2018	Vīrietis	3	1	1	5
Gaņjons, MarksMarks Gaņjons	Šorttreks	Ziemas	1994 — 2018	Vīrietis	3	1	1	5
Tremblē, Fransuā LuīFransuā Luī Tremblē	Šorttreks	Ziemas	2002 — 2010	Vīrietis	2	2	1	5
Tompsone, LeslijaLeslija Tompsone	Airēšana	Vasaras	1984; 1992 — 2000; 2012	Sieviete	1	3	1	5
Edvardss, FilsFils Edvardss	Vieglatlētika	Vasaras	1928 — 1936	Vīrietis	—	—	5	5
Oelete, KarolīnaKarolīna Oelete	Hokejs	Ziemas	2002 — 2014	Sieviete	4	—	—	4
Agosta, MeganaMegana Agosta	Hokejs	Ziemas	2006 — 2018	Sieviete	3	1	—	4
Boterilla, DženifereDženifere Boterilla	Hokejs	Ziemas	1998 — 2010	Sieviete	3	1	—	4
Kellara-Djūka, BekijaBekija Kellara-Djūka	Hokejs	Ziemas	1998 — 2010	Sieviete	3	1	—	4
Hedla, KetlīnaKetlīna Hedla	Airēšana	Vasaras	1992 — 1996	Sieviete	3	—	1	4
Makbīna, MārnijaMārnija Makbīna	Airēšana	Vasaras	1992 — 1996	Sieviete	3	—	1	4
Bedārs, ĒriksĒriks Bedārs	Šorttreks	Ziemas	1998 — 2006	Vīrietis	2	1	1	4
Bušē, GeatēnsGeatēns Bušē	Ātrslidošana	Ziemas	1980 — 1984	Vīrietis	2	1	1	4
Deiviss, ViktorsViktors Deiviss	Peldēšana	Vasaras	1984 — 1988	Vīrietis	1	3	—	4
Morisons, DenijsDenijs Morisons	Ātrslidošana	Ziemas	2006 — 2014	Vīrietis	1	2	1	4
Kūverdens, Ādams vanĀdams van Kūverdens	Smaiļošana un kanoe airēšana	Vasaras	2004 — 2012	Vīrietis	1	2	1	4
Oleksjaka, PenijaPenija Oleksjaka	Peldēšana	Vasaras	2016	Sieviete	1	1	2	4
Grovsa, KristinaKristina Grovsa	Ātrslidošana	Ziemas	2006 — 2010	Sieviete	—	3	1	4
Visente, TanjaTanja Visente	Šorttreks	Ziemas	1998 — 2010	Sieviete	—	2	2	4
Heimansa, EmīlijaEmīlija Heimansa	Daiļlēkšana	Vasaras	2000 — 2012	Sieviete	—	2	2	4
Vilsons, AlekssAlekss Vilsons	Vieglatlētika	Vasaras	1928 — 1932	Vīrietis	—	1	3	4

Rekordi un fakti labot šo sadaļu

Klāra Hjūza (karognesēja attēlā) ir ieguvusi medaļas gan vasaras olimpiskajās spēlēs, gan ziemas olimpiskajās spēlēs

Tesa Virtjē un Skots Moirs 2018. gada Phjončhanas spēlēs. Šajās olimpiskajās spēlēs viņi izcīnīja vēl divas zelta medaļas un kļuva par medaļām bagātākajiem daiļslidotājiem

No vasaras olimpisko spēļu programmā pašlaik iekļautajiem sporta veidiem/disciplīnām Kanāda ne reizi medaļas nav ieguvusi — airēšanas slalomā, badmintonā, galda tenisā, BMX, grieķu-romiešu cīņā, paukošanā, lauka hokejā, loka šaušanā, modernajā pieccīņā, rokasbumbā, ūdenspolo un volejbolā.
No ziemas olimpisko spēļu programmā pašlaik iekļautajiem sporta veidiem/disciplīnām Kanāda ne reizi medaļas nav ieguvusi — tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā.
Kanādas vīriešu hokeja izlase 18 reizes ir izcīnījusi olimpiskās medaļas, no tām 9 reizes ieguvusi zelta medaļu. Vīriešu hokeja izlases sliktākais rezultāts ir 7. vieta, ko tā ieguva 2006. gada Turīnas spēlēs. Savukārt Sieviešu hokeja izlase ir līdere ziemas olimpisko spēļu sieviešu hokeja turnīrā. Tajā kopš 1998. gada Kanādas izlase ir ieguvusi 4 reizes zeltas medaļas un divas reizes sudraba medaļas.
Ians Millars 2012. gada Londonas spēlēs piedalījās savās desmitās olimpiskās spēlēs jāšanas sportā.^[1] Viņš ir viens no diviem sportistiem, kas līdz šim ir piedalījies desmit olimpiskajās spēlēs. 2008. gada Pekinas spēlēs viņš izcīnīja savu pirmo medaļu — sudraba medaļu komandu sacensībās kontūrā.^[2]
Klāra Hjūza ir viena no nedaudzajiem olimpiešiem, kas ir izcīnījusi medaļas gan vasaras olimpiskajās spēlēs, gan ziemas olimpiskajās spēlēs.^[3] Viņa kopumā ir izcīnījusi 6 medaļas, divas no medaļām ir izcīnītas riteņbraukšanā un četras medaļas ātrslidošanā.
Kanādietes Klāra Hjūza un Sindija Klasena ir ar medaļām bagātākās Kanādas sportistes, abas ir izcīnījušas sešas olimpiskās medaļas.^[3]
Katriona Lemeja-Doana bija pirmā Kanādas sportiste, kurā divas reizes pēc kārtas izcīnīja zeltas medaļu. Pirmo medaļu ātrslidošana izcīnīja 1998. gada Nagano spēlēs, savukārt otro medaļu nākamajās 2002. gada Soltleiksitijas spēlēs.^[4]^[5]
Aleksandrs Bilodo kļuva par pirmo frīstaila slēpotāju, kurš divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ieguva zelta medaļu. Pirmo medaļu viņš ieguva 2010. gada Vankūveras spēlēs, savukārt otro 2014. gada Soču spēlēs. Viņš kļuva arī par otru Kanādas sportistu, kurš ir ieguvis divas zelta medaļas olimpiskajās spēlēs pēc kārtas.^[4]^[5]^[6]
Batuta vingrotāja Rozija Maklīnana bija pirmā Kanādas sportiste, kas ieguvusi divas olimpiskās zelta medaļas pēc kārtas kādā no individuālajiem sporta veidiem. Savu pirmo medaļu viņa izcīnīja 2012. gada Londonas spēlēs, savukārt otro — 2016. gada Riodežaneiro spēlēs. Viņa kļuva par pirmo sportisti, kas batuta vingrošanā divas reizes pēc kārtas kļuvusi par olimpisko čempioni.^[7]
Pāc 2014. gada Soču spēlēm sieviešu hokeja izlases spēlētāja Karolīna Uellete kļuva par pirmo ziemas olimpisko spēļu medaļnieci, kura četrās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ir izcīnījusi zelta medaļu.^[8]
2016. gada Riodežaneiro spēlēs peldētājs Penijs Oleksjaks kļuva par pirmo Kanādas sportistu kurš vienās un tajās pašās spēlēs izcīnīja četras olimpiskās medaļas. Viņš kļuva arī par jaunāko olimpisko Kanādas čempionu 100 metru brīvajā stilā, izcīnot zelta medaļu, un 100 metru tauriņstilā, izcīnot sudraba medaļu.^[9] Viņš ir arī pirmais olimpiskais medaļnieks, kas dzimis pēc 2000. gada.
Pēc zelta medaļas iegūšanas 2010. gada Vankūveras spēlēs Tesa Virtjē un Skots Moirs kļuva par pirmajiem daiļslidotājiem, medaļniekiem no Ziemeļamerikas, kas pēc 34 gadu ilgas eiropiešu daiļslidotāju dominances izcīnīja zelta medaļas daiļslidošanā. Viņi bija pirmie, kas savās pirmajās olimpiskajās spēlēs spēja izcīnīt zelta medaļu. Viņi ir arī jaunākais daiļslidotāju pāris, kas ir izcīnījuši olimpiskās medaļas, attiecīgi 20 un 22 gadi. Viņi nākamajās, 2014. gada Soču spēlēs, izcīnīja divas sudraba medaļas, savukārt 2018. gada Phjončhanas spēlēs ieguva vēl divas zelta medaļas. Līdz ar to viņi kļuva par medaļām bagātākajiem daiļslidotājiem visu olimpisko spēļu vēsturē.
Lai gan Ričards Garnē nav olimpietis, viņam ir piešķirta Pjēra de Kurbertēna medaļa par to, ka viņš 23 olimpiskajās spēlēs (sākot no 1960. gada Romas spēlēm līdz 2012. gada Londonas spēlēm), bijis kā žurnālists olimpiskajās spēlēs. Vienīgi 1996. gada Atlantas un 1998. gada Nagano spēlēs viņš nepiedalījās kā žurnālists. Starptautiskā Olimpiskā komiteja viņam pēc nāves 2014. gadā piešķīra šo medaļu par ieguldījumu olimpiskajā kustībā.^[10]

Karognesēji labot šo sadaļu

Pamatraksts: Kanādas karognesēji olimpiskajās spēlēs

Atsauces labot šo sadaļu

↑ «London 2012: Canada's Ian Millar to compete at record 10th Games». BBC Sport. 2012. gada 6. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 6. jūlijs.
↑ Doug Smith. «'Canada wins silver in team show jumping'». Toronto Star, 2008-08-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-13. Skatīts: 2008-08-18.
↑ ^3,0 ^3,1 Canadian Press. «London 2012: Hesjedal and Hughes to lead Canadian road cycling team at London Games». Toronto Star, 2012. gada 22. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. jūnijs.
↑ ^4,0 ^4,1 «Alexandre Bilodeau Wins Gold, Mikael Kingsbury Silver In Olympic Moguls At Sochi». Huffington Post. 2014-02-10.
↑ ^5,0 ^5,1 Eric Koreen. «Catriona Le May Doan emerging as Olympic broadcasting star». National Post, 2012. gada 10. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. februāris.
↑ Will Graves. «Canada's Alex Bilodeau takes gold in men's moguls, first two-time freestyle Olympic champion». Associated Press (The Republic (Columbus, Indiana)), 2014-02-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-22.
↑ Pete Evans. «Rosie MacLennan wins gold in women's trampoline». CBC Sports, 2016-08-12.
↑ Nick Zaccardi. «An inch to the right and we would have won the gold». NBC Olympic Talk, 2014-02-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-23. Skatīts: 2018-09-02.
↑ Callum Ng. «Penny Oleksiak wins gold, captures historic 4th Olympic medal». CBC Sports, 2016-08-12.
↑ COC. «Richard Garneau». Canadian Olympic Committee.

Ārējās saites labot šo sadaļu

«Canada». International Olympic Committee.
«Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
«Canada». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 31. augustā.
CBC Digital Archives — Olympics
Olympics — TSN

[BBC-1] «London 2012: Canada's Ian Millar to compete at record 10th Games». BBC Sport. 2012. gada 6. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 6. jūlijs.

[2] Doug Smith. «'Canada wins silver in team show jumping'». Toronto Star, 2008-08-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-13. Skatīts: 2008-08-18.

[TorStar-2012-06-22-3] 3,0 ^3,1 Canadian Press. «London 2012: Hesjedal and Hughes to lead Canadian road cycling team at London Games». Toronto Star, 2012. gada 22. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. jūnijs.

[Huffington_Post-4] 4,0 ^4,1 «Alexandre Bilodeau Wins Gold, Mikael Kingsbury Silver In Olympic Moguls At Sochi». Huffington Post. 2014-02-10.

[NP-2012-08-10-5] 5,0 ^5,1 Eric Koreen. «Catriona Le May Doan emerging as Olympic broadcasting star». National Post, 2012. gada 10. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. februāris.

[6] Will Graves. «Canada's Alex Bilodeau takes gold in men's moguls, first two-time freestyle Olympic champion». Associated Press (The Republic (Columbus, Indiana)), 2014-02-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-22.

[7] Pete Evans. «Rosie MacLennan wins gold in women's trampoline». CBC Sports, 2016-08-12.

[8] Nick Zaccardi. «An inch to the right and we would have won the gold». NBC Olympic Talk, 2014-02-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-23. Skatīts: 2018-09-02.

[9] Callum Ng. «Penny Oleksiak wins gold, captures historic 4th Olympic medal». CBC Sports, 2016-08-12.

[10] COC. «Richard Garneau». Canadian Olympic Committee.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]